Vašingtona atbalsta Kijivu, bet lūdz Zelenski atturēties no atteikšanās piedalīties miera sarunās 39
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tuvojoties vidustermiņa vēlēšanām ASV, kur tiks pārvēlēta visa Kongresa Pārstāvju palāta un trešā daļa Senāta, ir pieaugušas bažas, ka Savienoto Valstu atbalsts Ukrainai varētu mazināties. Gan demokrātu, gan republikāņu vidū ir izskanējušas balsis, kas apšauba prezidenta Džo Baidena administrācijas politiku, kas paredz atbalsta turpināšanu Ukrainai. Daži republikāņu politiķi ir izteikušies, ka samazinās atbalstu Ukrainai, ja uzvarēs Kongresa vēlēšanās.
Pārstāvju palātas republikāņu mazākuma līderis Kevins Makartijs paziņojis, ka amerikāņi neizrakstīs Ukrainai čekus bez norādītas summas. Tikmēr demokrātu kreisā spārna kongresmeņi sākumā publicēja, bet pēc tam atsauca vēstuli, kurā Ukrainas prezidents Zelenskis aicināts uz sarunām ar Krieviju.
ASV sola turpināt palīdzību
Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans piektdien iepriekš neizziņotā vizītē apmeklēja Kijivu un tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Salivans paziņoja, ka arī pēc 8. novembrī gaidāmajām vidustermiņa vēlēšanām ASV Vašingtonas atbalsts Ukrainai saglabāsies nelokāms. Salivans uzsvēra, ka Baidena administrācija gādās par atbalstu Ukrainai abās lielajās ASV partijās.
Viņš norādīja, ka Baidena administrācija “jebkura scenārija” gadījumā panāks abu lielo ASV partiju sadarbību, lai turpinātos ekonomiskā, militārā un humānā palīdzība Ukrainai. Vizītē Kijivā Baidena padomnieks uzsvēra, ka sarunas ar Krieviju nav iespējamas, kamēr tā okupē Ukrainas teritoriju. Salivans apliecināja, ka Baidena administrācija nav mainījusi principu “neko par Ukrainu bez Ukrainas”. Pentagons izziņojis jaunu palīdzību Ukrainai 400 miljonu dolāru apmērā.
Jaunākā Rietumu militārās palīdzības pakete ietver zeme-gaiss raķetes HAWK, 90 modernizētus “T-72M” tipa tankus, dronus, bruņumašīnas un citu bruņojumu. Tanki tiks piegādāti no Čehijas. Par 45 tanku modernizāciju maksās ASV, bet par pārējiem 45 – Nīderlande, pavēstījis Pentagons. Šī ir pirmā reize, kad ASV finansē tanku piegādi Ukrainai. Gaidāms, ka pirmie tanki tiks piegādāti līdz decembra beigām.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma šā gada februārī ASV kopā ir sniegusi Ukrainai palīdzību 18 miljardu dolāru apmērā. Pentagons ir paziņojis, ka atbalsts Ukrainai tiks sniegts “tik ilgi, cik vajadzēs”. Dienu pirms Salivana Kijivu apmeklēja ASV senatori Robs Portmans un Kriss Kunss. Republikāņa Portmana un demokrāta Kunsa kopējā vizīte apliecina abu lielo partiju atbalstu palīdzības sniegšanai Ukrainai.
“Privātas” runas par sarunām
Baidena administrācija privāti esot aicinājusi Zelenski paust gatavību sarunām ar Maskavu un atteikties no kategoriskā paziņojuma nerunāt ar Krieviju, kamēr tur pie varas būs Vladimirs Putins, ziņo ASV laikraksts “The Washington Post”. Šis Baidena administrācijas pamudinājums neesot domāts, lai piespiestu Ukrainu sēsties pie sarunu galda, bet gan lai saglabātu atbalstu Ukrainai citās valstīs. Laikraksts norāda, ka arī ASV amatpersonas uzskata, ka Putins nav gatavs nopietnām sarunām, tomēr Zelenskis, atsakoties no sarunām ar Putinu, esot radījis bažas daudzās pasaules valstīs, kur kara dēļ cēlušās pārtikas un degvielas cenas.
ASV cita starpā lūdz Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski atturēties no publiskas atteikšanās piedalīties miera sarunās, kamēr Krievijā pie varas ir Vladimirs Putins. Zelenskis par nevēlēšanos runāt ar Putinu paziņoja pēc tam, kad Krievija anektēja četrus Ukrainas apgabalus. Ukrainas prezidents ir paziņojis, ka nedosies uz G20 līderu samitu Indonēzijā, ja to apmeklēs Putins.
Bet Putins vēl neesot izlēmis, vai apmeklēs novembra vidū plānoto samitu. Neskatoties uz paziņojumiem, starp Krieviju un Ukrainu notikusi kārtējā karagūstekņu apmaiņa. Krievija atbrīvojusi 107 ukraiņu karagūstekņus, bet Ukraina – 107 krievu karagūstekņus.
Vai krievi atstās Hersonu
Ukrainas armijai tuvojoties Hersonai, pastiprinājušās runas, ka Krievijas armija varētu atstāt šo pilsētu, ko tā ieņēma marta sākumā. Putins ir licis “evakuēt” civiliedzīvotājus no Hersonas, bet Ukraina norāda, ka šāda iedzīvotāju pārvietošana ir uzskatāma par deportāciju. Pirms kara Hersonā dzīvoja 300 000 iedzīvotāju, bet šobrīd, pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, pilsēta esot palikusi gandrīz tukša.
Tā sauktās evakuācijas apstākļos Krievijas karaspēks izlaupa Hersonu. No pilsētas rūpnīcām tiek izvesta tehnika, no muzejiem – arhīvi, gleznas un skulptūras, vēsta britu laikraksts “The Guardian”. Nav skaidrs, vai Krievijas armija gatavojas aiziet vai cīnīties. No okupācijas administrācijas ēkas ceturtdien tika noņemts Krievijas karogs. Tas raisīja baumas, ka Krievijas karaspēks pilsētu atstās. Okupācijas administrācijas vadītāja vietnieks Kirils Stremousovs ir izteicies, ka Krievijas karaspēku varētu nākties pārcelt uz Dņepras kreiso krastu, kas nozīmētu Hersonas atstāšanu.
Krievijas spēku komandieris ģenerālis Surovikins iepriekš ir paziņojis, ka Hersonā varētu tikt pieņemti “grūti lēmumi”, kas signalizē iespējamu pilsētas pamešanu. Ukrainas amatpersonas uzskata, ka karoga noņemšana ir triks, lai iemānītu ukraiņus slazdā. Ukrainas militārā izlūkdienesta priekšnieks ģenerālis Kirilo Budanovs paziņojis, ka Krievija šobrīd negatavojas atstāt pilsētu. “Viņi gatavojas aizstāvēties,” norādīja ģenerālis.
