Vecāki vasaras brīvlaikā cieš, bērni izbauda dzīvi. Vai nepieciešams pagarināt mācību gadu? 86
Ilze Kuzmina, “Skola & Ģimene”, AS “Latvijas Mediji”
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece rosinājusi sākt diskusiju par mācību gada garumu un tā sadalījumu. Viņasprāt, varētu saīsināt vasaras brīvlaiku, bet papildu brīvdienas skolēniem piešķirt, piemēram, martā.
Latvijā brīvlaiku kopējais ilgums ir 17 nedēļas – tas ir trešais garākais no 37 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Vidēji brīvlaika ilgums OECD valstīs ir 14 nedēļas. Igaunijā kopējais brīvlaiku ilgums ir mazāks par nepilnu nedēļu, Lietuvā brīvlaiki ilgst 15 nedēļas.
Sabiedrība sakralizējusi pirmo septembri
Rīgas Teikas vidusskolas vēstures skolotājs, vēstures mācību grāmatu autors Valdis Klišāns: Par mācību gada garumu tiek diskutēts visu laiku, kopš vien atceros sevi pedagoģijā. Esošais mācību gada un brīvlaiku sadalījums ir padomju, varbūt pat senāku laiku atlieka. Iespējams, garais vasaras brīvlaiks saistīts ar to, ka savulaik bija vajadzīgs darbaspēks laukos.
Kamēr pasaule mainās, pie mums ne tikai skolotāji, bet arī sabiedrība kā tāda ir sakralizējusi pirmo septembri, kam ir piedēvēts kāds neaptverams svētums.
Taču pirmā septembra izcelšana gan ir tīrākā padomju laika palieka, turklāt ieviesta Staļina laikā – Padomju Krievijā to sāka atzīmēt 1932. gadā, kad to ierosināja tā sauktā Jaunatnes kominterne, vēlāk šo ideju apstiprināja Politbirojs. Savukārt pirmais septembris par Zinību dienu tika nosaukts ar PSRS Augstākās Padomes lēmumu 1984. gadā.
Un tā joprojām: 1. septembris ir pompozi ziedu klēpji, runas un ierindas. Skolotājs vēl neko šajā mācību gadā nav paveicis, bet jau tiek apkrauts ar ziediem. Un, nedod Dievs, ja valdība tagad pateiks, ka skolā jāsāk iet 15. augustā.
Es gan domāju, ka mācību gadu mierīgi varētu pagarināt, piemēram, līdz Jāņiem. Nav noteikti šis laiks jāpavada klasē: mācības var organizēt citādi brīvā dabā. Piemēram, doties izbraukumā un apgūt gan bioloģijas, gan vēstures tēmas.
Mācību stundu skaitu varētu nedaudz palielināt: visi skolotāji taču sūdzas, ka viņu mācību priekšmetam pietrūkst stundas. Pagarinātais mācību gads ļautu stundas vienmērīgāk sadalīt pa dienām.
Diemžēl šobrīd mācību gads reāli ir pat īsāks nekā oficiāli: piektdienās bieži vien vismaz daļa stundu izkrīt, jo ir dažādi pasākumi. Gala atzīmes jāizliek jau vismaz četras dienas pirms semestra beigām: kad tās izliktas, skolēnu nekas vairs neinteresē. Tāpēc pilnvērtīgs mācību process nenotiek.
Jā, man pašam kā skolēnam patika trīs mēnešus ilgais brīvlaiks, tomēr savā ziņā tas notrulināja. Domāju, ka mūsdienu skolēniem ir līdzīgi: tie trīs brīvie mēneši jauniešus dezorganizē. Turklāt jaunāko klašu skolēnu vecākiem šie trīs mēneši ir milzīga slodze, jo jādomā, kā bērnus pieskatīt. Tāpēc plaukst un zeļ vasaras nometņu bizness.
No garās vasaras atteikties negribētu
Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolniece, Rīgas Skolēnu domes izglītības daļas vadītāja Jete Miezīte: Domāju, ka diskusijas allaž noder, un varētu padiskutēt par mācību gada garumu, ja tas šķiet nepieciešams. Tomēr es pati ceru, ka pēc diskusijām nonāks pie secinājuma, ka mācību gads ir jāatstāj tāds, kāds tas ir. Neredzu iemeslu, kāpēc lai to pagarinātu: mācību gada laikā programmu pagūstam apgūt. Jā, slodze dažbrīd ir pārāk liela. Taču, manuprāt, Latvijas jaunieši ir gatavi mācīties vairāk, pat ja tas ir nogurdinoši, lai tikai vasara būtu brīva. Tie trīs mēneši mums ir svarīgi, un nevēlētos no tiem atteikties.
Runājot par to, vai skolas diena nav pārāk gara un nevajadzētu samazināt mācību stundu skaitu, es domāju, ka varbūt ir jāmaina stundu garums, lai tās dienā būtu mazāk. Piemēram, mūsu skolā pēc tam, kad atgriezāmies klātienes mācībās pēc kovida, stundu bija mazāk, bet tās ilga 60 minūtes. Man tā šķita jēgpilnāk mācīties: bija vairāk laika iedziļināties konkrētajā mācību priekšmetā un vielā. Ik pa 40 minūtēm ir nogurdinoši pārslēgties uz kaut ko citu.
Visi cieš
Trīs meitu (divu skolnieču un vienas bērnudārza audzēknes) tētis Jānis Basevičs: Manā skatījumā, nekāda diskusija nav vajadzīga. Uzreiz jāķeras pie lietas un beidzot jāsakārto mācību gads tā, kā tas ir daudzās rietumvalstīs, kur vasaras brīvlaiks ir daudz īsāks. Garajam vasaras brīvlaikam neredzu nevienu plusu, tikai mīnusus.
Uzskatu, ka tik garš vasaras brīvlaiks skolēniem ir veco laiku palieka, kas nevienam nedod neko labu, bet visiem rada lieku stresu. Senāk, kad bērnus vasarā nostrādināja, tik garam brīvlaikam varbūt bija kāda loģika, bet ne jau mūsdienās.
Bērni mācību gada laikā ir ļoti noguruši, jo stundu ir daudz, brīvlaiku mācību gada laikā ir maz. Savukārt trīs mēnešus garajā vasaras brīvlaikā bērni daudz ko aizmirst no apgūtās mācību vielas, un skolotājiem viss septembris jāvelta tam, lai vēlreiz bērniem stāstītu to, ko viņi jau mācījušies. Laiks tiek iztērēts neefektīvi, un pietrūkst laika kārtīgai jaunās vielas apgūšanai. Tāpēc daudz tiek uzdoti mājasdarbi, ko lielākoties patiesībā pilda vecāki.
Zinu, ka skolotāji pārsvarā iebilst pret mācību gada pagarināšanu, taču tas ir tāpēc, ka grūti lauzt ieradumus, pedagogiem grūti iedomāties, kā būtu strādāt citādi. Es gan domāju, ka patiesībā arī skolotāji būtu mazākā stresā, ja mācību gads būtu pastiepts garāks un septembris nebūtu jāvelta tam, lai bērni atkal iemācītos mācīties.
Savukārt vecākiem ir liels stress vasarā, kad jādomā, kā trīs mēnešus nodrošināt bērnu pieskatīšanu. Ģimene nevar atpūsties kopā, jo atvaļinājums jāņem vecākiem atsevišķi, lai nosegtu vairāk no brīvlaika. Un pat ar to vēl nepietiek: jāsūta uz nometnēm, pie vecvecākiem un krustvecākiem.
Domāju, ka arī mani bērni priecātos, ja vasaras brīvlaiks būtu īsāks, bet mācību gada laikā būtu papildu brīvdienas. Meitas tagad, vasarā, ļoti skumst pēc skolas draugiem: ne ar visiem ir iespēja satikties, jo daļa aizsūtīti uz laukiem vai ir ārzemēs.
Domāju, ka esošā garā vasaras brīvlaika dēļ cieš visi.
