Problēmas ģimenēs šajā laikā nemainās, tās tikai saasinās, tā kanāla RīgaTV 24 raidījumā “Dr. Apinis” sacīja Inta Barengo, psihiatre, bērnu psihiatre.
Iepriekš šķita, ka viss funkcionē, ka vis strādā labi. Bet patlaban novērojams saasinājums pusaudžiem, kuri kļūstot nomākti.
Nesarunāšanās nepalīdz problēmu risināšanai vai agrīno depresijas stadiju novēršanai.
Tāpēc, pēc speciālistes domām, ļoti svarīga loma ir profilaksei.
Gadījumā ar pusaudžiem ir tā, ka labi strādā klausīšanās, atzīmēja Barengo un turpināja izklāstīt, ka vecākiem bieži vien šķiet, ka viņi pusaudžos klausās, bet, kā liecina vinās novērojumi, vecāki to nedara sevišķi kvalitatīvi, visticamām, pašiem to nezinot.
Barengo pastāstīja par kādu savas pacientes pieredzi. Proti, paciente esot viņai teikusi, ka viņai esot apnicis, ka mamma nākot pie viņas un sakot: “Man arī kādreiz tā bija tavā vecumā,” un tā tālāk.
Un paciente šo komentēja tā: “Viņa jau neprasa, kā man iet, kā es jūtos, cik slikti ir man.” Pacientes mamma nākot un stāstot, ka viņai ari bijis grūti, nevis uzklausa, ka patlaban grūti ir viņas meitai.
Bieži vien vecākiem ir ļoti grūti ieklausīties pusaudžos, atzīmēja Barengo. “Viņiem ir ļoti, ļoti grūti uzklausīt savu bērnu, un viņiem ir ļoti grūti runāt par to, ka viņu bērns grib sevi nogalināt. Tajā klausīties un panikā neskriet prom vai nekliegt uz viņu, kā viņš tā runā.”
Tāpēc speciāliste uzsver, ka ar pusaudžiem ir jārunā vairāk. Tiesa, kā atzina Barengo, pateikt to ir vieglāk nekā izdarīt.
Jājautā par emocijām, nevis, kā tev šodien gāja, bet, kā tu jūties šobrīd.
Speciāliste arī pastāstīja, ka reizēm būtu labi, ja bērni pajautātu saviem vecākiem, kā viņiem gājis darbā, kā viņi jūtas. Tas varot palīdzēt vecākiem atvērties.
“Vecāki apjūk, kad bērns viņiem to prasa,” teica Barengo, piebilstot, ka tas palīdz saprast vecākam, “ka bērnam nav tā, ka viņam ir pofigs, cik grūti ir mammai.”