“Uz riepu maiņu jau martā aizbraucu.” Kā Atim izdodas samazināt degvielas patēriņu ar vasaras riepām? 22
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vēlreiz pašaubījos. Vēlreiz ilgtermiņa prognozes palasīju. Un uz riepu servisu tomēr jau martā aizbraucu. Pēc 40 minūtēm ripoju tālāk. Ar klasisku vasaras protektoru (skat. attēlā) līdz novembrim.
Vai šis nemelš?!
Gaitā īpašu pārsteigumu nav. Mazliet tā kā vieglāka. Tā kā klusāka. Maigāka. Bet tikai mazliet. Šokē kas cits. Vidējā degvielas patēriņa lodziņš displejā.
Pa ziemu tik pierasto 6,x pievakarē nomainījis 5,2. Maršruts ierastais. Ātrumi arī. Labas tomēr tās vasaras kurpītes!
Bija jau piemirsts, ka tās procentus 10–15 no ikdienas benzotēriņa spējīgas nomest. Un ja tā – ikmēneša 120 eiru vietā nu veselu pusgadu “Nestei” atdošu tikai simtu. Sezonas efekts – divu mana izmēra riepu cena.
Optimists šis rādītājs. Vai nemelš?
Labākā uzskaites metode
Ne nu gluži melš, bet pietiekami plašu pārskatu pavisam noteikti nedod. Tādēļ – kā Kurzemes lielsaimnieka mazdēls – jau pāris gadus vedu, kā saka, tēriņu kantorgrāmatu.
Ne tādā papīrformātā kā vecais Pēteris, protams. Digitāli. Telefonā. Pēc vairāku “Google Play” piedāvāto platformu izmēģināšanas esmu palicis pie lietotnes “Simply auto”.
Tā degvielas patēriņa uzskaiti piedāvā veikt ar laikam jau vienīgo (arī eko braucienu sacīkstēs lietoto) uzskaites paņēmienu. Fiksējam odometra rādījumu, kad bāka pilna “līdz lūpai”.
Pēc nedēļas divām lejam atkal – pilnu, līdz pistoles klikšķim. Rakstām telefonā litrus un kilometrus. Un iegūstam skaistu tabuliņu. Vai grafiku (skat. attēlā), kura ilustrē mūsu ekoloģiski ekonomisko centienu rezultātus.
Pievienotais piemērs skaidri parāda, ka vasaras riepu laiks (pērn no aprīļa līdz novembrim) ir bijis gandrīz par litru uz 100 km taupīgāks nekā ziema.
Un tas pat ar visiem izšķērdīgajiem vasaras vidus eksperimentiem ralliju takās, diezgan smagu piekabīti pavelkot, dažas aukstas naktis ezermalā pasildot.
Riepu rites pretestība
Ja gribi būt taupīgs, tai vajadzētu būt pēc iespējas mazai. Un no ziemas riepas vasarā tādu nekādi nedabūsi. Pat krietni nodilusi un reljefā raksta pretestību zaudējusi, tā ir un paliek darbam uz silta asfalta pārāk mīksta. Un ritei pretojas.
Ko vismazāk dara tā manis apautā (un nobildētā) ar izteiktām garenrievām. Taupīgākā. Bet – nebūt ne saķerē pārāk dziļās peļķēs, kur ūdens izvadīšanai vajadzīgas papildu šķērsrievas.
Un visai vāja uz grants un meža smiltīs vai dubļos, kur vinnētu kaut cik saglabājusies ziemene. Un vislabākā būtu svaiga vissezonu riepa ar parupju rakstu. Kura savukārt pa tīru asfaltu ripotu smagāk un degvielu tērētu vairāk.
Receptes nav. Ir tava personīgā izvēle, kurā visai maz palīdz riepu ražotāju un tirgotāju dati. Parasti mums rāda vien Eiropas standartiem atbilstošu etiķeti, kurā degvielas patēriņš grupēts no A līdz G. Starpība esot 15 procenti.
Parasti redzēsim pirmos divus burtus. Ar niecīgu rites pretestības atšķirību. Tātad – izšķiroši būs tevis paša (un draugu) ilgāku laiku krātie dati. Un secinājumi.
Izmēra nozīme vislielākā
Jāatgādina gan, ka degvielas patēriņš nekad nebūs iespējami mazākais, ja grēkosi jau fundamentālajos riteņu izvēles soļos.
Platas riepas rites pretestība vienmēr būs lielāka nekā šauras. Neskrien pakaļ modei! Protektora platumi virs 215 mm Latvijā lojālos kustības ātrumos nav vajadzīgi.
Tāpat kā nepraktisks un neekonomisks ir liels diska izmērs, kurš neizbēgami kombinēts ar zemu riepas profilu.
Riepas ar lielu iekšējo diametru ir smagākas, to inerces moments lielāks. Patēriņš aug. Sevišķi pilsētā, kur bieži paātrinājumi.
Zemais profils vieglāk sasitams bedrēs. Un katrs šāds gadījums paprasīs no tevis tādu summu, kas visus degvielas taupīšanas centienus padara smieklīgus…
