Vasaras miežu šķirņu salīdzinājums 0
Māra Bleidere, Ilze Grunte, AREI Stendes pētniecības institūts
2018. gada vasaras miežu šķirņu salīdzinājumā Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Stendes pētniecības centrā novērtēja 23 miežu šķirnes no Valsts Augu šķirņu kataloga, tostarp vienu daudzkanšu (‘Druvis’), kā arī divas kailgraudu (K) miežu šķirnes no Latvijas, Vācijas, Lielbritānijas un Dānijas, kas rekomendētas dažādiem graudu izmantošanas veidiem – lopbarībai (L), iesalam (A), pārtikai (P) un audzēšanas sistēmām, tostarp bioloģiskajai (B).
Izmēģinājuma apstākļu raksturojums
Lauka izmēģinājums iekārtots velēnu podzolētā smilšmāla augsnē. Augsnes agroķīmiskie rādītāji: trūdvielu daudzums 18–20 g/kg; pHKCl 5,9; P2O5 – 188 mg/kg; K2O – 150 mg/kg. Priekšaugs – kartupeļi. Pamatmēslojumā pavasarī doti kompleksie minerālmēsli NPK 15:15:15 535 kg/ha (pārrēķinot tīrvielā N – 80 kg/ha). Graudi kodināti. Miežu sēja veikta 27. aprīlī ar izsējas normu 400 dīgtspējīgu graudu uz m2.
Ražas novākšana veikta 11.08. ar uzskaites platību 10 m2 trijos atkārtojumos. Raža pārrēķināta ar 100% tīrības un 14% bāzes mitruma. Tīrai ražai veikta graudu frakcionēšana, analizēta 1000 graudu masa (g). Ar graudu automātisko analizatoru Infratec NOVA noteikta tilpummasa g/L, kopproteīna, cietes un β–glikānu daudzums sausnā.
Vasaras miežu sēju veica Kurzemes reģionam atbilstošā laikā – aprīļa trešās dekādes beigās. Maijs bija silts (vidējā diennakts gaisa temperatūra par 2,4 °C augstāka par normu) un sauss (nokrišņu summa 28% no ilggadējiem vidējiem novērojumiem), kas negatīvi ietekmēja miežu sējumu laukdīdzību, īpaši kailgraudu miežiem. Sausi laika apstākļi saglabājās līdz jūnija trešajai dekādei, traucējot augu sakņu sistēmas attīstību un barības vielu uzņemšanu. Novēroja agrīnu lapu dzeltēšanu, augu cerošanas un stiebrošanas fāzes noritēja strauji. Šādi apstākļi un to negatīvā ietekme uz augu attīstību jau ap miežu ziedēšanas laiku prognozēja neatgriezenisku negatīvu ietekmi uz graudu ražu.
Jūnija sākumā naktis bija salīdzinoši vēsas, novēroja salnu. Tā kā miežu augu cerošanas potenciāls nebija realizējies, nelielie nokrišņi jūnija beigās un jūlija sākumā veicināja intensīvu jaunu stiebru veidošanos. Tā kā jūlijs, īpaši trešā dekāde, atkal bija sauss (ar nokrišņu summu 37% no ilggadējiem vidējiem novērojumiem) un karsts (vidējā diennakts gaisa temperatūra par 2,7 °C augstāka par normu), mieži pilngatavību sasniedza ļoti strauji, daļa graudu vārpās nepaspēja piebriest. Kopumā miežu šķirņu veģetācijas periods bija salīdzinoši īss (vidēji 85 dienas), nelabvēlīgs ražas veidošanai, ko apstiprināja arī 2018. gada miežu šķirņu salīdzinājuma rezultāti.
Iegūtā raža
Vidējā graudu raža 2018. gadā plēkšņaino miežu šķirņu grupā iegūta 4,47 t/ha, t. i., par 43% mazāka nekā 2017. gadā (skatīt žurnāla Agro Tops 2018. gada marta numuru). Graudu ražas plēkšņgraudu miežiem variēja no 3,10 t/ha šķirnei ‘Propino’ līdz 5,86 t/ha šķirnei ‘KWS Olof’. Vairākums ārzemēs selekcionēto šķirņu ir spējušas nodrošināt graudu ražu, kas ir augstāka par vidējo ražu izmēģinājumā. Tās ir šķirnes, kas vairāk piemērotas intensīviem saimniekošanas apstākļiem un ražas veidošanai labvēlīgos apstākļos (kā tas bija, piemēram, 2017. gadā) spēj nodrošināt salīdzinoši augstu ražības potenciālu.
No Latvijā selekcionētajām šķirnēm, kas ir galvenokārt vidēji intensīvas, salīdzinoši augstāku graudu ražu veidoja šķirnes ‘Ansis’ un ‘Kristaps’. Tomēr kopumā var secināt, ka šķirņu reakcija uz stresa apstākļiem ir bijusi atšķirīga.
Sausuma dēļ (Stendē nebija lietus trīs nedēļas) veģetācijas perioda sākumā mēslojumā esošo barības vielu uzņemšana augos faktiski nenotika, limitējošs faktors šādos apstākļos bija augsnes auglības neizlīdzinātība. Barības vielu trūkums un to atšķirības miežu augiem bija vizuāli saredzamas – neattīstīta sakņu sistēma, bālas lapas, agrīna stiebru un lapu dzeltēšana, saīsināts auga garums.
No graudu ražas datiem aprēķinātā standartnovirze (raksturo datu izkliedi ap vidējo vērtību) parāda, ka graudu ražas mainība starp atkārtojumiem dažādām šķirnēm atšķiras. Salīdzinoši liela graudu ražas mainība starp atkārtojumiem lauka izmēģinājumā bija šķirnēm ‘Saule PR’, ‘KWS Fantex’, ‘KWS Hobbs’, ‘Quench’ un ‘Iron’.
Augu garums un graudu izlīdzinātība
Augu augšanai labvēlīgos apstākļos miežu šķirnes parasti ir daudzveidīgas pēc auga garuma. 2018. gadā visām šķirnēm auga garums bija izteikti neliels, lai gan tā samazinājums salīdzinājumā ar 2017. gadu starp šķirnēm atšķīrās. Piemēram, parasti garstiebrainajai šķirnei ‘Abava’ tas bija tikai 56 cm (2017. gadā 97 cm), bet tajā pašā laikā īsstiebrainajai šķirnei ‘KWS Hobbs’ – 52 cm (2017. gadā 63 cm). Kopumā rezultāti neparāda garstiebraināku, vidēji intensīvu un/vai agrīnu šķirņu priekšrocības salīdzinājumā ar īsstiebrainām intensīva tipa šķirnēm.
Graudu masa un izmēri ir nozīmīgi kvalitāti raksturojoši radītāji gan alus, gan lopbarības miežiem. Miežu graudu izmērus jeb graudu izlīdzinātību nosaka, graudus sijājot caur dažāda izmēra sietiem un aprēķinot katras graudu frakcijas īpatsvaru paraugā. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) Latraps iesalnīcas prasības šim rādītājam ir 90% virs 2,8 mm sieta. Sīkākiem graudiem parasti ir mazāks cietes daudzums, kas samazina ekstrakta iznākumu. Atbilstoši iegūtajiem rezultātiem miežu šķirņu salīdzinājumā šo kritēriju 2018. gada apstākļos nespēja nodrošināt neviena no šķirnēm.
Graudu kvalitāt
e
1000 graudu masu un tilpummasas lielumu nosaka gan šķirne, ko ietekmē vārpas morfoloģiskā uzbūve (tās forma un blīvums), gan meteoroloģiskie apstākļi graudu veidošanās periodā no ziedēšanas līdz pilngatavībai, ko savukārt ietekmē temperatūra. Mērenas temperatūras un mitros laika apstākļos graudu nogatavošanās norit lēnāk nekā karstā un sausā laikā. Galvenā loma barības vielu uzkrāšanā graudos ir augšējām lapām, no kurām jau vārpošanas fāzē notiek barības vielu pārnese uz graudu, tāpēc zaļo lapu funkcionēšanas ilgums ietekmē graudu piepildījumu. Tā kā jūlija trešā dekāde bija sausa un karsta, mieži pilngatavību sasniedza strauji, daļa graudu, īpaši blakusstiebru vārpās, nepaspēja līdz galam piepildīties.
Lai gan nevienai šķirnei 1000 graudu masa nepārsniedza 50 g, starp šķirnēm ir atšķirības pēc šīs pazīmes. Salīdzinoši rupjākus graudus (>48 g) veidoja šķirnes ‘KWS Beckie’, ‘Laureate’, ‘Marthe’ un ‘Abava’. Datu analīze parāda, ka aizvadītā gada apstākļos salīdzinoši augstāka raža bija miežu šķirnēm ar augstāku 1000 graudu masu un lielāku graudu frakcijas īpatsvaru virs 2,8 mm sieta.
Arī graudu tilpummasu parasti izmanto, lai raksturotu pārtikas, lopbarības un iesala miežu graudu kvalitāti, tā norāda uz graudu blīvumu. Piemēram, iesala miežiem LPKS Latraps iesalnīcā pārstrādei izmanto graudus, kuru tilpummasa ir augstāka par 680 g/L. 2018. gada apstākļos vairākumam šķirņu graudu tilpummasa atbilda iesala miežiem izvirzītajam kritērijam, tomēr miežu šķirnēm ‘Sanette’, ‘KWS Beckie’, ‘Propino’ un ‘Laureate’ tā bija zem 670 g/L. AS Dobeles Dzirnavnieks pārtikas miežu graudiem noteiktais kritērijs graudu tilpummasai ir virs 700 g/L, kas atbilda šķirnēm ‘Abava’ un ‘Saule PR’, bet kailgraudu miežiem tā pārsniedza 800 g/L.
Proteīna daudzums miežu graudos parasti ir apgriezti proporcionāls cietes daudzumam, jo mitruma deficīta apstākļos graudu nogatavošanās periodā ogļhidrātu sintēze augos un to pārnese uz graudiem var būt traucēta. Tā kā jūlijs, īpaši trešā dekāde, bija sauss un karsts, cietes uzkrāšanās tika traucēta, kas savukārt veicināja proteīna veidošanos graudos. Proteīna daudzums visām šķirnēm bija palielināts.
Parasti ir vērojama pozitīva sakarība starp graudu ražu un cietes daudzumu graudos, ko apstiprina arī 2018. gada rezultātu analīze – salīdzinoši mazāk proteīna graudos veidojās šķirnēm ar augstāku ražību (ar dažiem izņēmumiem) un galvenokārt iesala miežu šķirnēm. Tas apstiprina, ka proteīna uzkrāšanos graudos lielā mērā nosaka šķirnes genotips. Pagājušā gada apstākļos, piemēram, kailgraudu miežu šķirnei ‘Kornelija’ ir bijis īpaši augsts proteīna rādītājs graudos – tas sasniedzis 21,4%.
Jāveido sausumizturīgas šķirnes
Kā apliecina 2018. gada rezultāti, temperatūra un nokrišņi ir meteoroloģiskie parametri, kas būtiski var ietekmēt graudaugu augšanas un attīstības procesus un izraisīt graudu ražas un tās kvalitātes svārstības. Lai maksimāli pielāgotos mainīgajiem apstākļiem, ir svarīgi piemeklēt audzēšanas tehnoloģijas vai izvēlēties atbilstošas šķirnes, minimizējot to negatīvo ietekmi. Sausumizturīgu šķirņu veidošana ir viena no stratēģijām, lai uzlabotu augu adaptēšanās spēju meteoroloģisko apstākļu pārmaiņām.
Vasarāju graudaugiem Latvijā īpaši svarīgi ir laika apstākļi maijā, kas arī iepriekšējos gados ir bijuši salīdzinoši sausi. Pazīme, kas būtu vēlama miežu šķirnei ar paaugstinātu sausumizturību veģetācijas perioda sākumā, ir ātra augu attīstības spēja pavasarī. Tā ir spēja, efektīvi izmantojot pavasara mitrumu, nodrošināt labu laukdīdzību, veidot palielinātu lapu laukumu, kur svarīgs ir dīgšanas ātrums, graudu un dīgļu izmērs, cerošanas spēja un labi attīstīta sakņu sistēma.
Vairāk par šķirņu piedāvājumu lasiet šeit
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops marta numurā
