Vecais labais keramzīts. Vai nepelnīti aizmirsts? Kāpēc tas ir lielisks siltināšanas materiāls? 0
Moderno siltināšanas materiālu klāsts ir ļoti plašs. Meklējot jaunas iespējas, bieži vien nepelnīti tiek piemirstas laika gaitā pārbaudītas vērtības, piemēram, keramzīts, kas turklāt ir ekoloģisks materiāls.
Viegls un ekoloģisks
Ar vārdu “keramzīts” apzīmē granulveida būvmateriālu, ko ražo no augstā temperatūrā strauji apdedzināta, iepriekš sasmalcināta māla. Rezultātā materiāls kļūst viegls un izturīgs, arī ugunsdrošs. Keramzīta granulas mēdz būt dažāda lieluma. Tas ir četras reizes vieglāks par tradicionāli lietotajiem aizpildītājiem, piemēram, smiltīm un granti. Vienā konstrukcijā nav ieteicams izmantot dažādu frakciju keramzītu, jo mazākās frakcijas keramzīta granulas, sabirstot starp lielākās frakcijas granulām, rada materiāla nekontrolējamu sēšanos. Keramzīta maksimālā granulu sablīvēšanās ir 10% no to apjoma. Materiāls jāblietē tikai tad, ja slānis ir biezāks par pusmetru.
Ar keramzītu parasti mēdz siltināt pagrabus, bēniņu telpas, starpstāvu pārsegumu, piepildīt tukšumus zem grīdas seguma. Keramzīts 0,8 kubikmetru iesaiņojumā (frakcija 0–4 mm) maksā nepilnus 60 eiro.
10 centimetru biezs keramzīta slānis siltumnoturības ziņā atbilst metru biezai ķieģeļu sienai vai 25 centimetrus biezai koka konstrukcijai.
Keramzītam kā siltumizolācijas materiālam ir vēl kāda lieliska īpašība – tajā nemēdz iemitināties grauzēji, jo, piemēram, smalkākajās frakcijās viņi grimst. Turklāt keramzīta masā ir pārāk maz gaisa elpošanai, sīkās daļiņas iekļūst elpceļos. Māla granulas ir arī pārāk cietas, lai derētu graušanai.
Baidās no mitruma
Tomēr keramzītam ir arī kāda nevēlama īpašība – uzsūcis mitrumu, tas ilgi to saglabā sevī un zaudē savas labās īpašības. Lai tā nenotiktu, jāizmanto tikai sauss materiāls un ļoti rūpīgi jāierīko hidroizolācijas slānis.
“Viens no keramzīta izmantošanas veidiem, siltinot grīdu, ir to vienkārši iebērt starp grīdas lāgām vai nolīdzināt, vadoties pēc augstuma marķieriem, un montēt peldošu grīdas klājumu. Tomēr vēl pirms lāgu montāžas jāizveido drošs hidroizolācijas slānis. Tas nepieciešamas arī sienu apakšējā daļā, piemēram, apliecot uz augšu pietiekami biezu polietilēna plēvi. Materiālam jābūt tikpat augstam, cik plānotā keramzīta slāņa biezums.
Darbs nav grūts vai sarežģīts, to var paveikt arī bez īpašām priekšzināšanām celtniecībā,” skaidro Māris Stiprais, celtniecības uzņēmuma KMT projekts valdes loceklis.
Kombinācija ar betonu
Ja grīdas pamats ir ļoti nelīdzens un izlīdzinošā kārta paredzēta ļoti bieza, betonu var sajaukt ar keramzītu un izlīdzināt atbilstīgi augstuma atzīmēm. Tāpat kārtā iestrādā piemērotu armējošo sietu. Šāda izlīdzinošā kārta būs ievērojami vieglāka, un slodze uz nesošajām konstrukcijām arī daudz mazāka. Izlīdzinošā kārta žūs ātrāk un neplaisās. Protams, arī šajā gadījumā starp grīdas pamatu un izlīdzinošo kārtu nepieciešama hidroizolācija. Jāņem vērā, ka iegūtā materiāla siltumvadītspēja būs sliktāka nekā sausam keramzītam.
Var izmantot arī abu materiālu – betona un keramzīta – kombināciju. Vispirms vēlamajā augstumā veido keramzīta slāni, ko pārklāj ar betona izlīdzinošo kārtu. Ja šādai grīdai jāiztur lielāka slodze, betonā iestrādā armējošo sietu. Arī šajā gadījumā zem keramzīta nepieciešama droša hidroizolācija.
Plēve vai mastika
Kā hidroizolācijas materiālus zem keramzīta var izmantot vismaz 200 mikronu biezu polietilēna plēvi vai speciāli šim mērķim domātu membrānu, kas gan būs dārgāka. Ja grīdu nav iespējams nosegt ar vienu gabalu, lieto vairākus, šuves salīmējot ar celtniecības līmlenti.
Var izmantot arī hidroizolācijas materiālus, kurus uzklāj ar otu vai rullīti. Nedrīkst aizmirst ar tiem noklāt 15–20 cm augstu sienu apakšējo daļu. Šādai hidroizolācijai lieto bitumena mastikas un tās kombinācijas ar dažādiem polimēriem, arī cementa polimēru maisījumus, tā saukto šķidro gumiju un citus. Sastāvi jāuzklāj divās trijās kārtās, katrai no tām ļaujot žūt ražotāja norādīto laiku. Gar sienām melnās grīdas augstumā jāpiestiprina deformācijas lente, kas neļaus plaisāt izlīdzinošajai kārtai temperatūru starpību dēļ.
