Pasaules gals ir tuvāk, nekā domājām: Vatikāna slepenajos arhīvos atrasta sena grāmata, kurā minēts gads, kad pienāks pastarā diena 0
Vatikāna slepenajos arhīvos atrastajā 900 gadus senā grāmatā minēts precīzs gads, kad pienāks pastarā diena, vēsta “Daily Mail”.
Saskaņā ar kristīgās pasaules uzskatiem pastardiena ir diena, kad pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
Šajā grāmatā teikts, ka tas notiks jau 2027. gadā.
12. gadsimtā sarakstītās grāmatas “Pāvestu pravietojums” autorība tiek piedēvēta Svētajam Malahijam. Tekstā ietvertas 112 īsas un mīklainas latīņu frāzes , kas apraksta katru no pāvestiem, sākot ar Celestīnu II 1143. gadā un beidzot ar pašreizējo Romas katoļu baznīcas vadītāju Francisku.
Grāmata pirmoreiz tika atklāta 1595. gadā, kad to atrada benediktiešu mūks Arnolds Vions.
Viņš apgalvoja, ka tie ir Malahija raksti, kas bija pazuduši Vatikāna arhīvos.
“Pēdējā vajāšanā pret Svēto Romas baznīcu valdīs Romas Pēteris, kas vadīs savu ganāmpulku cauri neskaitāmām likstām. Pēc tam Septiņu pakalnu pilsēta tiks iznīcināta, un briesmīgs tiesnesis tiesās ļaudis. Beigas,” teikts grāmatas pēdējā rindkopā.
Daļa pētnieku uzskata, ka par nākamo pāvestu kļūs Pēteris, nomainot Francisku, savukārt citi uzskata, ka tieši Francisks būs pēdējais pāvests.
2024. gadā iznākušajā dokumentālajā filmā izskanēja versija, ka šis pravietojums varētu būt patiess, jo pāvestam Sikstam V, kurš vadīja baznīcu no 1585. gada, veltīts fragments, kas skan šādi: “ass zīmes vidū”.
To skaidro kā norādi, ka tieši pāvesta Siksta V valdīšanas laiks iezīmē pravietojuma laika līnijas viduspunktu. Ja šis skaitlis ir pareizs, tad pasaules gals gaidāms pēc 442 gadiem — tātad 2027. gadā.
Lai gan grāmata tika atrasta pirms vairāk nekā 400 gadiem, tās pareģojumi atkal nonākuši uzmanības centrā pēc tam, kad pāvests Francisks smagu veselības problēmu dēļ nonāca slimnīcā.
Tomēr daudzi vēsturnieki uzskata, ka šis teksts ir 16. gadsimta viltojums. Svētais Malahijs, ja tic leģendai, savus pareģojumus sarakstījis 1139. gadā pēc pieredzētas vīzijas Romas apmeklējuma laikā.
Skeptiķi norāda, ka grāmatas apraksti par pāvestiem līdz pat 1590. gadam ir aizdomīgi precīzi, savukārt vēlākie — daudz neskaidrāki un vispārīgāki.
