Dēli ASV 1
Hokeja tēma Vasiļjevu ģimenē arī mājās esot aktuāla ļoti bieži. “Mamma tad pārtrauc diskusiju un saka, ka pietiek runāt par hokeju. Bet pēc brīža atkal tam pievēršamies. Mums ir ļoti dažāds skatījums uz spēli – vecā un jaunā skola,” pasmaida Herberts. Tēvs piebilst – pārbaudītas lietas ir zelta vērtas: “Esmu pamanījis, ka daudz kas tiek aizmirsts un vēlāk pasniegts kā kaut kas jauns. Man tas krīt uz nerviem. Savulaik mācījos Maskavā pie Anatolija Tarasova un uzskatu, ka viņš ir pats interesantākais treneris, kāds krieviem bijis. Viktors Tihonovs turējās savā sistēmā un nekur nenovirzījās, bet Tarasovs allaž mēģināja domāt par nākotnes spēli. Kāpēc Fetisovam atļauj apspēlēt, bet Kasatonovam – ne? Jo pirmais to var, bet otrais nevar. Ja zviedriem treneris atļaus spēlēt brīvo hokeju, tad mums ir iespējas. Ja ne, būs grūti,” sarunā, kas notika pirms Latvijas un Zviedrijas izlašu divcīņas, teica Haralds Vasiļjevs.
“Hokejs pēdējos gados ir mainījies,” turpina Herberts. “Ne visas metodes tagad strādā, ir ļoti interesantas inovācijas. Aizsargi ir ļoti mobili un lieli. Agrāk bija tikai lieli – nevarēja piespēli atdot un uzspēlēt. Ķelnē redzam, ka neviens aizsargs ripu vienkārši nešļurina prom pa bortu, tie laiki beigušies. Visi aizsargi ir mobili, var apspēlēt, ļoti bieži pieslēdzas uzbrukumam.”
“Tāpēc mēs ar “Zemgales” otru treneri Valēriju Kuļibabu esam Ķelnē – piedalīsimies treneru seminārā, varbūt nāks jaunas atziņas, parunāšos ar speciālistiem, man te daudzi pazīstami. Skatījos gandrīz visu izlašu treniņus vēl pirms čempionāta. Jāčubinās šajā vidē, jāmācās. Rīgā vēroju, kā strādā Hārtlijs, – var redzēt, ka komanda spēlē to, ko viņš grib,” skaidro Haralds Vasiļjevs.
Vai tēvu un dēlu var saukt par hokeja fanātiķiem? “Tētis lielāks. Es neēdu hokeju, vajag arī atpūtu no tā. Pasaules čempionātā katru dienu ir divas trīs spēles. Visas neskatos, bet tēvs grib tās redzēt – hokejs caur un cauri,” spriež Herberts.
Abi viņa dēli Niklass (14) un Evans (12) kopā ar savu māti dzīvo ASV, trenējas hokejā, bet, tēva vērtējumā, līdz augstākajam līmenim vēl tāls ceļš. “Nespiežu, grūti arī ietekmēt, jo nedzīvojam kopā. Man karjera bija spilgta un interesanta, bet arī ļoti smaga, daudz traumu. Nezinu, vai kāds savam bērnam novēlētu iet cauri šīm grūtībām.”
