Lieliska karjera 1
Herberts Vasiļjevs pēdējos desmit gadus bija Vācijas vienības Krēfeldes “Pinguine” kapteinis, viņa karjeras virsotne ir 51 spēle NHL. Latvijas izlasē bijis 11 pasaules čempionātos un trīs olimpiskajās spēlēs. Lielajā hokejā aizvadījis 1524 spēles. “Herberts daudz sasniedza, pierādīja sevi, spēlēja labākajās līgās un bija viens no komandas līderiem. Lieliska karjera, Latvijas izlasē bija kapteinis,” lepns par dēlu ir Haralds, uzskatot, ka viņš spēs atrast sev vietu hokejā arī turpmāk.
Vasiļjevs seniors pēc ilgiem gadiem ārzemēs pērn atgriezās Latvijā. Vai uz palikšanu? “Diezgan esmu mētājies pa pasauli. Dzīvē visādi brīnumi notiek, bet man Rīgā māja uzcelta, un šobrīd mans klubs ir “Zemgale”, mēģināsim sakārtot, lai Jelgavā būtu pilna hokeja piramīda,” viņš uzskaita plašu veicamo darbu sarakstu.
Herberts šobrīd ir darba meklējumos un gatavs doties jebkurā virzienā – galvenais, lai piedāvājums būtu interesants. Vācijas Hokeja federācija izrādījusi interesi latvieša piesaistē, bet tur vairāk darba būtu ar papīriem. Herberts grib būt tuvāk ledum, kārto trenera A licenci.
“No mammas man ir mierīgums. Viņa saka – kā būs, tā būs, nevajag visu ņemt pie sirds. Tētis grib iespaidot visu – gan to, ko var, gan to, ko ne,” stāsta Herberts.
Haralds ir pateicīgs sievai, kura pieņēma hokeja diktēto dzīves ritmu: “Viņa redzēja, cik grūti man gāja. “Dinamo” laikos pa nometnēm dzīvojām kā ieslodzītie. 1991. gada janvārī pārcēlāmies uz Vāciju, kur arī nebija viegli, Herbertam bija jābrauc mācīties uz Minsteri, jo viņš neprata vācu valodu. Vakarā es vēl papildus liku trenēties, vēlu tika mājās. Biju ļoti prasīgs, jo sev nekad nedevu atlaides un to gaidīju arī no citiem.” Dēls atminas – roku dzelži nebija uzlikti, taču disciplīna stingra, atpūsties varēja vien tad, kad atļāva, nevis kad gribēja. “Kad tēvs pateica kādu stingrāku vārdu, man vienmēr bija atbilde – zinu, zinu,” gardi nosmej Herberts.
Viņa divus gadus jaunākais brālis Roberts izvēlējās tenisu un arī dzīvo Vācijā – vada tenisa klubu un strādā par treneri, nopircis māju. Savulaik pie viņa dzīvoja un trenējās brāļi Jānis un Mārtiņš Podžus. “Roberts Vācijā studēja Ķelnes sporta akadēmijā un ieguva labu reputāciju, strādāja zinātnieku grupā. Profesors uzticēja rakstīt referātus, kuri man vēl mājās, un es dažreiz tajos palasos, piemēram, par sportistu psiholoģisko sagatavotību,” stāsta Haralds Vasiļjevs.
