Vasaras aveņu šķirņu salīdzinājums 0
Par standartšķirni salīdzināšanai izmantota Latvijā audzēšanā izplatītā agrīnā šķirne ‘Meteor’. Vērtēšanā īpaša uzmanība bija pievērsta šķirņu ziemcietībai un izturībai pret kaitēkļiem un slimībām, lai noteiktu šķirņu piemērotību audzēšanai Latvijas klimatiskajos apstākļos un audzēšanai integrētās audzēšanas sistēmā ar samazinātu ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.
Augsnes raksturojums un stādījuma kopšana
Stādījums iekārtots karbonātaugsnē ar dolomīta cilmiezi pamatā. Augsne pēc mehāniskā sastāva mālsmilts, ar augsnes skābumu pHKCl – 7,0, satur 3,1% organiskās vielas, ļoti liels augiem pieejamā fosfora daudzums, vidēji liels kālija daudzums. Lauka mitruma režīms vidējs, lauks drenēts, akmeņainība maza, reljefs nolaidens.
Augi stādīti: 0,5×2,7 m attālumā. No katras šķirnes iestādīti 5–13 augi. Avenes audzētas slejās, veidojot tās apmēram 40 cm platumā. Katru gadu pavasarī, veicot dzinumu retināšanu, uz rindas metru atstāti 10–15 ražojošie dzinumi. Avenes audzētas bez balstu sistēmas. Rindstarpas apstrādātas mehanizēti, vairākas reizes sezonā kultivējot un diskojot. Rindas ravētas un pret viendīgļlapju nezālēm miglotas ar herbicīdu Fusilade Forte 150 EC (deva 1,0 l/ha). Nekāda papildu laistīšana un rindu mulčēšana netika lietota. Augu aizsardzības līdzekļi pret slimībām un kaitēkļiem lietoti ļoti maz, tikai spēcīgas infekcijas gadījumā. Katru gadu pavasarī dots slāpekļa papildmēslojums – amonija nitrāts ar devu 20–30 g uz dobes metru.
Raža tika svērta un vērtēta trīs gadus – 2011., 2013. un 2014. gadā. Nelabvēlīgas bija straujās temperatūras svārstības pavasaros, kad bieži vien pēc siltuma perioda iestājās aukstums ar temperatūru zem nulles. Visspēcīgākie aveņu dzinumu bojājumi novēroti pēc 2011./2012. gada ziemas, kad atsevišķām šķirnēm gandrīz visi divgadīgie dzinumi bija nosaluši. Šajā ziemā temperatūra strauji pazeminājās janvāra beigās un februāra 1. dekādē tā nokritās līdz –32,2 °C. Arī vēl aprīļa pirmajā pusē minimālā gaisa temperatūra virs augsnes noslīdēja līdz –13,3 °C. Savukārt vasarās avenēm lielas problēmas sagādāja karstums un sausums, īpaši ogu veidošanās un ražas vākšanas laikā. Karstums sasteidzina ogu gatavošanos, tās ir sīkākas, arī mīkstākas, veidojas arī saules apdegumi, tāpēc ir augsts nestandarta ogu īpatsvars. Tā kā aveņu sakņu sistēma galvenokārt novietota tuvu augsnes virspusei, tad tās sausumā cieš diezgan ātri, īpaši, ja bojāta stublāju miza. Sausumā iekalst arī dzinumi.
Igauņu šķirnes ražībā nepārspēja ‘Meteor’
Latvijas aveņu audzētājiem droši vien jau pazīstamas agrāk – pagājušā gadsimta 90. gados – izveidotās igauņu šķirnes ‘Espe’, ‘Helkal’, ‘Siveli’ un ‘Tomo’, kam raksturīga laba ziemcietība, samērā laba ražība, bet diezgan sīkas ogas. Aveņu selekcija pēc neilga pārtraukuma Igaunijā atkal atsākta 2001. gadā, un viens no tās galvenajiem mērķiem ir izveidot šķirnes ar augstu ziemcietību, bet svarīgas ir arī tādas īpašības kā izturība pret slimībām un kaitēkļiem, augsta ražība, lielas ogas ar augstu bioķīmisko vērtību. Selekcijas gaitā 2003. gadā reģistrētas divas jaunas šķirnes ‘Aita’ un ‘Alvi’. Par šķirnes ‘Valdai’ izcelsmi, kuru arī saņēmām no Igaunijas un vērtējām Pūrē, trūkst informācijas.
No vērtētajām jaunajām šķirnēm ‘Aita’, ‘Valdai’ un ‘Alvi’ Pūrē vismazāk ziemas bojājumu bija šķirnei ‘Aita’, kas uzrādīja līdzīgu ziemcietību standartšķirnei ‘Meteor’, bet visvairāk bojājumu bija šķirnei ‘Valdai’. Pētījumos Igaunijā ‘Alvi’ bija uzrādījusi labāku ziemcietību nekā ‘Aita’, bet Pūrē tā tomēr bija nedaudz zemāka nekā ‘Aita’.
Visas trīs vērtētās šķirnes pēc ogu ienākšanās laika bija nedaudz vēlīnākas par standartšķirni ‘Meteor’, kas ir visagrīnākā no Latvijā audzētajām šķirnēm. Pēc igauņu datiem, arī šķirnei ‘Aita’ raksturīgs agrs ogu ienākšanās laiks, bet Pūrē tai ogas ienācās dažas dienas vēlāk nekā ‘Meteor’.
Neviena no šķirnēm ražībā nepārspēja ‘Meteor’. Visražīgākā bija ‘Valdai’, kas deva tikai nedaudz mazāku ražu nekā ‘Meteor’, pat neskatoties uz to, ka ziemā tā bija apsalusi vairāk nekā citas šķirnes. Abām pārējām igauņu šķirnēm ražība bija daudz zemāka nekā ‘Meteor’. ‘Valdai’ ogas bija arī vispievilcīgākās un ar ļoti labu garšu, taču vismīkstākās. Ogu vidējā masa visām igauņu šķirnēm bija lielāka nekā ‘Meteor’ un samērā līdzīga.
No slimībām stādījumā bija izplatīta aveņu mizas plaisāšana, antraknoze, lapu plankumainības un pelēkā puve, bet no kaitēkļiem – aveņu ziedu smecernieks. Visas vērtētās šķirnes mazāk nekā standartšķirne slimoja ar dzinumu mizas plaisāšanu. Vismazāk mizas bojājumu bija šķirnei ‘Valdai’, kurai bija arī vismazākie lapu plankumainību bojājumi. Visām jaunajām šķirnēm uz dzinumiem novēroti nelieli antraknozes bojājumi, kas bija lielāki nekā standartšķirnei. Vismazāk bojājumu bija šķirnei ‘Aita’. Pelēkā puve uz ogām bija ļoti maz izplatīta, bojājot vidēji 0,2–2,6% no ražas. Vismazākie bojājumi bija šķirnei ‘Aita’. Vērtētās šķirnes uzrādīja vidēju izturību pret aveņu ziedu smecernieku, kas norāda uz to, ka, audzējot šīs šķirnes, jāierobežo šī kaitēkļa izplatība.
Lielbritānijas avenēm dzinumi bez dzeloņiem
No Lielbritānijā selekcionētajām šķirnēm Pūrē vērtētas trīs šķirnes, kas izveidotas Skotijas Augu pētniecības institūtā, – ‘Glen Rosa’, ‘Glen Ample’ un ‘Glen Magna’ –, un viena šķirne – ‘Malling Freya’ –, kas izveidota Anglijā Īstmollingā (East Malling Research). Selekcija šajos institūtos galvenokārt tiek virzīta uz to, lai izveidotu labas šķirnes svaigam tirgum – ar paaugstinātu ražību, ogu kvalitāti un izturību pret kaitēkļiem un slimībām. Šķirne ‘Glen Ample’ jau ir ieguvusi lielu popularitāti gan Lielbritānijā, gan Polijā un citur Eiropā, kā arī pamazām izplatās audzēšanā arī Latvijā.
Parasti Rietumeiropā izveidotajām šķirnēm mūsu klimatiskajos apstākļos ir problēmas ar pārziemošanu. Arī šīs vērtētās šķirnes Pūrē uzrādīja vidēji labu ziemcietību. Visvairāk ziemas bojājumu bija šķirnei ‘Glen Rosa’, kurai gandrīz pēc visām ziemām bija aizgājuši bojā vairāk nekā puse dzinumu, bet pēc īpaši nelabvēlīgām ziemām – gandrīz visi dzinumi, lai gan jaunie dzinumi pēc tam atauga labi, jo saknes nebija cietušas. Līdz ar to šai šķirnei ievākta viszemākā raža. Vislabāk no vērtētajām Lielbritānijas šķirnēm pārziemoja ‘Glen Magna’.
Šķirne ‘Malling Freya’ izcēlās ar visagrāko ogu ienākšanās laiku, kas bija tikai nedaudz vēlāks nekā šķirnei ‘Meteor’. Savukārt ‘Glen Rosa’ bija raksturīgs vēls ogu ienākšanās laiks, bet pārējām šķirnēm ogu ienākšanās laiks bija vidējs.
Neskatoties uz vidēju ziemcietību, gandrīz visas Lielbritānijā izveidotās šķirnes (izņemot ‘Glen Rosa’) kopumā Pūrē uzrādīja samērā labu ražību, kas bija augstāka nekā standartšķirnei ‘Meteor’. Ražība gan svārstījās pa gadiem – pēc nelabvēlīgām ziemām tā bija zemāka nekā ‘Meteor’, taču pēc labvēlīgas pārziemošanas – augstāka. Visražīgākā bija ‘Glen Ample’.
Visām vērtētajām šķirnēm ogas bija lielākas un stingrākas nekā ‘Meteor’. Ar īpaši lielām un pievilcīgām ogām izcēlās ‘Glen Magna’ un ‘Glen Ample’, kurām ogu vidējā masa pārsniedza 3 g, bet atsevišķos gados sasniedza gandrīz 5 g. Izvērtējot degustācijā ogu garšu, visām Lielbritānijas šķirnēm garšas vērtējums tomēr bija zemāks nekā ‘Meteor’. Visaugstākais no Lielbritānijas šķirnēm tas bija ‘Glen Ample’, bet viszemākais – ‘Malling Freya’.
Visām vērtētajām Lielbritānijā izveidotajām šķirnēm dzinumi ir bez dzeloņiem, kas atvieglo to apkopšanu un ražas vākšanu. Šķirnes izcēlās arī ar augstāku izturību pret mizas plaisāšanu nekā ‘Meteor’, taču vairāk slimoja ar antraknozi, lai gan antraknozes intensitāte nebija augsta. Kopumā pret stublāju slimībām visaugstāko izturību uzrādīja ‘Glen Ample’. Šī šķirne maz slimoja arī ar lapu plankumainībām un pelēko puvi. Labu izturību pret stublāju un lapu slimībām uzrādīja arī ‘Glen Magna’.
Vismazāk aveņu ziedu smecernieka bojājumu bija šķirnei ‘Malling Freya’. Pārējām šķirnēm bojājumu bija vairāk nekā standartšķirnei ‘Meteor’. Visām Skotijas Augu pētniecības institūtā izveidotajām šķirnēm novēroti aveņu ērces bojājumi. Īpaši daudz to bija šķirnei ‘Glen Ample’, samērā daudz arī ‘Glen Magna’, kuru diezgan daudz bojāja arī tīklērce.
Labākās šķirnes
Apkopojot sešos vērtēšanas gados iegūtos aveņu izvērtēšanas rezultātus, kā perspektīvākās audzēšanai Latvijā no izvērtētajām šķirnēm var izdalīt igauņu šķirni ‘Valdai’ un skotu šķirnes ‘Glen Ample’ un ‘Glen Magna’. Tomēr jāņem vērā, ka visām šīm šķirnēm ir viduvēja ziemcietība, tāpēc tās būtu ieteicamas audzēšanai tikai labvēlīgās dārzu vietās. Novērojumi vēl būtu nepieciešami lielākos stādījumos. Šķirņu ‘Glen Ample’ un ‘Glen Magna’ audzēšanā būtu jāveic augu aizsardzības pasākumi pret aveņu ērci. Jāņem vērā, ka šķirnes ‘Glen Ample’ un ‘Glen Magna’ ir aizsargātas visā Eiropas Savienībā, tāpēc tās bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas jeb licences iegādes nedrīkst pavairot un izplatīt stādus.
Pilns raksts žurnāla “Agrotops” 2016.g.marta numurā
