D. Kokareviča: – Jūs iesakāt tā rīkoties bez valodas un vēstures pārbaudījumiem, bez lojalitātes solījuma? 16
– Ar solījumu, bet bez pārbaudēm! Šajos apstākļos tieši Latvijas pilsonības pieņemšana būtu solis, kas apliecinātu lojalitāti. Tā kā tur pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki, domāju, ka pārbaudījumi vairs nav būtiski.
V. Krustiņš: – Viņi vienmēr nebija veca gadagājuma. Bija vairāk nekā 20 gadu pierast pie Latvijas. Kāpēc domājat, ka rīkošanās pēc jūsu ieteikuma vairotu nacionālo drošību?
– Jā, jo tagad mēs pat nezinām, cik Latvijā ir citas valsts, proti, Krievijas, pilsoņu. Daži no tiem, kas skaitās nepilsoņi, jau sen ir pieņēmuši Krievijas pilsonību, un Krievijas puse to zina, bet mēs – ne, un tā ir divdomīga situācija.
– Jums taisnība, bet tas ir Latvijas varas mīkstmiesības dēļ. Kāds ir otrs jautājums?
– Tas ir krievu valodas statuss. Ja paskatāmies uz bankomātiem, redzam piedāvājumu trīs valodās. Kādreiz Latvijā daudz lietoja arī vācu valodu.
– Pirmskara Latvijā nepastāvēja nekādi valodu statusi, vien valsts valoda. Tad iedzīvotāji – vācieši, krievi, ebreji un citi – apzinājās, ka te ir Latvijas valsts, runāja latviski. Bet mēs dzīvojam citos – pēcokupācijas apstākļos, tāpēc valsts valodas statusa izveide bija nepieciešama, lai likvidētu okupācijas radītās sekas, tajā skaitā krievu valodu padarīt par valsts valodu.
– No vienas puses, varētu piekrist, bet, no otras, lai šeit varētu izmantot krievu valodu kā resursu izglītības ieguvēju piesaistīšanai, šis statuss noderētu, lai pievilinātu naudīgus cilvēkus. Ja gan valsts pārvaldē, gan kioska pārdevējam būtu obligāta prasība mācēt trīs valodas, latviešu valoda tikai iegūtu.
– Biznesā, lai apkalpotu klientus, jāprot vairākas valodas un tās prot vai iemācās, bet valsts valoda ir pavisam kas cits. Kāds ir trešais sarkanās līnijas jautājums?
– Situācija Latvijas skolās. Skaidrs, ka oficiāli nav krievu skolu un latviešu skolu, visas ir valsts skolas, kur sava vieta valsts valodai un sava vieta minoritāšu valodām. Bet šis jautājums joprojām tiek izmantots Putina propagandā – ka slēdz krievu skolas, izspiež krievu valodu.
