Krājumu mēnesis. Piecas lietas, kas dabā jāredz un jāizjūt oktobrī 0
Oktobris ir īstens rudens krājumu veidošanas mēnesis, kad pēdējās barības vielas steidz uzkrāt gan augi, gan zvēri, un putni aktīvi barojas un dodas uz ziemošanas vietām. Taču šogad esam labvēlīgu laikapstākļu lutināti, tādēļ vēl varam izbaudīt rudens kārumus un uzņemt pēdējos saules starus, lai pamazām sagaidītu ziemu.
ZAĻĀ APTIEKA
Oktobrī zaļajai aptieciņai vēl var paspēt salasīt pīlādžogas un pagatavot gardu ziemas našķi – pīlādžu sukādes, ievākt aronijas, brūkleņu lapas un kalmju saknes, kas būs lieliska pirmā palīdzība zobu sāpju gadījumos. Uzņēmuma “55 Mārītes” vadītāja Līga Lieplapa priecājas, ka rudens sākums ir vēl patīkami silts, un atālos var salasīt dažādus augus, ko ievāc arī vasarā. Līga Lieplapa pamanījusi, ka šobrīd sākušas ziedēt un zaļas odziņas raisa avenes un meža zemenes. Aizvien var lasīt un žāvēt rudens avenāju galotnītes ar ogām, kas būs laba sviedrējoša tēja, ja gadījies saaukstēties. Rudens sākums ir laiks, kad var rakt pieneņu saknes. Tās nomazgājot, sagriežot gabaliņos un sažāvējot, noderēs, lai attīrītu organismu, izvadītu sāļus, uzlabotu ēstgribu. Tās mazina arī kuņģa skābi un mīkstina vēderu.
ZVĒRU PASAULĒ
Oktobris īpaši lielajiem meža zvēriem nozīmē diezgan nepatīkamu notikumu – ar 1. oktobri ir sākusies medību sezona, kas turpināsies līdz pat gada beigām. Tas nozīmē, ka lielie medījamie dzīvnieki var būt novērojami neierastās vietās un laikos. Zoologs Jānis Ozoliņš stāsta, ka šajā laikā arvien mazāk sastopami zvēri, kas gatavojas ziemas miegam, jo tie saīsina savas diennakts gaitas un uzturas tuvāk migai. Ja ir auksts, tad pirmie dodas gulēt susuri, eži, sikspārņi. Savukārt lāči, jenotsuņi un āpši vēl ir aktīvi, intensīvi barojas un “uzkrāj” taukus. Šomēnes noslēdzas arī staltbriežu un aļņu kāzu jeb riesta laiks. Tāpat šajā laikā lielākā daļa zvēru jau iegūst ziemas apmatojumu. Piemēram, stirnas no dzeltenīgi un sarkanīgi brūnām kļūst tumši brūnas vai pelēcīgas.
PUTNU CEĻI
Ornitologs Rolands Lebuss stāsta, ka oktobrī Latviju intensīvi pārlido putni no austrumiem un ziemeļiem, taču lielākā daļa mūsu migrējošo putnu jau ir aizceļojuši. Savukārt tie, kas paliek šeit, barojas un uzturas tuvāk ziemošanas vietām. Šajā laikā pie mums ierodas arī tādi putni, kas Latviju ir izvēlējušies par mājām ziemas periodā, – zīdastes, svilpji un zeltgalvīši. Protams, reizēm šie putni tikai caurceļo un dodas tālāk. Toties ūdensstrazda mērķis ir sasniegt mūsu tekošās upītes. Rudenī, sākot jau ar septembri, var novērot interesanto meža irbju svilpšanu – “vingrināšanos” pavasara riesta laikam. Īpaši jaunie putni to vēl mācās darīt, tāpēc var dzirdēt īstu dziesmu improvizāciju. Taču tā viņi gūst iemaņas un pavasarī var droši piedalīties vairošanās rituālos.
AUGU VALSTĪBĀ
Šogad salnas mūs pārsteigušas samērā vēlu, līdz ar to augu veģetācijas periods ir garāks, stāsta dabas eksperte Anita Namatēva. Bet bioloģiski oktobris ir mēnesis, kad augiem ir pēdējā iespēja uzkrāt barības vielas un spēkus ziemai. Tomēr speciāliste novērojusi, ka otrreiz ir uzziedējušas ziepenītes un purva gandrenes. Taču, līdzko rudens vidējā diennakts gaisa temperatūra būs zem +5 grādiem, augu veģetācija kļūst lēnāka, līdz apstājas pavisam. Tas nozīmē, ka sakneņos barības vielas ir sakrātas un virszemes daļas “aizmieg” vai atmirst, un atliek vien gaidīt pavasari.
PIE LAIKA REĢA
Oktobra vidējā gaisa temperatūra parasti ir no +5,3 grādiem Latvijas austrumos līdz +8,3 grādiem Baltijas jūras piekrastē, taču ir novērotas arī absolūtās maksimālās gaisa temperatūras +21, +23 grādu robežās tālajā 1966. un 1981. gadā, bet minimālā gaisa temperatūra bijusi -16 grādi 2002. gadā. Hidrometeoroloģes Lauras Krūmiņas sniegtā informācija liecina, ka šogad oktobri raksturos gaisa temperatūra ap normu vai virs tās – gaidāms relatīvi silts mēnesis. Parasti oktobrī lietus līst vidēji 14 – 18 dienas, taču šogad tas solās būt saulains un sauss ar nokrišņu daudzumu ap normu vai zem tās, taču būs vērojama migla. Arī vētru varbūtība ir neliela. Biežāk dominēs lēns līdz mērens vējš.
