Padoms zemniekam. Vasaras miežu šķirņu salīdzinājums 0
Autores: Dr.agr.Māra Bleidere, Mg.agr.Ilze Grunte, AREI Stendes pētniecības centrs
2017. gada vasaras miežu šķirņu salīdzinājumā Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Stendes pētniecības centrā novērtēja 25 miežu šķirnes, tostarp vienu daudzkanšu (‘Druvis’), kā arī divas kailgraudu miežu šķirnes. Tās ir Valsts augu šķirņu katalogā iekļautās vasaras miežu šķirnes no Latvijas, Vācijas, Zviedrijas, Lielbritānijas un Dānijas, kas piemērotas dažādiem graudu izmantošanas veidiem – lopbarībai (L), iesalam (A), pārtikai (P) – un audzēšanas sistēmām, tostarp bioloģiskajai (B).
Izmēģinājuma nosacījumi
Lauka izmēģinājums iekārtots velēnu podzolētā smilšmāla augsnē. Augsnes agroķīmiskie rādītāji: trūdvielas 18–20 g/kg; pHKCl 5,8–6,3; P2O5 169–232 mg/kg; K2O 140–177 mg/kg. Priekšaugs – kartupeļi. Pamatmēslojumā pavasarī doti kompleksie minerālmēsli NPK 15:15:15 535 kg/ha (pārrēķinot tīrvielā, N – 80 kg/ha). Izmantotie augu aizsardzības līdzekļi: kodne Maxim Star 0,25 – 1,5 l/ha; herbicīds Estet (0,5 l/ha) + Sekator (0,1 l/ha) (26.05.); insekticīds Fastacs 0,3 l/ha (9.05.).
Lai izvērtētu šķirņu izturību pret veldrēšanos un slimībām, izmēģinājumā nav lietots retardants un fungicīds lapu slimību un veldres ierobežošanai. Ražas uzskaites platība bija 10 m2 trijos atkārtojumos. Izsējas norma – 400 dīgtspējīgi graudi uz m2. Piengatavības fāzē (15.07.) veikta vasaras miežu šķirņu imunoloģiskā novērtēšana dabiskā fonā, nosakot infekcijas pakāpi ar lapu slimībām. Novērtēja selekcijas materiāla izturību pret miltrasu (Blumeria graminis), tīklplankumainību (Drechlera teres) un lapu septoriozi (Leptosphaeria nodorum), lapu brūnplankumainību (Bipolaris sorokiniana).
Vērtējumu izteica ballēs (0 – nav infekcijas, 1 – infekcija uz apakšējām auga lapām, 4 – infekcija uz karoglapas). 100% tīrai ražai veikta graudu frakcionēšana, analizēta 1000 graudu masa (g). Veldres izturība izteikta ballēs no 1 līdz 9 (1 – ļoti vāja, 9 – ļoti augsta veldres izturība). Graudiem virs 2,2 mm sieta noteikta tilpummasa, g/l, kopproteīna un cietes daudzums sausnā ar graudu automātisko analizatoru Infratec Analysis 1241.
Iegūtā graudu raža un kvalitāte konvencionālajā lauksaimniecībā
2017. gadā vasaras miežu graudu raža bija salīdzinoši augsta – vidēji 7,68 t/ha. Iegūtās graudu ražas variēja no 6,35 t/ha agrīnai šķirnei ‘Saule PR’ līdz 9,46 t/ha šķirnei no Lielbritānijas ‘Laureate’. Ārzemēs selekcionētās šķirnes parasti ir īsstiebrainas un vairāk piemērots intensīvai saimniekošanai, šādos apstākļos tās spēj nodrošināt augstu ražības potenciālu. Labākos produktivitātes rezultātus (>8 t/ha) no Latvijā selekcionētajām šķirnēm parādīja šķirnes ‘Jumara’, ‘Ansis’ un arī daudzkanšu miežu šķirne ‘Druvis’. Miežu šķirnes ir daudzveidīgas pēc auga morfoloģiskajām pazīmēm, piemēram, auga garuma, kas plēkšņainajām šķirnēm variēja no 63,2 cm (‘KWS Hobbs’) līdz 97,2 cm (‘Abava’), un arī pēc veģetācijas perioda garuma ar piecu dienu atšķirību starp agrīnajām un vidēji vēlīnajām šķirnēm.
Miežu graudu izmērus jeb graudu izlīdzinātību nosaka, graudus sijājot un iegūstot pēc graudu raupjuma atšķirīgas frakcijas. Graudu masa un izmēri ir nozīmīgi kvalitāti raksturojoši rādītāji gan alus, gan lopbarības miežiem. Atbilstoši zinātniskās literatūras datiem sīkākiem graudiem ir parasti mazāks cietes un attiecīgi lielāks proteīna daudzums, kas samazina ekstrakta iznākumu. Tāpēc rupji un izlīdzināti graudi (graudu % virs 2,5 mm un/vai 2,8 mm sieta) ir nozīmīgs kritērijs, ko izvirza miežu iesala ražotāji. Atbilstoši iegūtajiem rezultātiem graudu iznākumu, kas pārsniedz 90% virs 2,8 mm sieta, 2017. gada apstākļos nodrošināja šķirnes ‘Publican’, ‘KWS Olof’, ‘Propino’, ‘Laureate’ un ‘Iron’.
1000 graudu masu un tilpummasas lielumu nosaka gan šķirne, ko ietekmē vārpas morfoloģiskā uzbūve (tās forma un blīvums), gan meteoroloģiskie apstākļi graudu veidošanās periodā. 1000 graudu masa ir graudu fizikālais rādītājs, ko parasti izmanto graudu rupjuma raksturošanai. Starp šķirnēm ir konstatētas salīdzinoši lielas atšķirības pēc šīs pazīmes. Ar īpaši rupjiem graudiem izcēlusies Latvijas šķirne ‘Austris’ (54,4 g) – tā ir šai šķirnei raksturīga un pa gadiem noturīga pazīme. Graudu tilpummasu parasti izmanto, lai raksturotu pārtikas, lopbarības un iesala miežu graudu kvalitāti, kas Latvijā, graudus iepērkot, nedrīkst būt zemāka par 680 g/l. 2017. gada apstākļos vairākumam šķirņu tā atbilda šim kritērijam; savukārt šķirnēm ‘Abava’, Austris’, ‘Gāte’ un ‘KWS Olof’ tilpummasa pārsniedza 700 g/l.
Proteīna daudzums miežu graudos parasti ir apgriezti proporcionāls cietes daudzumam, un bieži ir vērojama negatīva sakarība starp graudu ražu un proteīnu graudos. Tā kā vēsie laika apstākļi jūnijā un jūlijā pagarināja graudu nogatavošanās periodu, tas veicināja cietes uzkrāšanos graudu endospermā. Tāpēc proteīna 2017. gadā ievāktajā graudu ražā bija salīdzinoši maz – vidēji 10,2%, bet augstražīgās šķirnes ‘Laureate’ graudos tas bija tikai 7,6%. Pārāk mazs proteīna daudzums atbilstoši iesalnīcu noteiktajiem kritērijiem arī nav vēlams, piemēram, Latraps iesalnīcai tas ir robežās no 9,5 līdz 11,5%. Šīm prasībām neatbilst ‘KWS Hobbs’ un ‘Quench’ graudi. Tomēr salīdzinoši lielāks proteīna daudzums graudos bija veidojies lopbarības šķirnēm ‘Austris’ (11,7%) un ‘Saule PR’ (12,1%), kuru ražības līmenis šajā šķirņu salīdzinājumā bija zemāks. Tas apstiprina, ka proteīna uzkrāšanos graudos lielā mērā nosaka šķirnes genotips. Aizvadītā gada apstākļos kailgraudu miežu šķirnei ‘Kornelija’ proteīns graudu sausnā ir sasniedzis 16,9%.
Laikapstākļi 2017. gada veģetācijas periodā bija labvēlīgi slimību izplatībai miežu sējumos, īpaši tīkplankumainības, brūnplankumainības un septoriozes attīstībai, tomēr starp miežu šķirnēm ir vērojamas atšķirības. Lai arī lielākā daļa ārzemēs selekcionēto šķirņu parasti ir pilnībā izturīgas pret miltrasu (satur recesīvo mlo miltrasas izturības gēnu), tomēr kopumā tās ir ieņēmīgākas pret tīklplankumainību salīdzinājumā ar Latvijā selekcionētām šķirnēm, kurām raksturīga vidēja lauka izturība. Tā kā miežu sēklu kodināja, tad inficēšanos ar putošo melnplauku nenovēroja.
Valsts augu šķirņu katalogā ir divas kailgraudu miežu šķirnes ‘Irbe’ un ‘Kornelija’. Kailgraudu mieži ‘Kornelija’ ir agrīna šķirne, tāpēc ražības potenciāls parasti ir salīdzinoši zemāks nekā šķirnei ‘Irbe’, tai ir rupji graudi (1000 graudu masa 55,1 g) un īpaši daudz kopproteīna (16,9%). Tā kā nevērtīgās plēksnes nenonāk graudu ražā, bet paliek uz lauka kopā ar salmiem, jārēķinās, ka kailgraudu miežu raža būs zemāka nekā plēkšņainajiem miežiem, jo plēksnes parasti ir 7–10% no kopējās graudu masas. Kailgraudu miežus uzskata par vērtīgākiem un piemērotākiem izmantošanai pārtikā gan no graudu pārstrādes, gan no produkcijas diētiskās kvalitātes viedokļa. Kailgraudu miežu sēklu dīgļi ir neaizsargātāki par plēkšņainajiem miežiem, un ir iespējama to traumēšana vai pat pilnīga izsišana. Tas arī var ievērojami palielināt neattīstītu dīgstu īpatsvaru, tādējādi samazinot sēklu dīgtspēju un ietekmējot laukdīdzību. Tāpēc pirms graudu ražas novākšanas ir jānoregulē kombaina kuļtrumuļa apgriezieni, kas ir jāsamazina, ja šķirni audzē sēklas ieguvei. Kailgraudu mieži ir salīdzinoši jutīgi arī pret nelabvēlīgiem apstākļiem (īpaši sausumu) dīgšanas laikā. Iepriekšminētajiem faktoriem summējoties, vidējā graudu raža šīm kailgraudu miežu šķirnēm 2017. gadā ir bijusi būtiski zemāka nekā plēkšņainajiem miežiem. Graudu ražas paaugstināšana, saglabājot graudu diētiskās īpašības, ir šobrīd viens no kailgraudu miežu selekcijas darba uzdevumiem.
Šķirņu salīdzinājums bioloģiskās audzēšanas apstākļos
>Vasaras miežu šķirņu salīdzinājumā Stendes pētniecības centrā novērtēja piecas Valsts augu šķirņu katalogā iekļautās, Latvijā selekcionētās vasaras miežu šķirnes, kuras rekomendē audzēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā (ar atzīmi – B). Šķirne ‘Rubiola’ ir selekcionēta tieši bioloģiskajai audzēšanas sistēmai. Lauka izmēģinājums iekārtots bioloģiskās audzēšanas augu sekas laukā velēnu podzolētās mālsmilts augsnē, kur: trūdvielu daudzums 26,1 g/kg; pHKCl 5,98; P2O5 224 mg/kg; K2O 152 mg/kg. Priekšaugs – pākšaugi (pupas, lupīna, soja). Izsējas norma – 400 dīgtspējīgi graudi uz m2, lauciņu lielums 5 m2, trīs atkārtojumi. Sēja veikta 2.05., raža novākta 21.08. Nezāles ierobežotas ecējot (19.05. un 25.05.). Novāktā graudu raža pārrēķināta, pastāvot 100% tīrībai un 14% mitruma. Veldres izturība izteikta ballēs no 1 līdz 9 (1 – ļoti vāja, 9 – ļoti augsta veldres izturība). Graudu bioķīmiskās analīzes noteiktas ar graudu automātisko analizatoru Infratec Grain Analyzer 1241.
Vasaras miežu šķirņu piedāvājums šobrīd ir pietiekami plašs un daudzveidīgs gan pēc produktivitātes, augu morfoloģiskajām un fenoloģiskajām pazīmēm, gan arī graudu kvalitātes rādītājiem; tās var audzēt dažādiem graudu izmantošanas virzieniem un lauksaimniecības sistēmām.
2018. gada Latvijas augu šķirņu katalogā ir iekļautas jaunas vasaras miežu šķirnes: ‘Didzis’ (Latvija, AREI), ‘KWS Beckie’, ‘KWS Fantex’ (abas Vācija), ‘KWS Lochow’, bet svītrotas no saraksta šādas šķirnes: ‘Shakira’, ‘Waldemar’, ‘Su Lilly’.
Šķirņu tabulas – žurnāla Agro Tops marta numurā
