Vecāki pauž bažas par attālināto mācību ietekmi uz ģimeņu psiholoģisko klimatu 2
Vecāku ieskatā, attālināto mācību rezultātā tiek ietekmēts ģimeņu psiholoģiskais klimats, cieš bērnu fiziskā veselība, kā arī krītas izglītības kvalitāte, izriet no šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē paustajiem vecāku viedokļiem.
Šodien komisijas darba kārtībā bija jautājums par attālināto mācību psiholoģiskajiem un praktiskajiem aspektiem.
Vecāku organizācijas “Mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, skaidroja, ka vecāki kopš pandēmijas pirmsākumiem ir gaidījuši, ka ar viņiem notiks aktīva komunikācija un tiks sniegtas godīgas atbildes. “Ja nav iespējams palīdzēt, tad aicinām lietas saukt īstajos vārdos,” piebilda Akmentiņa-Smildziņa.
Stāstot par situāciju savā ģimenē, viņa stāstīja, ka viņas ģimeni pārņēmis milzīgs nogurums, jo tajā aug trīs bērni, no tiem jaunākais mācās pirmsskolā, vidējais – 6.klasē un vecākais bērns – 9.klasē.
Akmentiņa-Smildziņa lepojās, ka viņai ir ļoti patstāvīgi bērni, kuriem ir labas un ļoti labas sekmes, kā arī viņi spēj pašorganizēties, tomēr viņa mana, ka neskatoties uz to, bērnu sekmes pasliktinās, jo viņiem ir grūti sevi pašmotivēt tik ilgstošā periodā.
Vaicāta par datortehniku, viņa atzīmēja, ka reizēm pasliktinās interneta pieslēgums, īpaši, ja visi ģimenes locekļi ir savienojušies ar internetu, tomēr viņa domā, ka tā varētu būt kopēja problēma visiem.
Akmentiņa-Smildziņa norādīja, ka viņa “neķer galvu šausmās” par to, ka kāds vielas daudzums netiks izņemts, zinot, ka nākamajā mācību gadā to vēl varēs paspēt atgūt. Viņu vairāk uztrauc bērnu emocionālā un mentālā veselība, kā arī mazkustīgums.
Vaicāta, vai ņemot vērā, ka visu vielu, iespējams, nepaspēs apgūt, bērniem būtu kaut ko papildus jādara vai jāmācās vasarā, vecāku organizācijas vadītāja norādīja, ka vasarā bērniem jāļauj izbaudīt brīvo laiku, atpūtu un, iespējams, satikšanos ar draugiem.
Papildu mācības, viņasprāt, varētu nodrošināt nometņu veidā, ievērojot visas nepieciešamās epidemioloģiskās prasības, bet ne sēžot klasēs.
Savukārt 7. un 12.klases skolēnu mamma Līga Rulle norādīja, ka viņu ļoti uztrauc neizņemtā viela, īpaši saistībā ar vecāko bērnu, jo viņš nevarēs nākamajā mācību gadā paspēt to apgūt.
“Šis laiks ļoti iedragā skolēnu sekmes. 12.klases atzīmes “velkas līdzi” visu dzīvi, jo augstskolas skatās uz vidējo atzīmi un atzīmēm, kā tādām, un mani tas ļoti uztrauc,” teica Rulle, piebilstot, ka, viņasprāt, 12.klašu skolēniem šajā mācību gadā noteikti bija jāmācās klātienē.
Tāpat viņa informēja, ka ir stundas, kur neviena nodarbība 12.klasei nav notikusi tiešsaistē, piemēram, ekonomikā. Tur skolotāja atsūta darbus un testu, ko jāizpilda, bet nedod atgriezenisko saiti. Tā rezultātā skolēni neuzzina savas kļūdas un nezina, kuras zināšanas jāpilnveido.
Vēl viņa minēja, ka sākotnēji problēmas sagādāja tehnoloģiskais nodrošinājums, jo ģimenē nevarēja nodrošināt katram savu datoru. Faktiski bija viens uz visu ģimeni, kuram nebija kamera, tāpēc ģimene iegādājās vēl vienu. Viņa skaidroja, ka ģimenes pabalstu 500 eiro apmērā ģimene plāno tērēt jauna datora iegādei, lai arī otram bērnam būtu savs.
Savs viedoklis bija arī “Vecāku Alianses” pārstāvei Agnesei Geduševai. Viņa aptaujāja 10 ģimenes, kurās ir dažādu klašu vecuma bērni un vecāki strādā attālināti jeb no mājām. Pamatā viss esot pakārtots skolēna vajadzībām. Savukārt, runājot par nodrošinājumu, Geduševa pastāstīja, ka ģimenēs, kurās ir vairāki bērni, viņi mācās no telefoniem, kas nebūtu pieļaujami ilgtermiņā.
Vecāki norāda, ka cieš ģimeņu psiholoģiskais klimats, vecāki ir stresā. Geduševa piebilda, ka papildus visam, pienācis pavasaris, kas ikgadēji uzskatāms par noguruma brīdi.
Tāpat viņa aktualizēja kādu ļoti būtisku problēmu, proti, ka tīņa vecuma jaunieši meklē iespējas kā “apdullināties”. Parādās narkotisko vielu lietošanas problēmas. “Jaunieši arī aptiekā paši iegādājas bezrecepšu nervu zāles. Katrs pa vienam savā istabā “to dara”, un tas ir briesmīgs signāls. Tuvojamies smagām sekām,” teica Geduševa.
Viņasprāt, būtiski cieš arī fiziskā veselība, tāpēc steidzamības kārtā esot jādomā par sporta treniņu atsākšanu vai fizkultūras organizēšanu klātienē, piemēram, piektdienās, kad bērni vairākas stundas kopā sportotu ārā.
Arī Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības pārstāve Elīna Treija minēja, ka, aptaujājot vairāk nekā 100 ģimenes, apmēram 10-20% vecāku saka, ka bērni tiek galā. Vecākus uztrauc viedierīču atkarība, kā arī tas, ka tīņiem pazūd realitāte, mainās uzvedība un parādās agresija.
Savukārt 9.klases skolēns Klāvs Smildziņš, komentējot attālināto mācību ieviestās izmaiņas, stāstīja, ka šobrīd ir daudz grūtāk mācīties. Viņš teica, ka tad, kad skola bija klātienē viņa atzīmes bija labākas. Tāpat grūti esot nesatikt draugus un arvien grūtāk paliek sevi motivēt mācīties, īpaši tagad, kad atcelti valsts pārbaudes darbi.
Aknīstes vidusskolas direktore Aija Voitišķe vaicāja Klāvam, ko skolai darīt, lai skolēnus motivētu un atbalstītu situācijā, kad nav iespējams atgriezties skolā, viņš teica, ka daudzi uzdotie uzdevumi ir garlaicīgi un viņš neredz jēgu, kā arī viņam nav interesanti mācīties konkrēto vielu.
Ir atsevišķi priekšmeti, kurā viņam ir interesanti mācīties, vai skolotājs interesanti pasniedz apgūstamo vielu, tomēr lielākā daļā pasniegtā mācību viela tiek pasniegta garlaicīgi.
Rulle norādīja, ka arī viņa no savas pieredzes redz, ka 7.klases skolēnam ir šāda attieksme – “Kāpēc man mācīties, ja 9. vai 12.klase vēl ir tālu?”. Arī šīs klašu grupas audzēkņi norāda uz to, ka mācību viela tiek pasniegta neinteresanti, jo Rullei bieži vien šķitis, ka skolotāji savas stundas novada tikai ķeksīša pēc.
