“Es gribētu, lai Ukraina būtu pazīstama, nevis bēdīgi slavena!” Ukraina cer uz ASV palīdzību iekļūšanai NATO 16
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vairāk nekā divas stundas Baltajā namā trešdien ilga ASV prezidenta Džo Baidena un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sarunas.
Centrālais tajās bija Ukrainas militārās un ekonomiskās drošības jautājums.
Tā bija pirmā reize, kad Baidens un Zelenskis klātienē tikās kā prezidenti, kaut šogad starp abiem notikušas divas telefonsarunas.
Kijevai ļoti svarīgi bija saņemt kādus signālus par kāroto uzņemšanu NATO, taču Baidens un viņa administrācijas ļaudis par to runāja ļoti atturīgi.
Novērotāji atgādina, ka Ukraina gadu centās panākt šo vizīti, bet amerikāņi Afganistānas notikumu dēļ to divreiz atlika. Diplomātiskās izturētības iemesls varēja būt ne tikai kādi ārpolitiski apsvērumi.
Kā atzīmēja CNN, 2019. gadā, kad ievēlēja Zelenski, tā laika ASV prezidents Donalds Tramps steidzās viņu apsveikt un tūdaļ arī pierunāt sākt izmeklēšanu pret toreizējā prezidenta amata kandidāta Džo Baidena dēlu Hanteru, kurš, kā apgalvoja Tramps, it kā bija veicis koruptīvus darījumus Ukrainā.
Pretī Tramps solīja pieņemšanu Vašingtonā un militāro palīdzību. Ne velti Zelenskim preses konferencē trešdien nācās atbildēt uz jautājumu, vai tagad ASV un Ukrainas attiecības uzlabojušās.
“Es gribētu, lai Ukraina būtu pazīstama, nevis bēdīgi slavena,” diplomātiski atbildēja Ukrainas valsts galva.
Baidena administrācijas pārstāvji uzsvēruši, ka abu valstu stratēģiskās partnerattiecības šobrīd ir “stiprākas nekā jebkad”.
Zelenskis žurnālistiem neslēpa, ka liek lielas cerības uz ASV palīdzību viņa valstij atrisināt Donbasa problēmu un iekļūt NATO. Savukārt ASV attieksme bija drīzāk izvairīga.
Baidens kopīgajā preses brīfingā ar Zelenski gan uzsvēra: “Savienotās Valstis turpina stingri atbalstīt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību Krievijas agresijas apstākļos un Ukrainas eiroatlantiskos centienus” – un piebilda, ka abām valstīm ir “līdzīga vērtību sistēma”, tādēļ ASV turpinās sniegt palīdzību Ukrainai “virzībā uz pilnīgu integrāciju Eiropā”.
Kopīgajā paziņojumā tāpat tika uzsvērts, ka ASV nekad neatzīs Krimas aneksiju Krievijas sastāvā. Tajā pašā laikā jautājums par NATO palika neatbildēts.
Baidena administrācijas preses sekretāre Džena Psaki skaidroja, ka ASV nevar vienas izlemt par Ukrainas uzņemšanu NATO, taču var palīdzēt Ukrainai sagatavoties aliansei. Izskanēja vēl no Baltijas valstu cīņas par iekļūšanu NATO laikiem pazīstamā frāze par “NATO durvīm”, kas “paliek atvērtas visiem, kas vēlas iestāties”.
Ukraina zina, kas tai jāpaveic, lai tiktu uzņemta aliansē, pauda Baltā nama preses pārstāve. Skeptiskākās prognozes paredz, ka Ukrainas iestāšanās NATO varētu prasīt pat pārdesmit gadu.
Pats Zelenskis pēc sarunām, tiekoties ar žurnālistiem, apgalvoja: “Mēs runājām par to, kādu vietu un lomu aliansē Ukrainai vajadzētu spēlēt. Es jutu, un to dzirdēju no prezidenta Baidena, ka viņš personīgi atbalsta Ukrainas dalību NATO, taču, kāds būs šis ceļš, ir grūti pateikt.”
Zelenskis atklāja, ka bijusi arī saruna par drošības problēmām Melnās jūras reģionā, taču detalizētāk viņš nevarot izpaust.
Vizītes laikā tika atgādināts par ASV lēmumu piešķirt Ukrainai jaunu militāro palīdzību līdz 60 miljonu dolāru vērtībā, tostarp piegādāt prettanku raķetes “Javelin”, norādot, ka palīdzība nepieciešama, jo pie Ukrainas robežām būtiski pieaugušas Krievijas militārās aktivitātes, kā arī tiek pārkāpta vienošanās par pamieru Donbasā.
Vašingtonas militārās palīdzības apjoms Ukrainai tādējādi kopš 2014. gada sasniedzis 2,5 miljardus dolāru. Intensīvāka sadarbība nekā iepriekš paredzēta kiberdrošības jautājumos.
Domājams, dziļāk rudenī Ukrainu apmeklēs ASV aizsardzības ministrs Ostins un tiks radītas divpusējas darba grupas, kas “strādās pie konkrētiem jautājumiem”.
Runājot par Krievijas projektu “Nord Stream 2”, abi valstu vadītāji akcentēja, ka uzskata to par apdraudējumu Eiropas enerģētiskajai neatkarībai. Vašingtona, kaut arī vairs nesper soļus pret jūras gāzesvada pabeigšanu, tomēr turpināšot uzstāt, lai saglabātos arī gāzes tranzīts caur Ukrainu, un pretdarbosies Kremļa mēģinājumiem energoapgādes jautājumus izmantot kā ģeopolitisku ieroci.
Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs, vakar komentējot Vašingtonas sarunas, ASV militāro palīdzību Ukrainai nosauca par “ļoti bīstamu”, jo tā varot pamudināt Kijevu uz spēka darbībām Austrumukrainā. Maskavas ieskatā, ASV un Ukraina veidojot attiecības nevis savā labā, bet gan “draudzējas pret Krieviju”.
