Plankumainības 0
Vārpu plēkšņu plankumainība, ko izraisa Parastagonospora nodorum, no vasarājiem bojā kviešus, miežus un tritikāli. Uz vārpiņu plēksnēm parādās tumši plankumi, uz kuriem vēlāk var attīstīties piknīdas (melni punktiņi). Ieņēmīgām šķirnēm plankumi ir gaiši, norobežoti ar brūnu apmali. Slimība var būt postīga tikai atsevišķos gados. Tās dēļ veidojas neattīstīti graudi, samazinās 1000 graudu masa un lipekļa daudzums. Slimības attīstību veicina lietains laiks stiebrošanas fāzē. Patogēns saglabājas sēklās un augu atliekās piknīdu un micēlija veidā.
Miežu lapu tīklplankumainība (Pyrenophora teres) inficē miežus. Uz lapām un lapu makstīm (reti uz vārpām) veidojas brūns sietveida raksts, ko ietver dzeltens oreols.
Slimība var izraisīt lielus ražas zudumus, ja tā parādās agrīnas labību attīstības fāzēs un ir piemēroti laikapstākļi. Lapas nokalst, augi aiziet bojā vai samazinās 1000 graudu masa un cietes daudzums. Patogēns saglabājas uz augu atliekām, sēklām un dzīvos augos. Izplatās veģetācijas sezonā ar lietus šļakatām un ar vēju lielos attālumos. Izplatās ar asku sporām (dzimumsporām), vēlāk ar konīdijām (bezdzimumsporām). Konīdiju attīstībai nepieciešams siltāks laiks (20 ºC) un liels relatīvais gaisa mitrums.
Auzu lapu brūnplankumainība (Helmintosporimu avenae) novērojama auzu sējumos. Uz lapām parādās sarkanbrūni iegareni plankumi, lapas pakāpeniski nokalst. Patogēns saglabājas augu atliekās un sēklas materiālā. Izplatās ar konīdijām, kuru attīstībai ir nepieciešams mitrs un silts (20 ºC) laiks. 2017. gada veģetācijas sezonā LAAPC veiktajos izmēģinājumos vasaras miežu sējumos konstatēja miežu lapu bojājumus, ko ierosina sēne Ramularia collo-cygni. Ramulārija ir plaši izplatīta ziemas un vasaras miežos Eiropā. Var inficēt arī citus graudzāļu dzimtas augus. Labvēlīgos apstākļos ramulārija var izraisīt ražas zudumus līdz pat 70%. Ramulārija izraisa graudu un iesala kvalitātes samazināšanos. Palielinās sīko graudu īpatsvars, samazinās 1000 graudu masa. Slimības simptomi ir sarkanīgi brūni nekrotiski nelieli (1–5 mm gari un 0,5–1 mm plati) plankumi ar hlorotisku apmali, kas redzami no abām lapu pusēm. Simptomus var pamanīt tikai vēlākās attīstības stadijās, bet auga audu molekulārās analīzes norāda uz infekcijas esamību jau veģetācijas sākumā. Infekcija līdz lapām nonāk pa auga audiem no grauda, tomēr sporu attīstība ir specifiska un vēl neizpētīta. Vasaras mieži var inficēties no ziemājiem. Slimības izplatībai un sporu dīgšanai noteicošais ir mitrums. Sausos un karstos veģetācijas periodos slimības attīstība ir minimāla vai nav konstatēta vispār.
Slimību ierobežošana
Profilaktiski slimības var ierobežot, izvēloties izturīgas šķirnes. Kvalitatīvs sēklas materiāls būtiski ierobežo kviešu cietās melnplaukas attīstību un daļēji arī lapu plankumainības. Nozīmīgs ir arī sējas laiks un optimālas izsējas normas (nesabiezināt sējumus).
Augu maiņas ievērošana samazina gandrīz visu slimību izplatību, īpaši tas attiecas uz lapu plankumainībām, vārpu fuzariozi un stiebra pamatnes un sakņu puvi.
Sējas termiņi ir jāizvēlas, sekojot laika prognozēm. Cieto melnplauku profilaktiskai ierobežošanai vajadzētu vasarājus sēt vēlāk, lai graudi ātrāk sadīgst. Tomēr putošā melnplauka straujāk attīstās paaugstinātā temperatūrā. Profilaksei ieteicams sēt graudus agrāk, kad augsnes temperatūra ir zema, bet mitrums pietiekams ātrai sadīgšanai.
Jāierobežo nezāles kā infekcijas materiāls, jo uz nezālēm attīstās lapu plankumainības un citas slimības. Vajadzīgs sabalansēts mēslojums, nepieļaujot slāpekļa pārbagātību.
Augu atlieku un pabiru asnu iestrāde augsnē var ierobežot lapu plankumainības, stiebra pamatnes un sakņu puvi.
Kodināšana efektīvi ierobežo melnplaukas, daļēji arī vārpu fuzariozi un lapu plankumainības. Pret putošajām melnplaukām lieto sistēmas iedarbības kodnes, bet cietajām – kontakta.
Tomēr augstu kviešu ražu iegūšanai mērenajā klimata joslā būs nepieciešama fungicīdu lietošana veģetācijas laikā. Lapu slimības ierobežo galvenokārt ar azolu un strobilurīnu grupas preparātiem. Strobilurīni aizkavē auga nogatavošanos un novecošanos, tādējādi pagarinās veģetācijas periods un iespējams iegūt lielāku ražu. Ziedēšanas laikā profilaktiski var smidzināt pret vārpu fuzariozi, ja ir labvēlīgi apstākļi slimības attīstībai. Stiebra pamatnes un sakņu puves ierobežošanai lieto sistēmas un kontakta kodnes. Kodnes var uzlabot dīgstu veselību un šādā veidā palielināt ražu.
