Vasaras avenēm rudenī izauguši gari dzinumi. Kad tos labāk griezt – tagad vai pavasarī? 0
Pavasarī iestādīju vasaras avenes. Raža bija laba, kaut gan tās nebiju ne laistījusi, ne mēslojusi, tik vien mulču uzliku. Tagad jaunie dzinumi izauguši divus metrus gari. Kad tos griezt un cik īsus? GAIDA AIZKRAUKLES NOVADĀ
Dārzkopības institūta vadošā pētniece Valda Laugale iesaka avenes apgriezt pavasarī, jo, ja šķirne ir mazāk salizturīga, var gadīties, ka ziemā nenobriedušās galotnes var apsalt. Pavasarī, kad avenes sāk plaukt, dzinumus galotņo līdz dzīviem pumpuriem. Šādi apgriežot, dzinumi sāk zaroties, no tiem var iegūt lielāku kopējo ražu. Tiesa, ogas ienākas vēlāk un ir sīkākas. Daļa audzētāju avenes negalotņo nemaz – arī tā var darīt, bet tad jārēķinās, ka ogu būs mazāk, toties tās būs lielākas un nogatavosies agrāk.
Šajā gadījumā avenes tomēr vajadzētu apgriezt, jo tām izauguši ļoti gari dzinumi un būs grūti piekļūt galotnēm, lai nolasītu ogas. Griež apmēram līdz 1,8 m augstumam. Vienlaikus pavasarī, kad redzams, kā dzinumi pārziemojuši, ieteicams veikt arī dzinumu normēšanu, atstājot spēcīgākos, – uz vienu rindas metru stādījumā atstāj 12–17.
Atšķirībā no Kurzemes šogad Vidzemē sausums nebija tik izteikts, tāpēc avenes tur ražoja labāk. Ja lietus nelīst mēnešiem, ar mulču vien saglabāt optimālo mitrumu augiem nevar. Reizēm ilgstošā sausumā mulča avenēm pat traucē, jo neļauj piekļūt mitrumam no gaisa.
Lai ilgāk saglabātu augsnē mitrumu, kā arī aveņu saknes ziemā neizsaltu, stādījumus ik gadu ieteicams nosegt ar mulču. Berot pirmo reizi, to liek līdz 10–15 cm biezā slānī un pēc tam katru gadu atjauno, uzberot 6–8 cm kārtu. Mulča jāliek tikai uz mitras augsnes. Ja grib augus labāk aizsargāt ziemā, šo darbu veic rudenī, taču var mulčēt arī pavasarī, kamēr augsne vēl mitra. Šim nolūkam izmanto dažādus organiskos materiālus: neitralizētu kūdru, kompostu, smalcinātus salmus, sausu zāli (bez nezāļu sēklām) vai zāģskaidas (labāk, ja tās kādu pusgadu pastāvējušas).
Ja avenēm kā mulčas segumu lieto zāģskaidas vai smalcinātus salmus, tad pavasarī jādod slāpekļa mēslojums, jo mikroorganismi mulčas sadalīšanās procesā patērē daudz šā barības elementa, atņemot to augiem. No slāpekļa mēslojumiem parasti izmanto amonija nitrātu (vidējā deva 30 g/m2) vai kalcija nitrātu (60 g/m2). Ja avenāji pēc ziemas slikti pārziemojuši, arī tad tos pavasarī vēlams mēslot ar slāpekļa mēslojumu (minerālmēslus izkaisa, sākoties lapu plaukšanai). Ja augsne auglīga un aveņu mulčēšanai izmantoti sadalījušies kūtsmēsli vai komposts, nekāds cits papildmēslojums vairs nav jādod.
Ja augsne barības vielām nabadzīga, tad jādod arī fosfora un kālija mēslojums. Avenes īpaši daudz patērē kāliju. No fosfora minerālmēsliem var izmantot superfosfātu (50 g/m2), bet no kālija minerālmēsliem – kālija sulfātu (24 g/m2) vai arī kādu komplekso mēslojumu ar paaugstinātu kālija saturu un mikroelementiem. Nav ieteicams izmantot hloru saturošus mēslošanas līdzekļus, jo avenes ir jutīgas pret hloru. Kālija mēslojumu var iestrādāt gan pavasarī, gan rudenī, bet fosfora mēslojumu labāk lietot rudenī.
