Vecāki aptaujā atzīst: bērni cieš no stresa. Visvairāk tas rodas ģimenē 2
Stress pieauguša cilvēka ikdienā tiek uzskatīts par normu, tomēr bieži tiek piemirsts, ka tas ir arī bērnu dzīves sastāvdaļa. Kā atklāj Latvijas Pediatru asociācijas rosinātās aptaujas rezultāti, gandrīz puse no vecākiem jeb 62,3% atzīst, ka viņu bērni ikdienā piedzīvo slikto stresu – distresu. Kā galveno bērnu sliktā stresa iemeslu vecāki min neatrisinātas vai ieilgušas problēmas pašu ģimenē.
Lielākā daļa vecāku (62,3%), jautāti, vai viņu bērns ikdienā izjūt distresu, atbildēja apstiprinoši. No tiem 45,5% vecāku norādīja, ka bērns slikto stresu izjūt tikai laiku pa laikam, savukārt 16,8% vecāku norādīja, ka viņu bērns distresu izjūt ļoti bieži un tas sāk kļūt nekontrolējami. Turklāt gandrīz puse (45,7%) norādījuši, ka stresa ietekmē bērns arī biežāk slimo. Tikmēr gandrīz katrs piektais no vecākiem atzina, ka bērns ikdienā ar distresu nesaskaras (18,6%), bet 19,2% aptaujāto atzina, ka nezina, vai bērnu skar negatīvais stress.
Lūgti norādīt savā pieredzē novērotos bērnu distresa iemeslus, visbiežāk vecāki atzina, ka viņu bērnam distresu rada neatrisinātas vai ieilgušas problēmas ģimenē (49,6%). Gandrīz divas reizes retāk vecāki atzīmēja tādus iemeslus kā problēmas skolā vai bērnudārzā (27,1%), kā arī pārmērīga aizņemtība skolā vai bērnudārzā, ko rada mācības un ārpusskolas nodarbības (23,3%).
Apzinoties distresa potenciālo negatīvo ietekmi uz bērna emocionālo un fizisko stāvokli, 65,8% aptaujāto vecāku atzina, ka distresa mazināšana tieši viņu loma ir ļoti būtiski svarīga, bet 20,5% – ka svarīga. Tomēr 13,7% vecāku atbildēja, ka distresa gadījumā vienlīdz svarīga ir kā viņu sniegtā palīdzība, tā arī piesaistīta speciālista atbalsts.
Lūgti atklāt savas metodes, palīdzot bērnam pārvarēt distresu, visbiežāk vecāki atzina, ka šādos dzīves brīžos cenšas stiprināt bērna veselību ar papildu vitamīnu un mikroelementu devu, tostarp magniju (40,4%), kas ir viens no būtiskākajiem elementiem tieši stresa kontrolē. Katrs piektais no aptaujātajiem vecākiem norādīja, ka regulāri seko līdzi sava bērna uzņemtajam magnija daudzumam (20,9%), bet nedaudz mazāks īpatsvars (19%) atklāja, ka dod bērnam magniju tikai no vēla rudens līdz pavasara periodam, kad tā uzņemšana ir visbūtiskākā.
Lai mazinātu bērna distresu, vecāki aicina bērnu vairāk pievērsties arī fiziskām aktivitātēm (30,4%), seko līdzi, lai bērns pietiekami izguļas (26,1%) un uzņem pilnvērtīgu uzturu (25,5%). Tajā pašā laikā ievērojami mazāks ir to vecāku pārsvars, kuri atzīstas, ka cenšas izzināt bērna stresa cēloņus izrunājoties (9,9%), pavada ar viņu kopā laiku (11,8%) un cenšas mazināt viņa ikdienas slodzi (9,3%). Pavisam neliels skaits (6,8%) atzina, ka bērnu manāma distresa laikā ved uz konsultāciju pie speciālista (ģimenes ārsts, pediatrs, psihoterapeits, psihiatrs vai neirologs). Tomēr 16,1% vecāku atzinuši, ka nezina, kā tikt galā ar bērna distresu, bet 11,2% atzinās, ka nedara neko, lai bērnam palīdzētu.
