Vecāki šķiras un nevar sadalīt bērnu. Vai tiesa ņem vērā mazgadīga bērna viedokli? 1
Mēs ar vīru esam nolēmuši šķirties. Viņš grib, lai bērns paliek dzīvot pie viņa, bet es nepiekrītu. Pati varu savu dēlu izaudzināt! Vīrs tagad ir pieprasījis, lai es kopā ar dēlu nāku uz tiesu. Vai tiešām mazam bērnam, kurš vēl neiet skolā, tiesā var jautāt, ar kuru no vecākiem viņš grib dzīvot kopā, un tiesa to ņems vērā? LIENE MARTA RĪGĀ
Civillikums nosaka, ka vecāku strīdu par aizgādības tiesībām izšķir, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt. Latvijas likumdošana civilprocesā neparedz konkrētu vecumu, no kura bērna viedokli var uzklausīt, tomēr tiesas parasti uzklausa viedokli, ja bērns ir sasniedzis septiņu gadu vecumu. Taču bērna izteiktais viedoklis tiesai nav obligāts, tas uzskatāms par vienu no pierādījumiem un vērtējams kopsakarībā ar pārējiem pierādījumiem.
Tātad bērna viedokļa uzklausīšana nenozīmē, ka lieta izspriežama atbilstīgi tam, – gan bāriņtiesai, gan tiesai katrā konkrētā gadījumā jāizvērtē bērna intereses, kas var nesakrist ar nepilngadīgā subjektīvo viedokli. Tāpat tiesa nevar balstīt savu spriedumu vienīgi uz tiesas procesā izteikto viedokli, jo, iespējams, bērns neapzinās savu vārdu sekas. Būtiski, ka tiesas vai administratīvās procedūras laikā bērna viedoklis ir jānoskaidro maksimāli saudzējoši bērna psihei, tāpēc par to, ka tiks noskaidrots arī bērna viedoklis, nevajadzētu uztraukties.
!!! Bērnam, kurš spējīgs formulēt savus uzskatus, ir tiesības brīvi tos paust visos jautājumos, kas viņu skar. Savu viedokli viņš var izteikt jebkurā formā: gan mutvārdos, gan rakstiski, gan ar zīmējumiem. Nereti nepieciešams pat vairāku pasākumu komplekss, lai noskaidrotu bērna patieso viedokli.
Tiesnesis, nebūdams psihologs, nevar izanalizēt bērna vārdus, uzvedību, rīcību un izdarīt secinājumus par patiesajām vēlmēm, turklāt tiesnešiem Latvijā nav speciālas izglītības bērnu psiholoģijā, lai pareizi novērtētu, piemēram, ar zīmējumu izteikto viedokli. Tāpēc šādās lietās bieži vien pieaicina speciālistus: bāriņtiesas darbiniekus, psihologus, pedagogus.
Jebkurā tiesas procesā, kas skar bērna intereses, viņu var uzklausīt tieši vai ar pārstāvja starpniecību. Ja tiesa uzskata, ka nepilngadīgās personas likumisko pārstāvju (vecāku) vai likumisko pārstāvju un nepilngadīgās personas intereses ir atšķirīgas, tā pēc sava ieskata, izprasot bāriņtiesas viedokli, par nepilngadīgās personas pārstāvi var noteikt arī citu personu vai lūgt bāriņtiesu iecelt nepilngadīgajai personai sevišķo aizbildni viņa tiesību un interešu aizsardzībai konkrētajā lietā. Par šādu aizbildni gan nevar būt kāds no bāriņtiesas darbiniekiem.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
