Vecāki neredz ieguvumus no latviešu valodas, ELA satraucas 23
Eiropā mītošo latviešu bērnu un jauniešu vidū satraucoši strauji krītas dzimtās valodas prasmes – tas ir saistīts gan ar daudzvalodīgo apkārtējo vidi, gan faktu, ka vecāki neredz ieguvumus no latviešu valodas apgūšanas, tā, atklājot semināru ciklu “Latviešu valoda pasaulē un manā ģimenē”, sacīja Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde Elīna Pinto.
Kā informē ELA, semināru cikls, kura mērķis ir atvieglot latviešu valodas apguvi diasporā un motivēt vecākus mācīt atvasēm dzimto valodu, tika aizsākts 2017.gada novembrī un turpināsies 2018.gadā. To organizē Luksemburgas Latviešu biedrība ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu Latvijas valsts simtgades svinību ietvaros.
“Mūsuprāt, valoda ir viens no mūsu valsts pastāvēšanas stūrakmeņiem. Ja vēlamies, lai Latvija, latviešu nācija un valsts svin 200, 300 un vēl vairāk pastāvēšanas gadus, tad mums ir jārūpējas par savas valodas saglabāšanu. Un tas ir jādara ne tikai diasporai, bet arī tiem, kas ikdienā dzīvo Latvijā – politiskā, sociālā un ģimenes līmenī,” uzsver E.Pinto.
Eiropā darbojas 74 diasporas skoliņas, taču tajās ir iesaistījušies tikai 6% diasporā mītošo bērnu. ELA ieskatā ir būtiski parādīt valodas mācīšanās jēgu un ceļu uz šīm skoliņām arī citu bērnu vecākiem, tostarp no daudzvalodīgām ģimenēm.
Seminārā izkristalizējās vismaz pieci iemesli, kuru dēļ bērniem un jauniešiem ir svarīgi apgūt latviešu valodu arī tad, ja ģimene dzīvo ārpus Latvijas.
Valoda dod iespēju augt profesionāli
Austrālijā trimdas latviešu ģimenē dzimušo Valdu Liepiņu pēc atgriešanās Latvijā profesionālā karjera ir aizvedusi uz Luksemburgu, kur viņa šobrīd vada Eiropas Komisijas Tulkošanas dienesta nodaļu. “Es esmu laimīga par to, ka nonācu Luksemburgā. Bet tas tiešām ir pateicoties tam, ka latviešu valoda man bija kā otrā dzimtā valoda. Bez tās nebūtu varējusi startēt konkursā uz šo amatu,” pastāstīja Liepiņa.
Valoda kā īpašā ģimeniskā saikne
Tikmēr Pinto, kuras daudzvalodīgajā ģimenē aug divi bērni, uzsver, ka latviešu valoda ir tā, kas var veidot un stiprināt bērnu un vecāku savstarpējo emocionālo saikni, turklāt ļoti īpašā veidā.
“Latviešu valoda ir tā sirdsstīga, īpašā saikne, kas veidojas ar mūsu bērniem un kas bērniem veidojas ar mūsu vecākiem – viņu vecvecākiem. Tas ir prieks un amizantas situācijas, kad bērns veido tādus vārdus, par kuriem pat neesi iedomājies. Tas ir prieks, ko bērns radīs, darbojoties kopā ar citiem foršiem latviešu bērniem,” stāsta Pinto.
Valoda attīsta bērnu kā personību
Latvijas Universitātes profesore Ina Druviete, kura arī piedalījās diskusijā, uzsver, ka latviešu valodas prasme bērnu attīstīs gan kā personību, gan nodrošinās daudz labākas izredzes profesionālās karjeras veidošanā nākotnē.
“Latviešu valodai ir pietiekami augsta konkurētspēja, tā pieder pie valodām ar lielu runātāju skaitu, kaut arī funkcionē asā konkurencē ar citām pasaules valodām,” piebilst I.Druviete. Profesore arī skaidroja, kāpēc ir vērts ieguldīt valodas apguvē neatkarīgi no tā, cik augsts līmenis tiek sasniegts – pat katrs valodas prasmju mazumiņš kalpo kā atspēriens tās tālākai attīstīšanai, ja pieaugot rodas iespējas valodu lietot un pilnveidot.
Valoda kā durvis uz pasauli un līdzcilvēkiem
“Valoda ir vienīgās durvis, kas mums šobrīd pastāv. Jo vairāk valodas mani bērni pārvaldīs, jo vairāk durvju uz pasauli viņiem būs atvērtas. Turklāt caur katru valodu mēs varam ārkārtīgi daudz iemācīties; vairāk nekā gramatiku un spēju saprast, ko otrs runā, bet arī cilvēcīgu komunikāciju, uzzinot, sadzirdot un saklausot otra cilvēka stāstu,” uzskata Marija Fadula, kuras ģimenē Luksemburgā aug divi bērni un kurā lieto trīs valodas.
Valoda dod iespēju paplašināt kontaktu loku un atgriezties Latvijā
Eiropas skolas Luksemburgā audzēknis Marks atzīst, ka, pateicoties latviešu valodas prasmei un apmeklējot latviešu valodas nodarbības, viņš ir sastapis cilvēkus, kurus citādi nebūtu saticis.
“Kaut arī es tuvākajā nākotnē neplānoju doties uz Latviju, jo vidusskolu absolvēšu Luksemburgā, bet augstskolā domāju studēt citur Eiropā, nevar zināt, kurā brīdī, dzīves vidū, es varētu atgriezties Latvijā. Protams, tad man vajadzēs pamācīties latviešu valodu, jo es to gadiem nebūšu lietojis. Bet tas būs krietni vieglāk, nekā sākt no nulles,” skaidro Marks.
Latviešu valoda nebūt nav maza valoda
Tiek lēsts, ka Latvijas diaspora visā pasaulē apvieno ap 370 tūkstošiem tautiešu. Savukārt latviešu valodā runā vismaz divi miljoni cilvēku. Pēc “Ethnologue 2017” datiem, pasaulē ir 7099 dzīvās valodas, tikai 394 valodās jeb 6,8% runā vairāk nekā miljons cilvēku. Tātad pēc runātāju skaita latviešu valoda ir pasaules valodu TOP 200, kas ir ievērības cienīgs rādītājs.
