Vasaras kvieši – izdevīgākie. “LA” projekts ” Zelta hektārs” 4
Vasaras kviešus “Liepziedos” pērn audzēja 207 ha platībā un tā saimniecībā ir viena no pamatkultūrām. Tā kā šogad saskaņā ar zaļināšanas prasībām jānodrošina trīs kultūras, saimniecībā audzē arī ziemas kviešus, kartupeļus, rudzus un ziemas rapsi. Izņēmums bijis 2014. gads, kad aptuveni 200 ha ziemas kviešu nācās pārsēt ar vasaras rapsi. “Paldies Dievam, ka ar nelielu garantiju – ap 50 t rezervītei atstājam sēklai vasaras kviešus. Pagājušajā gadā sēklai bija astronomiskas cenas, jo daudziem ziemāju lauki bija izsaluši. Pagājušais bija tukšais gads,” vērtē “Liepziedu” saimnieks Gundars Liepa.
Saimniecībā audzē tādas šķirnes kā sevi labi pierādījušo ‘Taifūnu’, ko izdevās iegūt ap 6,5 t/ha, un ‘Granny’, kas ir jauna šķirne. Saimnieka dēls Ermīns Liepa stāsta, ka atklājums ir Stendē izaudzētā ziemas kviešu šķirne ‘Edvīns’. Pērn bija iesēts ‘Kranich’, kas gan izsalis pilnībā, kā arī ‘Fredis’ un ‘Edvīns’ un tieši pēdējais pārziemojis vislabāk. Visu nokulto izdevies realizēt kā pārtikas graudus un tikai pavisam neliela daļa pēdējā iekūluma ilgstošo lietavu dēļ bija lopbarības graudi. 2014. gadā vidēji no viena hektāra izdevies iegūt ap 6,5 t vasaras kviešu. Izaudzēto “Liepziedu” saimnieks realizē “Elagro Trade”, kā arī kooperatīvam “Agrario”, kura biedrs saimniecība ir. Kooperatīvs garantē sezonai nepieciešamo finansējumu un ļauj izdevīgāk iegādāties nepieciešamās izejvielas.
Pagājušajā gadā cenas izaudzētajai produkcijai saruka par aptuveni trešdaļu, salīdzinot ar gadu iepriekš un tas rezultējies ar “sitienu zem jostasvietas”. Lai arī zemnieku virzienā pat izskanējuši pārmetumi, ka vajadzējis iekrāt labajos gados, G. Liepa oponē, ka zemnieki tieši tad ņēmuši kredītus, lai varētu attīstīties un modernizēties. “Daudzas saimniecības pērn strādāja tuvu nullei un nebaidos teikt, ka daļai nākas šogad pārkreditēt savas saistības, jo ir pat zem nulles un ienākumu nav vispār. Bankās valda piesardzība,” vērojumos dalās saimnieks. Svarīgi ir sekot graudu cenu izmaiņām un raudzīt noslēgt līgumus par visizdevīgākajām realizācijas cenām. Tiesa, ne vienmēr tas izdodas. Piemēram, pagājušajā rudenī ap 500 t graudu pārdevām lēti, jo noteiktā laikā bija jāveic samaksa firmai, taču pēc pusotra mēneša cena graudiem jau bija pieaugusi un varējām iegūt vairāk,” nianses atklāj Gundars Liepa.
