“Vasarās būs gan stipras lietavas, gan bieži sausuma periodi!” Klimata pārmaiņas skar arī Latviju 0
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem draudiem dabai, mūsu sociālajai videi un ekonomikai. Globālā sasilšana ir nepārprotama, apgalvo Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC). Ļoti iespējams, ka to izraisa siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas cilvēku darbības rezultātā – tā uzskata Eiropas Vides aģentūra. Neapšaubāmi klimata pārmaiņas skar arī Latviju.
Ko izjūtam pie mums?
“Līdzīgi kā citviet pasaulē arī pie mums uzskatāmākās izmaiņas ir gaisa temperatūras paaugstināšanās, kuras ietekmē pēdējos gadu desmitos Latvijā novēroti gan trīs siltākie gadi novērojumu vēsturē un siltuma rekordi visiem gadalaikiem, gan Latvijas nacionālais maksimālās gaisa temperatūras rekords,” atklāj Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) klimatologs Edgars Maļinovskis. “Gaisa temperatūras paaugstināšanās ietekmē ir pieaudzis veģetācijas perioda ilgums, palielinājušās karstumu raksturojošo indeksu (vasarīgās dienas, karstuma viļņi un tropiskās naktis), bet samazinājušās ziemīgus laikapstākļus raksturojošo indeksu (sala dienu un dienu bez atkušņa) vērtības. Izmaiņas vērojamas arī nokrišņu daudzumā un režīmā – palielinājies kopējais nokrišņu daudzums, kā arī ekstremālu lietavu biežums un intensitāte, taču vērojami arī stipra sausuma periodi.”
Klimatologs norāda, ka lielākoties par gaisa temperatūru un nokrišņu daudzumu informācija pieejama teju par simts gadiem, un mēnešu, gadalaiku un gadu rekordi Latvijas teritorijā salīdzināmi par laika periodu kopš 1924. gada, tomēr atsevišķiem parametriem un novērojumu stacijām šie periodi var krasi atšķirties. Vissenākie novērojumi atrodami par Rīgu – kopš 1795. gada.
“Šajos datos vērojams, ka maksimālās gaisa temperatūras rekordi pārsvarā ir pēdējos gadu desmitos, savukārt aukstuma rekordi simtgades sākumā. Nokrišņu rekordi visbiežāk neatbilst to daudzuma tendencei, piemēram, sausākais novērojumu vēsturē bijis 2018. gads, bet mitrākais – 1928. gads.”
Vai jūs satrauc klimata pārmaiņas?
Prognozes kļūst arvien precīzākas
“Skaitliskie klimata modeļi palīdz izprast klimatu, tos izmanto gan pagātnes klimata pārmaiņu analīzē, gan nākotnes scenāriju izstrādē. Tie ir balstīti uz likumiem un vienādojumiem, kas raksturo zinātnieku izpratni par fizikālajiem, ķīmiskajiem un bioloģiskajiem procesiem uz Zemes,” skaidro E. Maļinovskis.
“No līdzšinējo modeļu rezultātiem var secināt, ka kopējo klimata pārmaiņu tendenci precīzi prognozēja pat senākie un vienkāršākie klimata modeļi. Arī turpmāk pieaugot klimata modeļu sarežģītībai un rezultātu detalizācijai, klimata modeļu prognozes sevi ir attaisnojušas.”
“Tas, ka klimats mainās kādā noteiktā virzienā, nenozīmē, ka izmaiņas būs jūtamas katru gadu vai būs stiprākas un biežākas. Atkāpes no vispārējām tendencēm ir iespējamas, un nākotnē ne visas vasaras gaidāmas ar lieliem karstuma viļņiem un spēcīgiem negaisiem. Arī rudens–ziemas periodi var paiet bez postošām vētrām,” pauž LVĢMC sinoptiķis Kristiāns Pāps.
“Ekstremālās dabas parādības – stiprs negaiss, krusa, spēcīgas vēja brāzmas, pat tornado, kura iespējamību Latvijā nevar izslēgt, – ne vienmēr saistāmas ar klimata pārmaiņām. Atkarībā no atmosfēras situācijas Baltijas jūras reģionā ekstremālus laikapstākļus diezgan ticami iespējams paredzēt trīs līdz piecas dienas pirms to sākuma. Šādā termiņā prognoze gan būs diezgan aptuvena, nekonkretizējot apvidu, kur stihija varētu plosīties. Pārliecinošāk prognozēt var vienu divas dienas iepriekš, bet arī tad sinoptiķi vēl necenšas celt trauksmi, jo, lai veidotos spēcīgs pērkona negaiss, laikā un telpā jāsakrīt ļoti specifiskiem atmosfēras apstākļiem.”
Gatavojot īstermiņa prognozes, sinoptiķi ņem vērā vairākus parametrus – atmosfēras spiedienu jūras līmenī, gaisa temperatūru un mitrumu, mākoņainību, vēja ātrumu un virzienu, nokrišņu daudzumu, arī to fāzisko stāvokli, ko ļoti grūti izvērtēt pavasaros un rudeņos, kad tas mēdz krasi atšķirties.
“Ikdienā sinoptiķiem darba stacijās katru dienu ir pieejami desmitiem, pat simtiem dažādu parametru, kurus atkarībā no situācijas iespējams aplūkot un analizēt, īpašu uzmanību pievēršot bīstamajām dabas parādībām. Ir izveidoti speciāli indeksi, kas uzreiz raksturo vairāku parametru apstākļu mijiedarbību, piemēram, mitrumu, temperatūru un tās atšķirību starp dažādiem atmosfēras slāņiem. Gala rezultātā indekss ir noteikts skaitlis, kas cilvēkiem bez meteoroloģijas zināšanām neko neizsaka, taču sinoptiķiem dod zināmu priekšstatu par to, kādi procesi atmosfērā pašlaik notiek, kā tie var attīstīties un cik bīstami būt,” atklāj K. Pāps.
Viņš norāda, ka ar ilgtermiņa prognozēm pasaulē pārāk neaizraujas. Tikai nedaudzās valstīs ir speciālisti, kuri nodarbojas ar globālo procesu analīzi, atmosfēras un okeāna stāvokļa pētījumiem. Izejot no atmosfēras spiediena atšķirībām starp dažādiem pasaules reģioniem, gaisa cirkulācijas un okeāna straumju iedarbības, tiek izstrādāti indeksi, kas ļauj spriest par esošo situāciju un tās iespējamo attīstību tuvākajā nākotnē. Tomēr precīzi prognozēt laikapstākļus mēnešiem uz priekšu nevar.
“Man ir jautājuši, kāds būs laiks noteiktā datumā pēc vairākiem mēnešiem, jo cilvēki tajā ir ieplānojuši kāzas. Diemžēl uzticamu prognozi šajā gadījumā izveidot nav iespējams. Var runāt tikai par vidējiem rādītājiem un vispārīgām tendencēm – kļūs siltāks vai paliks vēsāks jeb nekas daudz nemainīsies. Jāņem vērā, ka Baltijas jūras reģions ir ļoti nepateicīgs šādām ilgtermiņa sezonālām prognozēm, jo pārāk bieži šeit jūtama Atlantijas okeāna ietekme un notiek nemitīga cīņa starp siltajām un aukstajām gaisa masām. Tādēļ pie mums nodarboties ar ilgtermiņa prognozēm ir riskanti un bieži tās nepiepildās.”
Dabas vērotājs pamana pārmaiņas
Viļakietis Vilis Bukšs dabas norises vēro un pieraksta kopš 1975. gada, kad mācījies Smiltenes sovhoztehnikumā. Viņš piekrīt, ka dabā pa šiem gadiem daudz kas mainījies un pārmaiņas lielā mērā veicinājuši paši cilvēki, viņu saimniekošana. Kādreiz mežā brauca ar zirgiem, bet tagad smagā mežizstrādes tehnika sabojā zemsedzi uz daudziem gadiem un dabiskās pļavas, kurās reiz nav trūcis dažādu smilgu un sīkpuķīšu, nu pārņēmusi gārsa un grīslis, izmainot tur arī kukaiņu pasauli.
“Cilvēka loma pārmaiņu procesos ir nenoliedzama, taču daba visu regulē. Filosofiski skatoties, es dabu salīdzinātu ar pārcilvēku, kam, pienākot piektdienai, tāpat jāiet pirtī un jāattīrās. Ja cilvēki neapstāsies, nesapratīs, ko dara nepareizi, un neatjaunos dabisko līdzsvaru, tad to izdarīs pati daba. Ikdienā, lai ieskatītos tuvākā nākotnē, jāseko līdzi dabas ritam un jāvēro nozīmīgās dienas. Piemēram, pēc laikapstākļiem maija beigās un jūnija sākumā var spriest par to, kāda būs vasara. Pašlaik izskatās, ka īpaši karsta un sausa šī vasara nebūs, visticamāk – silta un mitra, vienīgi vasaras beigās varētu kļūt mazliet sausāks, bet visas pazīmes liecina – būs laba raža. Taču Jāņos jārēķinās ar lietu.” Vilis atzīst, ka mūsu senčiem nebija tik svarīgi zināt, kādi laikapstākļi būs rīt vai parīt, bet gan zināt tendences – vai vasarā varēs savākt sienu, ziemā – sagādāt malku un kādu ražu gaidīt rudenī. Dabas vērojumi cilvēkiem bija nepieciešami, lai izdzīvotu.
No savas bērnības atceros, ka vectēvs un vecmāmiņa pieskatīja 27. jūniju – Septiņu gulētāju dienu. Ja tajā līs, tad līs septiņas dienas vai septiņas nedēļas no vietas, pretējā gadījumā tikpat ilgi gaidāms labs laiks. Vilis Bukšs piebilst, ka bija jāvēro arī 10. jūlijs – Septiņu brāļu diena, un divu nedēļu nobīde saistīta ar atšķirīgo laika skaitīšanas sistēmu pēc vecā Jūlija un jaunā Gregora kalendāra, pēc kura šobrīd vadāmies arī mēs. “Dabā neko simtprocentīgi nevar prognozēt. Mani ilggadīgie novērojumi liecina, ka prognozes piepildās vidēji septiņdesmit procentos gadījumu. Atlikušie trīsdesmit procenti ir dabas piedāvātie pārsteigumi, kurus nevar paredzēt, bet nevajag par tiem arī ļoti bēdāties.”
Nākotnes scenāriji nav iepriecinoši
Vairākums scenāriju par klimata pārmaiņām paredz, ka 21. gadsimtā turpināsies CO2 emisiju pieaugums, līdztekus augot arī visu siltumnīcefekta gāzu koncentrācijai atmosfērā. Saskaņā ar aprēķiniem sagaidāms, ka pasaules vidējās temperatūras pieaugums no 1990. līdz 2100. gadam būs no + 1,1–6,4 °C. Šāda mēroga sasilšana kopā ar sekojošām nokrišņu daudzuma, jūras līmeņa un vētru biežuma izmaiņām, iespējams, būtiski ietekmēs gan dabisko vidi, gan cilvēku sabiedrību.
2017. gadā LVĢMC autoru kolektīva veiktajā pētījumā secināts, ka, analizējot klimata modeļu prognozes, uzskatāmi redzama turpmāka gaisa temperatūras paaugstināšanās, kuras ietekmē turpinās pagarināties veģetācijas sezona un pieaugs vasaras dienu un tropisko nakšu skaits. Pieaugs arī nokrišņu daudzums, visvairāk tieši ziemas sezonā, turklāt lietus veidā. “Ilgtermiņa novērojumi Latvijā uzrāda vidējā vēja ātruma līknes nedaudz lejupejošu virzību. Lai gan klimata modeļu prognozēs ir vērojama nenoteiktība, lielākoties tās apstiprina šādu vidējā vēja ātruma izmaiņu tendenču turpināšanos arī līdz 21. gadsimta beigām,” teikts pētījumā.
Tā autori norāda, ka nākotnē arvien biežāk nāksies saskarties ar mūsu valstij netipiskiem un pat ekstremāliem laikapstākļiem, tādēļ svarīgi laikus izstrādāt un ieviest pētījumu rezultātos balstītus pielāgošanās pasākumus visās tautsaimniecības jomās. Tāpat ne mazāk būtiski iespējami ātrāk nodrošināt Latvijas ekonomikas pāreju uz oglekļa mazietilpīgu attīstību, tādējādi mazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un vienlaikus palielinot CO2 piesaisti.
Klimata pārmaiņas pilnībā novērst nav iespējams, jo daudzu atmosfērā jau agrāk izlaisto SEG gāzu ietekme uz globālo sasilšanu saglabāsies vēl simtiem gadu, neskatoties uz emisiju samazinājumu nākotnē. Taču pasaules valstu valdībām jāpieņem drosmīgi lēmumi, lai pārstrukturētu esošo ekonomiku ar mērķi maksimāli samazināt emisijas un globālā sasilšana neradītu neatgriezenisku kaitējumu mūsu planētai. Līdztekus nepieciešama arī ekonomikas piemērošana klimata pārmaiņu izraisītajām sekām.
Kas ir kas?
Kas ir klimata pārmaiņas?
Cilvēka darbība pakāpeniski ietekmē planētas klimatu, milzīgus siltumnīcefekta gāzu (SEG) daudzumus pievienojot atmosfērā līdzās tur jau dabiski esošajām gāzēm. SEG galvenokārt nāk no fosilā kurināmā izmantošanas enerģijas ražošanā, kā arī citām cilvēku neapdomātām darbībām, piemēram, lietusmežu izciršanas, intensīvās lauksaimniecības, lopkopības un ķīmiskās rūpniecības.
Klimata pārmaiņas kā aktuāla pasaules līmeņa problēma tika oficiāli atzīta jau 1979. gadā Ženēvā (Šveicē) notikušajā 1. Vispasaules klimata mainības konferencē. Globālais klimats šobrīd mainās straujāk nekā jebkad pēdējo desmit tūkstošu gadu laikā. Pēdējos simts gados vidējā globālā temperatūra ir pieaugusi par 0,7 + 0,2 °C. Šī sasilšana īpaši izteikta kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma un lielā mērā saistīta ar siltumnīcas efektu, ko izraisa palielinātas oglekļa dioksīda (CO2) – cilvēka darbībās visbiežāk izdalītās SEG gāzes – emisijām atmosfērā.
EKSPERTA VIEDOKLIS
Kļūs karstāks un vairāk līs
Edgars Maļinovskis, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra klimatologs:
“Nākotnes scenāriju prognozēs vērojama gaisa temperatūras paaugstināšanās, līdz ar to arī turpmāk gaidāmi jauni karstuma rekordi un veģetācijas periods pagarināsies. Biežāks un intensīvāks būs karstums, bet ziemīgu laikapstākļu īpatsvars samazināsies. Arī nokrišņu daudzumam gaidāmas līdzīgas izmaiņas – palielināsies to daudzums un intensitāte, it īpaši gada aukstajā laikā, turklāt vasarā prognozēts gan stipru lietavu, gan sausuma periodu pieaugums.
Jau līdzšinējās klimata pārmaiņas ietekmē daudzas tautsaimniecības jomas un sekojošās izmaiņas liks biežāk saskarties ar Latvijai neraksturīgiem laikapstākļiem, kas atsevišķās nozarēs varbūt radīs dažus ieguvumus, tomēr palielinās arī riskus, kas neveiksmīgu adaptācijas un klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu dēļ ne tikai neatsvērs ieguvumus, bet pat palielinās negatīvās sekas.
Atsevišķos gados laikapstākļi mēdz būt krasi atšķirīgi un neatbilst kopējai klimata pasiltināšanās tendencei, jo to ietekmējošie faktori, piemēram, atmosfēras cirkulācija, var būtiski atšķirties. Arī nākotnē iespējamas bargas un sniegotas ziemas, kā arī vēsas vasaras.
Šogad aprīlis un maijs ir vēsāki par normu (1991.–2020. g.), tomēr, salīdzinot ar senākiem periodiem, piemēram,1961.–1990. gadu, maijs būtu vien nedaudz vēsāks, bet aprīlis pat siltāks par normu. Līdz ar to var secināt, ka pēdējām desmitgadēm šis ir vēss pavasaris, bet, tālākā pagātnē lūkojoties, skaitītos ierasts pavasaris. Tātad vērtējums atkarīgs no atskaites perioda.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
