Arī vecajām varas partijām katrai tiek pa mēram 7
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kokneses novada priekšsēža Daiņa Vingra pievienošanās “Jaunajai Vienotībai” bija pārsteigums Latvijas Zaļajai partijai, no kuras viņš ievēlēts domē, bet – ne “Jaunajai Vienotībai” (“JV”). Tā par mēra iestāšanos “JV” paziņoja publiski un to uzskata par D. Vingra atgriešanos pie saknēm. Viņš savulaik bijis gan “Jaunajā laikā,” gan Reformu partijā, kas integrējās “Vienotībā”.
Klusāk politisko piederību ir nomainījis Siguldas novada priekšsēdis Uģis Mitrevics, kurš no “Reģionu alianses” (LRA dalīborganizācijas) ir pārgājis uz Nacionālo apvienību. Taču Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un Nacionālās apvienības (NA) līderu sacītais liek domāt, ka tas noticis uz abpusējas vienošanās pamata, jo abām partijām ir kopīgs saraksts ne tikai Rīgas domes vēlēšanās, bet jau ilgstoši tās sadarbojas arī Siguldas novadā. Arī nākamajās vēlēšanās Siguldā LRA un NA startēšot kopā, ko “Latvijas Avīzei” apstiprināja arī U. Mitrevics.
Pirms nākamā gada jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām no citām partijām ievēlētos vietējos politiķus sev piesaista “Attīstībai/Par” un Jaunā konservatīvā partija, kurām nav daudz deputātu pašvaldībās. “JV,” kurā ir arī četras reģionālās partijas no Tukuma, Kuldīgas, Jēkabpils un Valmieras, un Nacionālā apvienība ir ne tikai vietējā varā plaši pārstāvētas, bet to biedri arī vada daudzas pašvaldības.
Gatavojoties vēlēšanām, kas 2021. gada jūnijā notiks jauno novadu robežās, arī abas pieredzējušās varas partijas sāk paplašināties uz citu politisko spēku rēķina. Tas apstiprina ilgākā laikā pieredzēto, ka pašvaldību vadītājiem piederība koalīcijas partijai dod lielāku stabilitāti un arī iespējas, ar ko varētu skaidrot vietējo līderu biežo partiju maiņu. Taču vienlaikus notiek arī pretējais – ir koalīcijas partiju domju priekšsēdētāji, kuri nav apmierināti ar valdības īstenoto politiku, no tām vairs nevēlas startēt.
Valdošajiem arī zaudējumi
LRA līderis Edvards Smiltēns “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka uz LRA nākot vietējie līderi arī no valdošajām partijām, bet viņu uzvārdus neatklāja. Neoficiāli zināms, ka LRA varētu pievienoties Engures novada priekšsēdis Gundars Važa, kurš startēja no Nacionālās apvienības, par kuru Engurē 2017. gadā nobalsoja 87,7% vēlētāju, kas deva 14 no 15 mandātiem. G. Važa “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka no NA vairs neplāno kandidēt, par ko drīzumā oficiāli informēšot partiju. Iepriekš NA vadība pieļāva, ka izdosies G. Važu pārliecināt palikt.
“Es nevēlos savu darbību saistīt ne ar vienu no tagadējām valdības partijām, kuru īstenotā politika ir vērsta uz centralizāciju un lauku atstāšanu novārtā,” sacīja G. Važa. Iepriekš viņu neapmierināja tikai koalīcijas īstenotā pašvaldību reforma, kuras apspriešanā nav saņēmis NA atbalstu, bet tagad jau runa ir par attieksmi pret pašvaldībām plašāk.
“Kad 2009. gadā bija krīze, tad premjers Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks [abi “Vienotība”] sauca pašvaldības kopā un skaidroja situāciju. Tagad ar mums neviens nerunā, mums nav skaidrs, ne kas notiek ar nekustamā īpašuma nodokli, ne kādi būs pašvaldību budžeti perspektīvā pēc reformas,” uzskaitīja G. Važa. Viņš vēl neesot izdarījis izvēli, bet pieļāva, ka Tukuma novada (tajā iekļauta arī Engure) vēlēšanās varētu kandidēt no LRA.
“Vienotībai” grūtos laikos E. Smiltēns, aizejot no šīs partijas uz LRA, paņēma līdzi pārdesmit pašvaldību deputātus. Viņu vidū bija arī Gulbenes novada priekšsēža vietnieks Andis Caunītis. Viņš gan nav iestājies nevienā citā partijā, tāpēc “Vienotība”, kas pa šo laiku ir atkopusies, cer viņu atgūt. “Tā jau reizēm gadās, ka cilvēki otro reizi apprecas pēc šķiršanās.
Negribu kritizēt ne “Vienotību”, ne kādu citu spēku, bet man būs svarīgi saprast, kā partijas mērķi saskan ar iedzīvotāju interesēm,” “Latvijas Avīzei” teica A. Caunītis, kurš arī vispirms kā satraucošu pieminēja notiekošo ar nekustamā īpašuma nodokļa politiku. E. Smiltēnam uz vairāku organizāciju veidotās LRA bāzes izdošoties izveidot vienotu partiju, bet A. Caunītis, visticamāk, iestāšoties LRA. E. Smiltēns apgalvoja, ka 22. augustā ir plānota partijas dibināšana.
Jauno Talsu novadu iekaro NA
Nacionālā apvienība neuzkrītoši palielina ietekmi arī Kurzemē, kur NA darbību koordinē bijušais Saeimas deputāts un ministrs, zvērināts advokāts Gaidis Bērziņš. Nesen NA pārņēma varu Talsu novadā, kurā pēc reformas būs arī Dundagas, Rojas un Mērsraga novadi.
Neoficiāli zināms, ka NA sarakstā varētu būt arī Rojas novada priekšsēde Eva Kārkliņa (ievēlēta no LZP) un Mērsraga novada vadītājs Roberts Šiliņš (ievēlēts no vēlētāju apvienības). Talsu novada vēlēšanās varētu kandidēt arī G. Bērziņš, kurš ir deklarēts Dundagas pašvaldībā. G. Bērziņš “Latvijas Avīzei” atzina, ka ir domājis par kandidēšanu vēlēšanās, bet lēmumu vēl neesot pieņēmis – uz pārdomām viņu pamudinājis notiekošais Dundagas novadā.
Jāatgādina, ka pērn Dundagas domes nerēķināšanās ar opozīcijas un iedzīvotāju viedokli izraisīja plašas protesta akcijas. Tās notika pēc Kolkas pagasta pārvaldes vadītāja Alda Pinkena atbrīvošanas no amata, kurā ar tiesas lēmumu viņš tika atjaunots.
Uz vaicāto, vai NA sarakstā varētu būt arī E. Kārkliņa, G. Bērziņš atbildēja: “Rojas novadā mums ir bijusi ilgstoša sadarbība ar Evu Kārkliņu, es augstu vērtēju viņas padarīto. Esam sadarbojušies arī kultūras projektu īstenošanā. Nacionālajai apvienībai Talsu novadā varētu būt spēcīgs saraksts.”
E. Kārkliņa “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka no Latvijas Zaļās partijas (LZP) ir izstājusies jau pavasarī, jo partijā ir notikusi paaudžu maiņa un tur “vairs nav tik izteikta zaļā doma”. Ar NA viņas komanda jau ilgstoši sadarbojas, kopā ir īstenoti arī vairāki attīstības projekti. Var secināt, ka tiem bijis NA ministru – vispirms jau kultūras ministra – atbalsts.
Mērsraga novada priekšsēdis Roberts Šiliņš arī pieļāva, ka varētu kandidēt no NA, jo “diemžēl vēlētāju apvienības vairs nevarēs piedalīties vēlēšanās un tad kāda partija ir jāizvēlas”. Viņš par savējo uzskata nacionāli konservatīvo vēlētāju, tāpēc izvēli izdarījis, ņemot vērā NA ideoloģiju.
Zaļie saņem atsitienu
Ziņas no abām valdības partijām liecina, ka opozīcijā esoša LZP ir pazaudējusi vismaz divus mērus – Kokneses novada priekšsēdi D. Vingri un Rojas pašvaldības vadītāju E. Kārkliņu. D. Vingris “Latvijas Avīzei” šo lēmumu, kura pamatā varētu būt arī sadarbība ar Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti “Likteņdārza” veidošanā, vairāk saistīja ar to, ka “Jaunajā Vienotībā” ir vairākas reģionālās partijas. Līdz ar to partija ir spējusi konsolidēt politiskos spēkus un iedziļinās reģionu interesēs. Taču viņš neko sliktu negribētu teikt par LZP, ar kuru arī bijusi laba sadarbība.
LZP un arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdis Edgars Tavars “Latvijas Avīzei” slavēja abus nu jau bijušos partijas biedrus. “Ja kāds vēlas pievienoties koalīcijai, lūdzu! Var jau saprast, ka, ja tev krekls ir nepareizā krāsā, tad vari arī naudu nedabūt.
Taču ne par vienu neko sliktu nevaru teikt,” sacīja E. Tavars. Uz atgādni, ka savulaik LZP līdzīgi paplašinājās, kad ZZS bija premjera partija, E. Tavars atbildēja: “Es nekad neesmu nodarbojies ar politisko viesstrādnieku piepirkšanu.”
Jāatgādina, ka toreiz “Vienotība” bija uz robežas, vai tā iekļūs Saeimā. Tad uz LZP pārgāja “Vienotības” deputāti no Saldus, Kandavas un arī Ikšķiles, kuras vadība tagad neveiksmīgi cīnījās par novada neapvienošanu ar Ogri un, iespējams, politiskās piederības dēļ palika nesaklausīta.
