Vārtos bija Edža, laukumā lieliska komanda. Neapmierina tikai rezultāts 1
Latvijas hokeja izlases spēlētāji pēc ļoti sāpīgā zaudējuma Šveicei bija drūmi, tomēr galvenās atziņas ir optimismus rosinošas – visi laukumā cīnījās kā lauvas, komandai ir raksturs un tā šodien neticīgajiem pierādīja, ka ar to Soču olimpiādē būs jārēķinās visiem nākamajiem pretiniekiem.
Sandis Ozoliņš: „Ir lietas, kuras varam uzlabot nākamajās spēlēs”
Emocijas, ar kādām šo spēli spēlēja, uz rezervistu un noraidīto soliņa izdzīvoja komandas kapteinis, vārdiem īsti nevar aprakstīt. Kārtīgs spļāviens, pametot „Shaiba” arēnas laukumu, vēl vienu reizi apliecināja – šis zaudējums sāp īpaši. Ne tikai kapteinim, visai komandai. Arī līdzjutējiem. „Ar rezultātu apmierināti neesam. Ko padarīsi, šoreiz tā sanāca,” savu uzrunu medijiem pats sāka Sandis Ozoliņš. „Domāju, ka mums nav par ko kaunēties. Komanda spēlēja ar pilnu atdevi, drosmīgi, sevi nežēlojot. Kā jau hokejā – brīžiem pārsvars bija viņiem, brīžiem mums. Zinu, ka pēc otrā perioda zaudējām metienu attiecībā un iemetienos. Tās ir lietas, par ku runāsim rīt sapulcē un kuras varam uzlabot nākamajās spēlēs,” pabeidza kapteinis.
Mārtiņš Karsums: „Cepuri nost Edžas priekšā”
„Stulbi būtu meklēt vainīgo pie zaudētajiem vārtiem. Šķiet, ka pret Lauri neiedeva noraidījumu, viņiem sanāca uzbrukums 5 pret 4, tālāko es vairs neredzēju. Pretīgi ir tā zaudēt, ko tur vairs piebilst,” dusmojās Mārtiņš Karsums. „Cīnījāmies godam. Edžas priekšā cepuri nost, viņš mūs vilka pēc pilnas programmas. Bez viņa varbūt būtu 0:6. Arī mums bija iespējas, divreiz trāpījām pa vārtu stabu. Rezultātu vajadzētu pēc iespējas ātrāk aizmirst. Citādi darījām ko varējām, visiem bija lielisks cīņasspars no sākuma līdz beigām,” piebilda Mārtiņš.
Edgars Masaļskis: „Redzējāt, kā visi sitās un metās zem ripām! Te ir olimpiāde!”
„Psiholoģiski smagi? Jā… Tomēr mēs parādījām, ka varam ar šādām komandām spēlēt. Parādījām, ka mums ir raksturs. Pēc tā, ka mums beigās nepaveicās, paši sev vēl iedosim pa pakaļu un nākamo spēli nospēlēsim labāk,” fantastisku spēli aizvadījušais Edgars Masaļskis jau skatījās nākotnē. Šveicieši ripu viņa vārtos tā arī nedabūja, iemetām paši. Toties kādas ripas atvairīja Edgars. Vienam pašam Ņūdžersijas „Devils” uzbrucējam Damjēnam Bruneram bija trīs lieliskas izdevības no drošām pozīcijām. Edgars bija viltīgāks kā Nino Nīdereiters no Minesotas „Wild”. Griezās vārtos kā vāvere, divreiz ripu atvairīja ar ķiveri un bija gatavs ripu vārtos neielaist arī bez tās.
– Šodien izvilki vairākas tā saucamās mirušās ripas!
– Nē, ja viņas būtu mirušas, tad būtu vārtos.
– Šveicieši meta viltīgi, daudz mēģināja spēlēt vārtu priekšā?
– Viņi spēlē vairāk kanādiešu hokeju, met pa vārtiem un iet cīnīties vārtu priekšā. Viltība tur bija maz. Bija viņiem savi momenti, bija arī mums. Galvenais, ka esam pierādījuši sev – mēs varam. Nekas vēl nav beidzies, tā bija tikai priekšsacīkšu spēle. Un nevis turnīra ceturtā.
– Vai šī spēle, ņemot vērā, kā Tev izvērtusies sezona, bija emocionāli īpaša?
– Jā, ja ņemam visu kopā, tad noteikti. Es gan nelemju, kurš stāv vārtos. Ja es, tad cenšos un daru ko varu. Ja tas būs Kristers, turēšu īkšķi par viņu. Olimpiskās spēles nav tik bieži, tādēļ gribas kārtīgi uzspēlēt. To visi redzējāt, kā spēlētāji metās zem ripām, kā sitās. Te ir olimpiāde! Es ceru, ka šāds zaudējums mūs motivēs vēl vairāk.
Ceturtdien Latvijas izlase aizvadīs treniņu Lielās ledus arēnas treniņlaukumā, kur notiks arī komandas oficiālā fotografēšanās. Piektdien jau 10.30 pēc Latvijas laika nākamais izaicinājums – spēle pret Čehiju, kas ar 2:4 zaudēja Zviedrijai. Spēles gaitā bija arī 0:4.
Māris Siliņš, “LA” speciālkorespondents Sočos
