Vasarā – uz festivāliem Igaunijā? 0
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā līdztekus uztraucošajām un skumjajām ziņām par Covid-19 uzliesmojumiem un zaudētajām dzīvībām cīņā ar vīrusu bija arī vairākas pozitīvas – gluži tāpat kā mūsu valdības lemtais, arī citviet pasaulē ierobežojumi iedzīvotājiem kļuva vieglāki.
Viens no vispārsteidzošākajiem paziņojumiem nedēļas vidū pienāca no Igaunijas – 12. maijā “Facebook” parādījās optimisma pilns Igaunijas premjerministra Jiri Ratasa ieraksts laikajoslā, kur viņš cita starpā paziņoja:
“Balstoties uz profesionāļu novērtējumiem, Igaunijas valdības krīzes komiteja ir nonākusi pie secinājuma, ka tad, ja situācija nepasliktināsies, jūlijā un augustā varēs notikt publiski pasākumi: ārpus telpām pasākumos varēs piedalīties ne vairāk kā 1000 personas; telpās – ne vairāk kā puse no parastās ietilpības jeb līdz 500 apmeklētājiem.
Pagājušajā nedēļā tas vēl nebija oficiāls paziņojums, bet uz “Kultūrzīmju” jautājumu par iespējamu pārpratumu Igaunijas Kultūras ministrijas Komunikāciju departamenta padomnieks Hannus Lūre atjautāja, par ko gan latvieši satraucoties, un uzsvēra, ka tāda ir Igaunijas valdības politiskā vēlme un precīzāki likuma grozījumi tiks pieņemti drīzumā.
Tiešām, jau pirmdien, 18. maijā, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass izsludināja valdības pieņemtos jaunos likumus, kuros cita starpā teikts: “Līdz 2020. gada 30. jūnijam ir aizliegti visi publiskie pasākumi, tostarp filmu seansi, šovi/izrādes, koncerti un konferences, gadatirgi un festivāli.
Publiski pasākumi brīvā dabā ir atļauti, ja skatītāji atrodas automašīnā un ir izpildīts vairāku prasību kopums.” Līdzīgi kā Latvijā.
Taču turpmākajā tekstā precizēts: “No 2020. gada 1. jūlija ir aizliegti visi publiskie pasākumi ar skatītājiem, ieskaitot sacensības telpās un ārpus tām, (..) izņemot pasākumus, kuros izpildītas šādas prasības: iekštelpu pasākuma organizators nodrošina līdz 50 procentu apmeklētību, auditoriju rēķinot līdz 500 personām; brīvdabas pasākuma organizators nodrošina apmeklētāju skaitu līdz 1000 personām.”
“Pateicoties saprātīgai un atbildīgai igauņu tautas uzvedībai, mēs esam spējuši novērst Covid-19 melnā scenārija izplatīšanos mūsu valstī un esam ieguvuši kontroli pār epidēmiju. Kopīgu centienu rezultātā varam atcelt lielāko daļu ierobežojumu un pakāpeniski atgriezties normālā ikdienas dzīvē.
Tajā pašā laikā mums jādara viss nepieciešamais, lai saglabātu veselību un novērstu jaunu slimības uzliesmojumu,” paziņojot par ārkārtas situācijas atcelšanu no 18. maija un ar to saistītajiem jaunajiem pulcēšanās ierobežojumiem, sacīja Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.
Protams, šis paziņojums uzreiz radīja pozitīvu novērtējumu Igaunijas kultūras un sporta darbinieku vidē. Piemēram, Tallinas mūzikas nedēļas festivāla (paredzēts 26.–30. augustā) organizētāji “KZ” atzīst, ka jau nākamajās dienās pēc pirmā valdības paziņojuma interneta vidē pamanījuši aktīvāku apriti ieejas karšu tirdzniecībā.
Jāpiebilst gan, ka festivāla organizatori ir bijuši pozitīvi noskaņoti visu ārkārtas situācijas laiku un festivālu uz augusta beigām pārcēla jau 31. martā.
“Līdz šim situācija ir bijusi grūta un neskaidra, bet esmu tiešām priecīga, ka tagad viss mainās uz labo pusi un patiešām varam apstiprināt mūsu plānus par festivālu augusta beigās. Protams, koncerti nebūs tādi, kā ierasts citos gados. Pašlaik plānojam vidēja formāta pasākumus, ievērojot mūsu valdības lēmumu par pulcēšanās ierobežojumiem.
Nav arī zināms par ārvalstu apmeklētājiem, bet būsim ļoti priecīgi par mūsu festivāla viesiem, jo visi ir ļoti noilgojušies satikties. Šobrīd esam plānojuši aicināt mūziķus, kā arī viesus no Latvijas un Lietuvas,” prieku par Igaunijas valdības lēmumiem “Kultūrzīmēm” pauda Tallinas mūzikas nedēļas organizatoru grupas pārstāve Ingrīda Kohtla.
Latvijas Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, “Kultūrzīmēm” komentējot Igaunijas pulcēšanās politiku, skaidroja: “Katra valsts izvēlas savu stratēģiju Covid-19 ierobežošanā. Arī Latvija to ir vērtējusi un izskatījusi dažādus iespējamos attīstības scenārijus, vienlaikus līdzšinējā prakse ir piesardzīga.
Jāatceras, ka pandēmija nav beigusies un slimība nav uzvarēta. Tā joprojām ir līdzās, un pēdējo dienu notikumi parāda, ka tā izplatās daļēji noslēgtos kolektīvos. Ierobežojumu mazināšana ir plānota pakāpeniski, nepārtraukti īstenojot situācijas uzraudzību.
Jāņem vērā, ka ierobežojumu mazināšanas efektu epidemioloģiski ir iespējams novērtēt ar laika – divu līdz četru nedēļu – atstarpi. Šobrīd ir noteikts, ka publiskos un privātos pasākumos var pulcēties līdz 25 cilvēkiem.
Ja situācija nepasliktināsies, tad atbilstoši šā brīža plānam publisku un privātu pasākumu apmeklējumu varētu palielināt līdz 50 cilvēkiem. Ja situācija ir stabila, tad vēl pēc četrām nedēļam – līdz 75 vai 100 cilvēkiem.”
Būtu svarīgi, lai visās trijās Baltijas valstīs, starp kurām nu atvērtas robežas un kurās Covid-19 pandēmijas gaita ir salīdzināma, tomēr būtu kaut cik līdzīgi pulcēšanās likumi un iedzīvotāju brīvība.
Diezin kuras valsts ierobežojumi tad būs jāievēro latviešiem, aizbraucot uz igauņu festivāliem? Un varbūt latviešu kultūras darbiniekiem ir vērts apdomāt pasākumu rīkošanu Igaunijā – tur būs iespējama diezgan plaša auditorija. Kopēja stratēģija krīzes apkarošanā – pat šādās detaļās – acīmredzot ir nepieciešama gan kopējā ES, gan Baltijas mērogā.
