“Vasarās manā guļamistabā var rīkot ballīti!” – rīdziniece sašutusi par pašvaldības nespēju kontrolēt troksni pilsētā 25
Kāda rīdziniece savā “Facebook” profilā dalījusies ar sašutumu par to, ka nav neviena normatīva, kas pasargā iedzīvotāju nakts mieru.
Maija Krastiņa raksta: “Ikviens var trokšņot jebkurā vietā un jebkurā laikā. Rīgas centrā tie ir naktsklubi. Manai domubiedrei Terezei Gruntmanei “paveicies”, ka viņas mājas pagrabstāvā iekārtojies naktsklubs, kas dārdina visu nakti.”
Līdzīgi esot arī Stabu ielā, pie bāra “Maņana”, kur dzīvo Ieva Pukite, pie Tallinas kavartāla, pie Stricka villas un arī Andrejsalā, kas atrodas pretī Ķīpsalai, kur nu dzīvo pati Maija.
“Vasarās manā guļamistabā var rīkot ballīti, tik spēcīga ir mūzika, kas pārlido pāri Daugavai uz Ķīpsalu,” sašutusi ir iedzīvotāja.
Viņa arī zina teikt, ka citās Eiropas pilsētās ir divi risinājumi: vai nu ierobežojums laikā, t.i., nevar trokšņot konkrētās nakts stundās un/vai klubiem jābūt ar skaņas izolāciju. Mums nav ne viens, ne otrs, ne abi. Vēl interesantāk – arī Latvijā ir pilsētas, kur šādi ierobežojumi ir! Bet Rīgā šāda situācija ir bijusi gadiem ilgi.
Rīdziniece situāciju izpētījusi pamatīgāk, noskaidrojot, kas tad īsti noticis un kāpēc pilsētā izveidojusies tik absurda situācija.
Esot bijis tā… Vecrīgā viens krogs pasūdzējās par to, ka tiek apspiestas viņu tiesības uz skaļu mūzikas atskaņošanu un līdz ar to biznesu, un mistiskā kārtā Satversmes tiesa lēma par labu krogam. Tika anulēti normatīvi, kas naktī neļauj trobelēt. Tas bija jau pirms 10 gadiem.
Kopš tā laika, Rīgas Dome un ministrijas spēlē ar šo jautājumu pingpongu, viena otrai pārspēlējot atbildību. Jau 10 gadus.
“Kādā naktī, kad nevarēju gulēt, sāku pētīt likumu pantus, un ak! pantu, uz kuriem atsaucas ministrijas dažādās vēstulēs, nekur neatradu. Tad pāris domubiedriem radās doma šajā jautājumā iedziļināties un, ja Rīgas Dome un ministrijas nekādi nevar rast risinājumu, tad pastrādāt viņu vietā,” raksta Maija.
Viņa turpina: “Vērsāmies pie domes ar juridiski sagatavotu risinājumu šī gada 20. janvārī. Tikāmies ar domi 26. janvārī arī personīgi, un sanāksmē Dome atzina, ka par mūsu risinājumu kā iespējamo nebija iedomājusies. Vienojāmies, ka to varētu virzīt tālāk. Nedēļu vēlāk saņēmām epastu, ka tomēr ne. Esot saņemtas no Tieslietu ministrijas vadlīnijas, kas liekot domāt, ka šāds risinājums neies cauri.
Tikāmies atkal 16. februārī, dīvainā kārtā klāt esot arī Rīgas pašvaldības policija priekšnieka vietniekam Andrejam Aronovam, kurš pilnībā noraidīja mūsu ierosinājumu. Laužot šķēpus par likumiem un regulējumiem, nonācām pie kompromisa, ka tiks virzīti tālāk abi priekšlikumi: gan mūsu, gan policijas.
Bet jau dienas vēlāk, kā izrādās, RPP ir Ķīpsalas biedrībai nosūtījusi atbildi, ka tomēr ierosinātais risinājums netiek atbalstīts, jo lai gan “Biedrības piedāvātie grozījumi RDSN Nr. 80 RPP ieskatā vērtējami pozitīvi no iespējamo risinājumu dažādības viedokļa, taču no normatīvo aktu izstrādes regulējuma puses tie *varētu* radīt pārkāpuma subjekta diversifikāciju dažāda līmeņa normatīvajos aktos.”
Varētu. Bet varbūt ne. Vai kāds ir pārliecināts?”
Maija uzdod publisku jautājumu domei: vai uz sarunu aicinājāt Tieslietu Ministrija, lai izrunātu, vai mūsu risinājums varētu “radīt pārkāpuma subjekta diversifikāciju”?
Otrs jautājums: kā nākas, ka Rīgas vietā atbild policija? Vai domes vietā izlemj policija?
Ar plašāku informāciju iespējams iepazīties šeit:
