Īstus ceļotājus nespēj nobaidīt! Vasara Zemgalē 1
Zigmunds Bekmanis, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Jūnijā risinājās asociācijas “Lauku ceļotājs” un Latvijas Investīciju attīstības aģentūras rīkotās tradicionālās “Atvērtās dienas laukos”, kurās piedalījās 240 tūrisma vietas visos Latvijas novados.
Šogad par pāris nedēļām tās gan aizkavēja augstā saslimstība ar koronavīrusu, taču nu droši var teikt, ka līdz ar šo pasākumu ceļojumu sezona ir atklāta un vasaras tveice arī klāt.
Tas gan īstus ceļotājus nespēj nobaidīt, ja līdzi dzeramā ūdens krājumi, viegls apģērbs un odu atbaidīšanas līdzekļi, kas lieti noderēs, staigājot pa dabas takām. Aiziet vasarā!
Smilšu skulptūru pasaulē
Šovasar iepazīt Zemgali vajadzētu sākt no Jelgavas, kur Pasta salā 19. jūnijā atklāts kārtējais smilšu skulptūru festivāls, kurā mākslinieki no Latvijas un Lietuvas divpadsmit darbos atspoguļa ievērojamākos latviešu sasniegumus pasaulē.
Tostarp smilšu skulptūru parkā vienuviet varēja sastapt Valtera Capa radīto kameru “Minox”, Krokodila Dandija prototipu Arvīdu Blūmentālu, Anatola Lapiņa veidoto “Porsche”, Merilinas Monro, Salvadora Dalī un Alberta Einšteina portretētāju Filipu Halsmanu, Annu Kopčovsku – pirmo sievieti, kura ar velosipēdu apceļoja pasauli, gleznotāju Marku Rotko, tabakas pīpes konstrukciju patenta īpašnieku Kārli Pētersonu, Jura Upatnieka pasaulē pirmo hologrammu un septiņus metrus augsto basketbolistu Kristapu Porziņģi, kuru veidojuši tēlnieki Kārlis un Maija Īles.
Pateicoties īpašai smilšu apstrādes tehnikai, skulptūras festivāla parkā būs apskatāmas līdz pat rudenim.
Atklāj, izpēti, iepazīsti!
Jelgavas Tūrisma informācijas centrs aicina arī doties neparastā piedzīvojumā, izmantojot jauno tūrisma piedāvājumu “Atklāj! Izpēti! Iepazīsti!”, kura ietvaros izveidoti trīs tematiskie tūrisma maršruti, kas aptver Latvijas (Zemgales), Lietuvas (Viļņas un Rokišķu) un Baltkrievijas (Polockas) reģionu amatu prasmju, tradīciju, vēstures liecību un kultūras mantojuma nesējus.
Konkrētas vietas meklējamas mājaslapā “https://visit.jelgava.lv”. Viena no tām ir lietišķās mākslas studija “Staļģene” Jaunsvirlaukas pagastā, kur var iepazīties ar aušanas procesu, gan vērojot to, gan līdzdarbojoties profesionālu audēju vadībā.
Studijas dalībnieces auž segas, dvieļus, lakatus, celiņus un brunčus, izmantojot tradicionālās metodes. Līdz pat 19. gs. zemgalietes auda praktiskām vajadzībām, audumus saviem tērpiem darinot mājās no vietējā materiāla – vilnas un liniem – un krāsojot ar augu krāsvielām.
Zemgalē par skaistāko atzīts “rozīšu” brunču audums un “zvaigžņu” sega, ar kuru puiši sedzās, vēsās naktīs pieguļā jājot, jo ticēja, ka zvaigznes aizsargā pret visu ļauno.
Krāsu un formas maģiju iespējams piedzīvot Dobelē (Ausmas ielā 1A), ciemojoties pie varkaļa Jura Kambara, kuru ar pilnu pārliecību var saukt par krāsaino un cēlo metālu pavēlnieku.
Viņš darina unikālas rotas, traukus un dizaina priekšmetus no kapara (vara), misiņa, sudraba un tompaka (vara sakausējuma ar cinku). Iepriekš piesakoties, apmeklētājiem tiks radīta iespēja piedalīties rotu un bļodu kalšanā.
Meistars smejas, ka tādu gribētāju varot uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, jo metāla apstrāde neesot nekāda kārklu stabulīšu maukšana.
Zirgi un čiekuri
Netālu no Babītes ezera līdzās purvainam apvidum atrodas Tīreļu dzītuve. Jau nosaukums rāda, ka tās saimnieki nodarbojas ar brandvīna un kalvadosa ražošanu, pēc vācu metodes raudzējot un destilējot Latvijā audzētus augļus un ogas.
Te top arī saldās trifeles ar stipro dzērienu pildījumu, taču ģimenēm ar bērniem vilinošāka būs atpūtas taka “Zirgu iela”, kurā gan samīļot un ar kārumiem uzcienāt dažādus mājdzīvniekus, gan apskatīt un nofotografēties kopā ar graciozajiem zirgiem.
Jelgavas pievārtē Atpūtās Svētes upes krastos iespējama ekskursija ģimenes uzņēmumā “Mītavas čiekurs”, kur tiek ražoti imunitātei un veselībai noderīgi produkti no Latvijas priedēm, un ciemiņi varēs uzzināt, kā pagatavot čiekurzapti.
Saimnieks Reinis Artimovičs atklāj, ka visu ražojumu pamatā ir parastās priedes pumpuri un jaunie čiekuri, kas bagāti ar ēterisko eļļu, sveķiem, miecvielām, C vitamīnu un citām vērtīgām sastāvdaļām.
Izejvielas tiek ievāktas noteiktā laikā, kad tajās ir visvairāk aktīvo vielu: pumpuri – februārī un martā, čiekuri – maijā, jūnijā, bet produkti gatavoti zemā temperatūrā, lai tajos saglabātos iespējami daudz vērtīgo elementu.
Bērniem noteikti garšos priežu čiekuru karameles, bet pieaugušie novērtēs priežu pumpuru tēju un sīrupu.
Latviskās dzīvesziņas apjausma
Meistardarbnīcā “Veselība paša rokās” iespējams izzināt un izmēģināt dzintara unikālās īpašības, sasiet savu īpašo pirts slotu, pagatavot zāļu sāli un izbaudīt kārklu slotiņu masāžu, bet noslēgumā piedalīties īpašā uguns rituālā, izmantojot dzintara putekļus un dažādus ritma instrumentus.
Latviskās dzīvesziņas apjausma gūstama arī Koknesē (Melioratoru ielā 1A) nemateriālā kultūras mantojuma biedrības “Baltaine” mājvietā, kur tiek svinēti gan gadskārtu svētki un ģimeņu godi, gan notiek rokdarbu radīšana, koncerti un kulinārā mantojuma meistarklases, apgūstot sen aizmirstas prasmes vērpšanā, šķeterēšanā, tamborēšanā, adīšanā, pīšanā, mezglošanā, izšūšanā, papīra locīšanā, salmu rotājumu gatavošanā, rakstīšanā ar spalvu un citos arodos.
Saskaņojot ciemošanos, kopā ar folkloras kopu “Urgas” būs iespēja iet rotaļās, iemācīties kādu jaunu danci vai vienkārši padziedāt, nobaudīt Baltaines putru vai Būnīšu biezo zupu un cigoriņu kafiju ar kliju pīrādziņiem.
Baudījumu garšu kārpiņām dos arī SIA “Rīta putni” apmeklējums Kokneses novada “Bilstiņos”, kur pēc vēlēšanās galdā cels paipalu olu omleti vai grilētu paipalu gaļu.
Saimnieki te rīko arī dažādas interesantas degustācijas, izrādīs dārzu ar eksotiskiem augiem un stikla siltumnīcu, kuru, ja iepatiksies, varēs noīrēt nelielām svinībām.
Kur ziedi, tur bites
Daugmales pagastā atrodas puķu kolekcionāra Jāņa Dukaļska dārzs, kurā jūnija vidū vējā viļņojās simtiem peoniju ziedu jūra. Arī īrisi jau sākuši raisīt ziedus – ikviens šeit varēs piedzīvot īstu skaistuma manifestāciju.
Dārza apmeklējumu var ieplānot jebkurā dienā, vēlams tomēr neatliekot uz vēlu vakaru.
Daugmalē var iegriezties arī gandrīz pašā Daugavas malā esošajā zemnieku saimniecībā “Dorītes” (nosaukums atvasināts no vārda “dore” – telpa, kurā bites sanes un nogatavina medu).
Tur Jānis Sulutaurs (vairāk gan pazīstams kā Daugmales Jānis) gana ap trīssimt bišu saimju, ievācot līdz pat divdesmit dažādām medus šķirnēm un citus vērtīgus bišu produktus – ziedputekšņus, bišu maizi, propolisu.
Ja ir vēlēšanās, viņa klātbūtnē var “paglaudīt” bites, izliet savu vaska sveci un kopā ar Jāņa dzīvesbiedri Pampāļu podu keramiķi Lindu no māla pagatavot savu laimes pogu.
Lindas keramika ir īpaša, jo viņa tās tapšanā izmanto arī purva saknes un citus dabas materiālus. Ciemiņiem pirms viesošanās noteikti jāpiesakās, jo saimnieki ir ļoti darbīgi un mājās nesēž.
Sēlijā viss kā Zemgalē
Teikt, ka iepazīta Zemgale, nevar, ja nav būts Sēlijā. Lai gan pēdējās administratīvās reformas laikā septiņas sēļu pašvaldības vēlējās atsevišķu Sēlijas novadu, nesanāca vienoties par vienu spēcīgu centru, ap kuru apvienoties.
Kandidātu lokā bija arī Viesīte, kurā esošais šaursliežu (600 mm) dzelzceļa mezgls atzīts par valsts nozīmes industriālo pieminekli, kas atrodas tā vēsturiskajā vietā. Par dzīvi šajā novadā stāsta Viesītes muzejs “Sēlija”.
Tā pārraudzībā ir arī Paula Stradiņa skola, kura iepazīstina ar divām Latvijai nozīmīgām dzimtām – Stradiņiem un Stenderiem.
Profesors Pauls Stradiņš (1896–1958) dzimis Viesītē un kļuvis par izcilu ārstu, ķirurgu, mūžu veltīdams valsts medicīnas attīstībai, bet Vecais Stenders (Gothards Frīdrihs Stenders, 1714–1765) – vācu tautības latviešu rakstnieks, valodnieks, mācītājs un apgaismotājs – uzskatāms par latviešu laicīgās literatūras tradīciju iedibinātāju.
Viņa izveidotā “Bildu ābice” ir pirmā ilustrētā ābece latviešu valodā, kas mudina alfabētu apgūt radoši, jo pie katra burta pievienots zīmējums un divrinde.
Muzejā iekārtota Stradiņu ģimenes viesistaba, P. Stradiņa darba kabinets, bet medpunktā var apskatīt tā laika lauku medicīnā lietotos priekšmetus.
Savukārt Stendera kabinetā aplūkojama unikāla 18. gs. ierīces kopija – veļasmašīna, ko pēc Stendera rasējuma publikācijām izgatavojis sporta kamaniņu būves meistars Edvīns Guršpons.
Ja vilina ūdeņi, jāsazinās ar biedrību “Sēlijas laivas”, kas piedāvā laivot pa Mēmeli, Ilūksti, Iecavu, Viesīti, Dienvidsusēju un arī Daugavu. Tiek uzsākts vasaras apmācību cikls par drošu un saudzīgu aktīvo atpūtu un norisēm dabā ar dažādu speciālistu piedalīšanos.
Ja laivu maršruts izvēlēts pa Dienvidsusēju, nebūtu slikti pie Elkšņiem uztaisīt pusdienpauzi un iegriezties pie Jolantas Kovnackas nobaudīt Sēlijā slaveno Alīdas kafeju.
Nu jau piedāvājumā četras dažādas markas, kuru sastāvā cigoriņi, burkāni, mieži, rudzi, ozolzīles, kaņepes un apiņi dažādās kombinācijās.
Viņa pie kafijas tases piedāvā patērzēt par dzīvi laukos, apmeklēt savu ziedošo cigoriņlauku, skudru pūzni un izšūpoties lielajās šūpolēs zem ozola.
Ja šāda atpūta jums būs pa prātam, kas zina, varbūt laivas vēlēsieties nomainīt pret divriteņiem, lai nesteidzīgi izbaudītu skaisto Sēlijas dabu, minot pedāļus.
