VDI: pērn “dabīgā nāvē” darba vietās zaudēti vairāk cilvēku nekā nelaimes gadījumos 4
Latvijā pērn “dabīgā nāvē” darba vietās zaudēti vairāk cilvēku nekā nelaimes gadījumos, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” teica Valsts darba inspekcijas (VDI) vadītājs Renārs Lūsis.
“Statistika un tas, ko dzirdam par formālu pieeju veselības pārbaudēm arī no pašu darbinieku puses, neļauj teikt, ka sistēma ir ideāla. Pērn “dabīgās nāvēs” dzīvību zaudējuši 37 darbinieki, kas pēdējos piecos gados ir augstākais rādītājs, un tas pat ir bijis vairāk nekā letāli nelaimes gadījumi darbā, kas bija 28. Neatbildēts jautājums, ko parasti ir grūti pierādīt, ir tas, cik tās ir “dabīgas nāves” un vai darba vides faktoriem un darba slodzei tomēr nebija zināma loma pie darbinieka nāves darba vietā vismaz daļā gadījumu,” teica Lūsis.
Viņš norādīja, ka pienācīga darbinieku veselības pārbaude ir tikai viens no aspektiem. “Veselības pārbaužu sistēma ir izstrādāta diezgan ilgstošā periodā, un tās izstrādē piedalījās gan ārsti, gan sociālie partneri, gan ministrija, prasības ir pārskatītas, grozītas, mazinātas, bet tas, kas tagad ir spēkā, ir kompromisa variants, kas dod sabalansētu rezultātu. Bet kā jau visos kompromisos arī šajā starp izmaksām un ieguvumiem pastāv kaut kāda korelācija, attiecīgi, mazinot pārbaužu biežumu, kādu procentu veselības problēmu nepamanām. Bet arī esošajā modelī, lai gan pārbaužu biežums ir mazināts, ja ārsts konstatē, ka darbinieka veselības stāvoklis ir nepārliecinošs un ka viņš nevar gaidīt trīs gadus līdz nākamajai veselības pārbaudei, ārsts var norādīt veselības pārbaudes kartē, ka šim darbiniekam nepieciešams veikt veselības pārbaudi jau pēc gada, lai būtu droši, ka veselības stāvoklis nav pasliktinājies,” klāstīja Lūsis.
Viņaprāt, ārstu formālā pieeja obligātajām veselības pārbaudēm gan pēdējā laikā ir mazinājusies. “Mēs esam novērojuši, ka Veselības inspekcijas darbības ir pastiprinājušās attiecībā uz ārstiem, kas varbūt formālāk ir veikuši pārbaudes. Arī mēs esam lūguši pārbaudīt vienu, otru gadījumu, ja mums licies, ka atzinums izdots neatbilstoši patiesajai situācijai, un pēc tam darbiniekam ir vai nu arodslimība, vai noticis nelaimes gadījums. Varbūt ne visi kolēģi nozarē man piekritīs, bet domāju, ka nedaudz ir mazinājies ārstu formālisms. Ārsti šobrīd aizdomājas, ka var būt diezgan nopietnas sekas, ja Veselības inspekcijas pārbaudē atklāsies, ka viņi pārbaudi veikuši formāli un snieguši atzinumu, kas neatbilst patiesajai situācijai, tam var sekot nopietnas sankcijas,” atzīmēja VDI vadītājs.
Lūsis arī atklāja, ka šogad darba vietās “dabīgā nāvē” miruši deviņi darbinieki. “Šogad no deviņiem “dabīgās nāves” gadījumiem visi ir vīrieši. Pagājušajā gadā no 37 gadījumiem 33 bija vīrieši. Kungi brieduma gados ir potenciāli lielākā riska grupa. Pozitīvi, ka viņi uzskata sevi par sirdī jauniem, bet tikai tad, ja tam ir adekvāts segums. Zinām, ka mūsu veselība, dzīvesveids, aktivitātes ārpus darba ir tās, kas ļauj sevi par tādiem uzskatīt. Ja mums ir problēmas ar lieko svaru, kaut kādas atkarības, piemēram, smēķēšana, alkohols kombinācijā ar sirds un asinsvadu slimībām, kuras esam veiksmīgi slēpuši, tas rezultējas tajā, ka veselība neiztur. Veselības pārbaudes ir viena puse, bet otra puse ir mūsu pašu attieksme un atbildība par savu veselību,” uzsvēra VDI vadītājs.
