Vasarāji Vidzemē sākuši dzeltēt karstuma dēļ 0
Vasarāju ražas prognozes pagaidām ir labas, aģentūrai LETA pauda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).
Centrā norāda, ka, vēl pirms Jāņu karstuma apsekojot vasarāju laukus visā valstī, LLKC augkopības speciālisti atzina, ka, pat neraugoties uz iespaidīgajām lietavām, vasarāju raža solās būt laba. Tomēr situācija var mainīties.
LLKC Preiļu biroja augkopības speciāliste Inese Magdalenoka norāda, ka vasarājiem pagaidām pietiek mitruma, tostarp aizvien ir reģioni, kuros zeme vēl pārmitra. “Par vasaras kviešiem un miežiem ir zināmas bažas, jo pēc ilgajām lietavām, kad virkne sējumu izslīka, lielākā daļa saimnieku tīrumiem neiedeva slāpekļa mēslojumu, un tie neizskatās pārāk labi. Tur, kur mēslojumu iedeva, lauki ir labi,” viņa min.
Savukārt LLKC Augkopības nodaļas speciāliste Ilze Skudra atzīmē, ka atšķirīga situācija ir Kurzemē un Vidzemē. “Līdz Jāņiem Kurzemē kopumā, izņemot Talsu un Dundagas pusi, mitruma pietika un augi izskatījās labi. Tomēr pašlaik jau manāms, ka vasarājiem lielā karstuma dēļ drīz sāks trūkt mitruma,” viņa norāda, piebilstot, ka tikmēr Vidzemē, Madonas un Gulbenes pusē, kur vietām nolija pat 98 milimetri ūdens, vasarāju saknēm trūkst skābekļa un tie sākuši dzeltēt.
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis pauž, ka pagaidām mitruma vasarājiem pietiek, taču karstuma ietekmi vēl nevar novērtēt. “Ja nebūs ekstrēmu laika apstākļu, vasarāju ražas prognozes ir labas. Pateicoties vēsajam pavasarim, augi spējuši labi attīstīties. Lai gan dažādi kaitēkļi uz laukiem ir vērojami, pagaidām vasarājos novērots salīdzinoši maz slimību,” viņš skaidro.
Pēc LLKC prognozēm, šogad nedaudz vairāk kā pērn varētu būt vasaras kviešu – Zemgalē vasaras kviešu raža šogad prognozēta 4,8 tonnas no hektāra, kamēr pērn raža bija 4,6 tonnas no hektāra, savukārt Latgalē vasaras kviešu raža šogad prognozēta 4,3 tonnas no hektāra, kamēr pērn raža bija četras tonnas no hektāra.
Arī vasaras rapša raža šobrīd tiek prognozēta lielāka nekā pērn – Kurzemē vasaras rapša raža plānota divas tonnas no hektāra, kamēr pērn raža bija 1,5 tonnas no hektāra, bet Zemgalē – 1,8 tonnas no hektāra, kamēr pērn ražība bija 1,3 tonnas no hektāra.
Vienlaikus griķu, kas gan ir iesēti salīdzinoši nesen, ražība šogad prognozēta ap vienu tonnu no hektāra, bet kartupeļu – nedaudz vairāk kā 24 tonnas no hektāra.
Kultūraugu ražības prognozes tiek veiktas desmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem: ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim un kartupeļiem.
Prognozes tiek veiktas trīs reizes: divas reizes tiek apsekoti kultūraugi uz lauka, bet trešo reizi pēc kultūraugu novākšanas tiek veikta aptauja par iegūto ražību. Ziemājiem prognozes tiek veiktas maijā, jūlijā un augustā, vasarājiem jūnijā, augustā un septembrī, kartupeļiem jūlijā, augustā un oktobrī.
LLKC darbojas kopš 1991.gada. Tā mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.
