Vasiļjevs: Lambjēls ir mans Šveices tētis, superaukle 3
“Sāku dzīvot kā īsts profesionālis – atdodu sevi visu daiļslidošanai,” 17 gadus vecais Latvijas daiļslidošanas talants Deniss Vasiļjevs slavenā šveicieša Stefana Lambjēla vadībā lauž ceļu uz augstākajām virsotnēm.
Nejauša tikšanās
Vecāki savulaik Denisu aizveda uz peldēšanu, jo viņš daudz slimoja, bet tur par puiku īsti nepriecājās – pārāk maziņš. Toties daiļslidošanā auguma centimetri nav nepieciešami un izrādījās, ka tieši uz ledus viņš spēj izpaust savu radošo būtību. Kopš pagājušās vasaras daugavpilietis trenējas pie divkārtējā pasaules čempiona un 2006. gada Turīnas olimpisko spēļu vicečempiona Stefana Lambjēla.
Deniss Vasiļjevs nāk no vienkāršas ģimenes, bet daiļslidošana ir ārkārtīgi dārgs sporta veids. Pērn viņš pieteicās sportistu pūļa finansējuma vākšanai internetā, kur bija detalizēts izmaksu apraksts, sezonai kopumā nepieciešami vairāk kā 40 tūkstoši eiro. 216 labvēļi saziedoja 32 tūkstošus ASV dolāru, palīdzējuši pat līdzjutēji no Japānas.
“Profesionālais sports ir dārgs, tāpēc Denisam ir ļoti būtiski saņemt atbalstu no federācijas, nacionālās olimpiskās komitejas, faniem. Mans uzdevums ir atrast risinājumus, lai viņš saņemtu visu nepieciešamo un varētu trenēties visaugstākajā līmenī,” “LA” norādīja sportista menedžeris Kristofers Trevisans, piebilstot, ka Vasiļjeva galveno komandu šobrīd veido ap desmit cilvēku, bet vēl virkne palīdz atsevišķos jautājumos. Neko vairāk par finansēm viņš nevēlējās atklāt.
Nupat Eiropas čempionātā Deniss Vasiļjevs ieguva septīto vietu, izpelnoties speciālistu atzinību un līdzjutēju ovācijas, un par to arī sākam sarunu: “Ar Eiropas čempionātu esmu ļoti apmierināts, jo izpildīju veselas un tīras divas programmas. Man ir liels prieks, tas bija ļoti sarežģīti, īpaši otrajā dienā, kad startēju pēdējā grupā ar visiem labākajiem. Izvēles programmā nesanāca trīskāršais akselis, jo pasteidzos un kļūdījos. Pēc tam pusi programmas domāju, vai riskēt un vēlreiz mēģināt, bet nolēmu to nedarīt, jo ir ļoti sarežģīti izpildīt šādu lēcienu otrajā daļā.”
Televīzijas komentētāji izteicās, ka Stefans Lambjēls no tevis izveidojis īstu daiļslidotāju. Cik apmierināts esi ar jūsu sadarbību?
Man ļoti patīk ar viņu strādāt – tagad trenējos vairāk, labāk, daru visu precīzāk. Par katru darbību saprotu, kāpēc tā ir vajadzīga un ko uzlabos. Jūtos pārliecinātāks. Esmu motivētāks un ieinteresētāks daiļslidošanā nekā vēl pirms gada. Arī ārpus sporta esmu izaudzis – kā uzvesties, gatavoties. Ļoti stingri ievēroju, ko ēdu, zinu, ka nedrīkstu daudz sēdēt pie datora un daudz ko citu darīt. Stefans ir kā mans Šveices tētis, superaukle. Sāku dzīvot kā īsts profesionālis – atdodu visu daiļslidošanai. Šķiet, ka sadarbība ir produktīva un viss izdodas. Ja strādāsim vēl vairāk, ticu, ka varu sasniegt tādas virsotnes kā Lambjēls, slidot tik perfekti kā viņš.
Kā tu tiki pie tāda līmeņa trenera?
Pirms gada satikāmies Jaunatnes olimpiskajās spēlēs Lillehammerē, kur viņam bija prezentācija par karjeru, kā kļūt par labu sportistu. Stefans pajautāja, kurš grib piedalīties viņa šovā “Ice Legends” un es vienīgais pacēlu roku. Samainījāmies kontaktiem, pēc mēneša jau slidoju šovā. Sākām interesēties, vai varētu izveidot man izvēles programmu. Iepatikās strādāt, nolēmām veidot arī īso programmu. Atbraucu jūlijā, bet es jau iepriekš mocījos ar cirksni – neviens īsti netika ar to galā, arī Stefans karjeru pabeidza šīs traumas dēļ un aizsūtīja mani uz speciālu institūtu Kanādā, kur man palīdzēja gan ar savainojumu, gan ar vēl daudziem aspektiem. Vasaras beigās sākām strādāt faktiski no nulles, bet ļoti ātri atguvu labāko formu. Tagad jau strādājam pie četru apgriezienu lēcieniem.
Latviešu valoda
Tu esi Lambjēla labākais audzēknis?
Viņam ir sava skola, kurā trenējas daudz talantīgu bērnu un jauniešu, bet pieaugušo līmenī es esmu vienīgais.
Vai pēc Eiropas čempionāta bija arī kāda brīvdiena?
Nē, profesionālo sportistu dzīve ir sarežģīta, nav laika atpūsties. Tagad ir sezona un gaida nozīmīgākās sacensības. Dažas dienas ir vieglāki treniņi, bet jau no otrdienas sākas gatavošanās pasaules čempionātam, kas marta beigās notiks Helsinkos. Svarīgākais uzdevums būs kvalificēties olimpiskajām spēlēm, ceru pat nodrošināt Latvijai divas ceļazīmes. Vēlos slidot tīri un skaisti, lai skatītājiem būtu prieks.
Kur tu Šveicē dzīvo un kāda ir tava ikdiena?
Dzīvoju Stefana mājā Šamperī (pilsēta pie Francijas robežas), kopā gatavojam un darām visu, kas nepieciešams, lai es labāk slidotu. Paralēli katru dienu arī pieķeros mācību materiāliem, bet treniņu grafiks ir ļoti sarežģīts un rada lielu nogurumu. Mācos Daugavpils krievu vidusskolā – licejā 11. klasē, skolotāji ir stingri, bet vienmēr nāk pretī un palīdz, lai es spētu uzrakstīt kontroldarbus. Gribētu vairāk būt skolā, jo man patīk mācīties un uzzināt kaut ko jaunu, nepatīk situācijas, kad kaut ko nesaprotu.
Vecāki laikam neredz, kā tu izaudz. Spriežot pēc bildēm – tagad esi daudz pieaugušāks nekā pirms gada.
Vecāki mani redz arvien mazāk, pirms tam gandrīz gadu slidoju Sočos pie Krievijas trenera. Nav patīkami, gribētu, lai viņi vienmēr būtu klāt, taču tas nav iespējams. Ļoti sarežģīti dabūt visu – vecāku uzmanību, apmeklēt skolu, trenēties, izgulēties. Šāds ritms paņem daudz spēka, ne tikai fizisko, bet arī mentālo.
Tev ir diezgan laba latviešu valodu. Kā izdodas neaizmirst, jo Latvijā esi ļoti maz un parunāt droši vien sanāk reti?
Liels paldies skolotājiem, kuri daudz izdarīja, lai es iemācītos runāt un rakstīt latviski, jo valoda ir ļoti interesanta un man patīk. Prakses gan pietrūkst, lai iemācītos runāt brīvi un skaisti.
Vai tev ir kāds vaļasprieks?
Man patīk sevi izpaust dažādos veidos, piemēram, zīmēšanā, improvizēšanā uz ledus, dejošanā. Patīk analizēt, domāt taktiski un stratēģiski, tāpēc spēlēju tāda tipa video spēles. Saista vēsture, filozofija un vēl daudz kas cits.
