Vasaras riepas – vai nogaidīt? 0
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Marta beigās lielākā uzmanība tika pievērsta degvielas cenām, un uzmanības fokusā izvirzījās ekonomiskie braukšanas stili, kas var mazināt degvielas sadārdzinājuma nepatīkamās sekas pat par 5–10 procentiem. Tomēr šī ir arī īstā sezona, kad būtu svarīgi atcerēties par riepu maiņu. Tomēr – vai šis ir īstais brīdis, kad atvadīties no ziemas riepām un apaut spēkratu pēc vasaras modes?
Saulaina pēcpusdiena. Gaiss – plus 10 grādi. Asfalts vēl krietni siltāks. Bet “Maxima” stāvvietā, kur, iepirkumu maisu gaidot, klīstu, mans auto ir gandrīz vienīgais, kura apavi jau uz vasaras modeli nomainīti… Nu nez, kolēģi, vai pareizi darāt…
Izdodas ietaupīt degvielu
Rites pretestība mīkstajām riepām neapšaubāmi ir lielāka. Mani pirmās nedēļas mērījumi rāda, ka degvielas patēriņš ierastajos maršrutos nu samazinājies no ziemā ierastajiem 6–7 litriem par stabilu desmitdaļu. Nieks? Vakar nobraucu 120 km un ietaupīju litru. Jeb divus eiro. Un tādas dienas aprīlī būs kādas divdesmit.
Domājot par nodilumu un nākamo ziemu
Mana auto vasaras riepas ir gandrīz jaunas. Un uz slapja ceļa seguma neapšaubāmi tās ir gan klusākas, gan tur labāk. Turklāt tieši mitrums gan rīdzinieka, gan kurzemnieka takās dabā un arī laikapstākļu prognozēs pašlaik sastopams daudz biežāk nekā slapjdraņķa baltumiņš, ko – pēc pieredzes varu teikt – ar jebkurām riepām izdodas prātīgi pieveikt. Vasaras riepas šādos laikapstākļos cieš mazāk nekā ziemas supermīkstās. Aprīļa dilums var ne tikai nākamā novembra slīdes provocēt, bet gadu mijā pat novest pastiprinātās policijas uzraudzības zonā, jo nebūs vairs to piecu milimetru, kurus pašlaik nevaļas vai pārliekas piesardzības dēļ plēšam.
Protams – vēl un vēlreiz jāatgādina, ka nav vienas receptes mūsu klimatiski tik raibās zemītes visiem reģioniem. Pie kāda Vidzemes ciema veikala novietota auto radzes droši vien arī aprīlī neradītu izbrīnu. Lai gan arī tur jau marta beigās šosejas iesila līdz plus 10 grādiem.
Galvenais – jābūt protektoram
Ziemas riepas vai vasaras – no drošības viedokļa galvenais Latvijas klimatā ir un paliek protektora dziļums. Ziemas likumīgais minimums (4 mm) patiesībā būtu jāuztver kā visa gada norma. Sevišķi, ja limuzīna riteņi ir modīgi plati.
Tas, ka asfaltam der viss, ir bīstami maldi. Pa sausu, tīru un gludu asfaltu tiešām var braukt ar plikām riepām. Pat ātri braukt. Sacīkstēs taču brauc ar “slikiem”. Daudz šādos ideālos apstākļos nekaitēs arī no ilgas nepareizas glabāšanas sacietējusi gumija. Sliktākas ir pusplikas vai plikas ziemas riepas, kuras karstumā kļūst vēl mīkstākas un lielākos ātrumos, straujākos līkumos peld, bet, ekstrēmi bremzējot, veļ zem sevis noplēstas sīkdaļiņas. Pusplikām vasaras riepām pat ūdens nav vajadzīgs. Tās var paslīdēt arī uz vēja sanestām smiltiņām, turklāt negaidīti pēkšņi un smagi, pārvēršot “slikošanas” eiforiju paniskās izbailēs.
Peldēt peļķēs nebūs droši
Kādā “Uniroyal” prezentācijā milzīgā tehnisku un ķīmisku gudrību gūzmā pavīdēja pavisam vienkārši un gluži vai satriecoši skaitļi. Viss sarežģītais kanālu un rieviņu tīmeklis protektorā veidots, lai paveiktu gigantisku darbu. Pārvietojoties pa astoņus milimetrus dziļu ūdens slāni ar ātrumu tikai 80 kilometri stundā, 175 mm platai riepai jāaizvada no sava ceļa sānis 26 litri ūdens sekundē. Palielinot riepas platumu līdz 205 mm – jau 35 litri. “Sportisks” riepas platums (235 mm) palielina šo daudzumu vēl par spaini. Teiksiet – kur nu tik dziļš ūdens? Vienlaidus tāds slānis droši vien reti atrodams. Taču mūsu izcili līdzeno ielu un ceļu peļķes ir krietni dziļākas. Un nereti aizņem vai pusi no brauktuves platības.
Tādēļ – vēl ziemas vai jau vasaras – katra paša lēmums. Bet pusplikās gan mainām nost!
