Vecāki gatavi tiesāties par iespēju dot bērnam vārdu Miron 0
Bērna vecāki, kas vēlas savam dēlam dot Miron vārdu, uzstājot, ka dokumentos tas būtu jāieraksta arī krievu valodas transliterācijā, negrasās atkāpties no sava nodoma un ir gatavi arī tiesu darbiem, aģentūrai BNS pastāstīja bērna tēvs Sergejs Antonovs.
Bērnam joprojām nav dzimšanas apliecības, jo pašlaik notiek sarakste starp Liepājas dzimtsarakstu nodaļu un vecākiem.
“Par visiem simts procentiem varu apgalvot, ka no šā vārda savam bērnam mēs neatteiksimies. To izdomājām jau sen, un tā mēs viņu arī saucam. Nemaz negribu domāt par citu variantu! Kāpēc valsts ierēdņi, spēlējot savas negodīgās spēles, vispār var uzdot man jautājumu ‒ vai nevēlaties bērnu nosaukt citā vārdā?” jautā tēvs.
Abi ar sievu viņi ir Latvijas pilsoņi, taču Antonovs norādīja, ka vienlaikus tas nozīmē, ka viņi visi ir Eiropas Savienības pilsoņi.
“Pirmkārt, nav tāda likuma, kas aizliegtu vārdu atveidot arī oriģinālformā dzimšanas apliecībā. Ja viņi saka, ka likums to neparedz, uzskatu, ka tā ir manu tiesību ierobežošana. Viņš ir ne tikai Latvijas pilsonis, bet arī Eiropas Savienības pilsonis. Ja viņš pēc gada izbrauks no Latvijas un visu savu dzīvi dzīvos saulainajā Spānijā, kāds sakars te ar Latvijas pilsonību,” uzskata tēvs.
Liepājas dzimtsarakstu nodaļā aģentūrai BNS apliecināja, ka vecāki lūdz bērna vārdu reģistrēt bez galotnes, taču Latvijas likumi to nepieļauj.
“Ja bērns ir Latvijas pilsonis un dzīvo Latvijā un viņi kaut nedaudz ir mācījušies latviešu valodu, tad viņi zina, kāpēc tas nav iespējams. Likumi paredz bērnu reģistrēt pareizā latviešu valodā,” paskaidroja dzimtsarakstu nodaļas inspektore Sandra Preisa.
Viņa uzskata, ka vecākiem nebūs iespējas panākt bērna vārda reģistrāciju bez galotnes. “Viņiem ir Latvijas pilsoņa pases, kāda oriģinālvaloda? Nav mums Latvijā otras valsts valodas,” sacīja Preisa.
Latviski vārds būtu rakstāms kā Mirons, kas atgādina vārdu “mironis”, tāpēc vecākiem piedāvāts arī bērnu reģistrēt kā Mīronu, ar garo ī, kam viņi nav piekrituši. Vecākus šī līdzība gan nemulsina. Uz jautājumu, vai bērna vārds, kas atgādina latviešu vārdu “mironis”, neizraisīs skolā Latvijā pārpratumus vai apcelšanu, tēvs jokoja: “Nē, nebaida, līdz tam laikam viņam jau būs melnā karatē josta!” Un tas tikai skaidrāk parādot problēmu, ka vārdu jāļauj ierakstīt dokumentos oriģinālvalodā.
“Mēs piederam citai nacionalitātei, esam krievi, es neiestājos pret latviešu valodu, tā ir skaista, tā ir jāatbalsta un jāmīl, bet runa ir par ko citu. Manas tiesības tiek ierobežotas, neļaujot ierakstīt bērna vārdu dzimšanas apliecībā bērna oriģinālajā valodā, to maina, kaut kā mēģina to izskaidrot, un, kāds tam ir sakars ar latviešu valodu, es nesaprotu,” sprieda tēvs.
Organizācijas “Atdodiet mums mūsu vārdus” vadītājs Ruslans Pankratovs (“Saskaņas centrs”), kurš ir iesaistījies šajā lietā, uzsver, ka nav likuma, kas aizliedz blakus latviski pareizi atveidotajam vārdam uzrādīt arī vārda formu atbilstoši nacionalitātei.
Bērns pēc dzimšanas ir jāreģistrē triju mēnešu laikā.
