“Vecāki uzrakstījuši skolai iesniegumu, ka bērns ir veģetārietis, taču bērns paudis, ka vēlas ēst gaļu” – vai netiek pārkāptas bērna tiesības? 170
“Bērna vecāks uzrakstījis iesniegumu skolai, ka bērns ir veģetārietis, tāpēc viņam tiek nodrošināta veģetāra maltīte skolas ēdnīcā. Taču bērns vairākkārt skolotājai paudis, ka vēlas ēst gaļu, bet māte to neļaujot. Vai, uzspiežot bērnam veģetārismu, vecāki nepārkāpj bērna tiesības?” satraukta Agnese Pierīgā.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) pārstāve Simona Saule skaidro – Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijā noteikts, kā arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā nostiprināts princips, ka vecāki ir tās personas, kuras primāri nodrošina savu bērnu tiesību aizsardzību. Vecāki ir vienādi atbildīgi par bērna audzināšanu un attīstību. Viņu galvenais pienākums ir gādāt par bērna interesēm.
Jāņem vērā bērna viedoklis
Vecāki primāri nodrošina bērna vajadzībām, tiesībām un interesēm atbilstīgu, drošu vidi gan ikdienas aprūpē un uzraudzībā ģimenē, gan plānojot brīvā laika aktivitātes, to skaitā, plānojot bērna uzturu. Minētajām darbībām jābūt vērstām uz bērna personības labvēlīgu attīstību. Vecāku pienākums un atbildība ir arī nodrošināt bērnam tādus vides apstākļus, kas nerada viņam ne fizisku, ne emocionālu, ne cita veida kaitējumu.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu, nosakot bērna labākas intereses, nepieciešams tiekties uz bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu, atbilstoši apstākļiem ņemot vērā, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina bērna viedokļa uzklausīšanu un ievērošanu atbilstoši bērna vecumam, briedumam un spējai formulēt viedokli. Tāpat bērnam ir tiesības brīvi izteikt savas domas un tiesības tikt uzklausītam. Vienlaikus likumā ir nostiprināts viens no vecāku pienākumiem pret bērnu, proti, sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, pēc iespējas respektējot viņa individualitāti, ievērojot spējas un intereses.
Veģetārisma uzspiešana – nepieņemama
Ņemot vērā minēto, VBTAI ieskatā, bērna vecākam ir jāciena bērna izvēle uzturā lietot gaļas ēdienus, izņemot gadījumus, kad veselības stāvokļa dēļ no dzīvnieku izcelsmes produktiem iesaka atturēties ārsts. Inspekcijā norāda, ka nav pieļaujama situācija, kad bērnam ne tikai neļauj izmantot uzturā gaļu, bet arī draud ar sodu, ja gaļa tiks apēsta kaut kur citur, piemēram, izglītības iestādē. Šādi vecāku lēmumi nedrīkst būt uzspiesti bērnam, kurš nevēlas ievērot veģetāriešu ēdienkarti, pat ja tādus ēšanas paradumus ģimenē piekopj abi bērna vecāki. Respektīvi – jāatstāj bērnam izvēles brīvība.
Vecāku gribas izpausmēm attiecībā uz bērnu var noteikt ierobežojumus neatkarīgi no viņu uzskatiem, ja konstatēts, ka tās fiziski vai garīgi varētu kaitēt bērna turpmākai attīstībai.
Inspekcija vērtē, ka veģetārisma uzspiešana pretēji bērna gribai un vēlmēm ir bērnu interesēm neatbilstīga rīcība. “Gaļas ēdienu lietošanas aizliegums, ja bērns izsaka skaidru vēlmi iekļaut gaļu uzturā, bērnā var raisīt dusmas, mulsumu, aizvainojumu, kā arī negatīvi ietekmēt bērna un vecāku savstarpējās attiecības, paaugstinot spriedzi komunikācijā. Vienlaikus, ja netiek uzklausīts un ņemts vērā bērna viedoklis, ilgtermiņā tas var radīt grūtības bērnam attīstīt spējas pieņemt savus lēmumus un izvēles, apgrūtināt spēju paust savu viedokli, kā arī negatīvi ietekmēt pašvērtējumu. Būtiski uzsvērt, ka bērns ir informējis izglītības iestādes personālu par savām vēlmēm, kā arī norādījis, ka vecāki ierobežo viņa iespējas saņemt uzturu, kas varētu liecināt par bērna vēlmi saņemt atbalstu un aktīvu iesaisti situācijas risināšanā ar vecākiem,” stāsta Simona Saule.
Risinājums sarunu ceļā vai vēršanās pēc palīdzības
VBTAI ieskatā, ģimenē, kurā bērna vecāki piekopj veģetāriešu dzīvesstilu, ir mierīgā ceļā jāizrunā jautājumi par gaļas ēšanu un ētiskajiem jautājumiem, kas skar veģetārismu, paskaidrojot bērnam, kāpēc vecāki neēd gaļu, bet tajā pašā laikā atstājot bērnam izvēles brīvību, tā respektējot savas atvases viedokli, ievērojot viņas tiesības un labākās intereses.
Zini!
Bērns var vērsties pēc palīdzības bāriņtiesā, ja vecāki, viņaprāt, noteikuši nepamatotus ierobežojumus vai radušās citas nesaprašanās viņu attiecībās. Savukārt bāriņtiesa izšķir bērna un vecāku domstarpības.
