Rolands Repša: Stūrī iedzītais konservatīvo balto amerikāņu elektorāts var pārvērsties ļoti sprādzienbīstamā masā 3
Rolands Repša, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Laikā, kad rakstu šīs rindas, vairāki desmiti cilvēku no milzīgā pūļa, kas 6. janvārī Vašingtonā šturmēja Kapitoliju, ir jau identificēti un arestēti, ieskaitot tēvaini, kas, izgāzies krēslā un salicis kājas uz galda, demonstrēja fotoobjektīviem savu zābaku zoles pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi kabinetā.
Pagaidām nav arestēts šī iebrukuma galvenais idejiskais iedvesmotājs – ASV prezidents Donalds Tramps, kura pilnvaras beidzas 20. janvārī. Redzēsim, vai Savienoto Valstu visvarenā juridiskā sistēma spēs sagremot arī tādu iespaidīgu ēsmu un Tramps nonāks aiz restēm.
Visa pasaule par šo ASV pēdējo divsimt gadu vēsturē bezprecedenta notikumu izteica pārsteigumu un nosodījumu. Un kā nu ne, ja visur tik cildinātie un bijātie kongresmeņi un senatori bija spiesti meklēt glābiņu vai nu zem krēsliem, vai mukt prom no Kapitolija ēkas.
Un kā pēc šāda apkaunojoša kritiena ar seju dubļos viņi spēs ierasties kādā trešās pasaules valstī un izdalīt pamācības demokrātijas veidošanā? Īsi rezumējot – graujošs Amerikas kā Rietumu civilizācijas un politikas citadeles prestiža zaudējums.
Bet, kā mēdz sacīt, nav sliktuma bez labuma. Pirmkārt, atkal lieku reizi var tikai apbrīnot ASV tēvu dibinātāju tālredzību, rakstot jaunās valsts konstitūciju 18. gadsimta beigās, kurā tika salikti papilnam kontroles mehānismu un balansu, lai neviens varas atzars (likumdevēja vara, izpildvara, tiesu vara) nespētu Savienotās Valstis pārvērst par diktatūru.
Pat prezidents, kas pēc būtības ir tāds kā federālais izpilddirektors, faktiski sastāv no diviem cilvēkiem – prezidenta un viceprezidenta.
Pašreizējais viceprezidents Maikls Penss nupat pierādīja savu valstsvīra stāju, apstiprinot prezidenta vēlēšanu rezultātus senātā pretēji Trampa vēlmei noraut šo balsojumu, kas bija viņa sakūdītā pūļa uzbrukuma galvenais mērķis.
Galu galā amerikāņi tagad var pat lepoties, ka viņu politiskā sistēma dzīvē pierādīja, ka ir spējīga stāvēt pretī prezidenta–burlaka varaskārei.
Otrkārt, šis notikums liks šo to pārdomāt arī demokrātiem un viņu ievēlētajam prezidentam Džo Baidenam. Demokrātiem ir lieli plāni ASV pārveidē par multikulturālu sociāli atbildīgu labklājības valsti, paaugstinot nodokļus un samazinot militāros izdevumus.
Šo plānu realizācijai viņiem ir viss nepieciešamais – prezidenta amats un vairākums abās kongresa palātās vismaz līdz 2022. gada 8. novembrim, kad notiks daļas kongresmeņu un senatoru pārvēlēšanas.
Teorētiski it kā varētu bez bremzēm dragāt uz priekšu. Bet 6. janvāris parādīja, ka konservatīvo balto amerikāņu elektorāts, nu jau palicis mazākumā un iedzīts stūrī, var pārvērsties par ļoti sprādzienbīstamu masu, gatavu izraisīt pilsoņu karu un ASV sadalīšanos mazākos veidojumos.
Tā ka Baidenam un demokrātiem ar savas iecerētās kreisās programmas realizāciju labāk būt piesardzīgiem.
