Andra Tones foto

Varonis vai antivaronis? Šovakar pirmizrāde baletam “Dons Žuans” 2

10. novembrī Latvijas Nacionālais balets aicina uz sezonas pirmo pirmizrādi – baletu “Dons Žuans” ar Volfganga Amadeja Mocarta un Friderika Šopēna mūziku, ko aranžējis Andrejs Puškarevs, kuru pazīstam kā Gido Krēmera partneri nestandarta projektos.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Augstmanim donam Žuanam, šķiet, ir viss: izskats, nauda, pils un, protams, – sieviešu pārpārēm. Pavedinātājs, ne mīlnieks. Pašpārliecināts un vienīgi sev lojāls blēdis, kura harismai un romantiskās eksistences valdzinājumam tik bezspēcīgi ļaujas apkārtējie. “Cilvēks, kuru visi apskauž, ir supervaronis… Tiešām? Kas vispār mūsdienās nodrošina nemirstību?”

230 gadus pēc Volfganga Amadeja Mocarta un libretista Lorenco da Pontes ikoniskās operas Dons Žuans pasaules pirmizrādes jautā baleta jauniestudējuma Dons Žuans koncepcijas autori Hulio Arosarena un dramaturģe Valentīna Turku, Horvātijā dzimusi māksliniece, kura dejojusi pie ievērojamā meistara Morisa Bežāra.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dramaturģe neslēpa, ka stāstā par visu laiku slavenāko pavedēju ir saturiskas izmaiņas: “Lai darbs būtu interesantāks, provokatīvāks, tuvāks mūsdienu uztverei, esam pietuvojušies tumšajām matērijām, speram soli tumsā, taču no tās atkal ārā uz gaismu, apliecinot mūsu kā mākslinieku ticību mīlestībai. Donu Žuanu pieņemts uztvert kā antivaroni, taču mūsdienu apātiskajā sabiedrībā viņš drīzāk ir ļoti pievilcīgs, varonīgs cilvēks, kas uzdrošinās dzīvot pilnvērtīgi, neliekuļot, sekot un ļauties savām kaislībām… Patiesībā kurš gan negribētu kaut vienu dienu atļauties būt tāds dons Žuans. Mūsu darbā drīzāk sievietes ir tās manipulētājas ar jūtām, liekuļotājas.”

Apvienojot rūpīgi izvēlētas muzikālās partitūras no Volfganga Amadeja Mocarta operas ar Friderika Šopēna Variācijām par tēmu La ci darem la mano, kā arī labi zināmajiem operas tēliem piepulcējot klāt jaunus – Astoņas tumšas ēnas un ar diženu skaistumu apveltīto Viņu no citas pasaules, – top oriģināls, jutekliski izsmalcināts un provokatīvs skatuves mākslas darbs neobaroka stilistikā, kas, iespējams, pirmoreiz ļaus skatītājiem ielūkoties pasaulslavenā siržu lauzēja zemapziņas spoguļos.

Kā teic Mārtiņš Ozoliņš, kuram pieder ideja uzaicināt mūzikas aranžiju veidot Andreju Puškarevu, top gana romantisks “Dons Žuans”. Mūzika būs instrumentāla, un uzvedums iztiks bez solistiem.

Jauniestudējuma horeogrāfs Hulio Arosarena šobrīd ir Lozannas Bežāra baleta mākslinieciskā vadītāja vietnieks un baletmeistars, bet agrāk sadarbojies ar prestižām baleta trupām visā pasaulē, kā arī vairākus gadus darbojies zirgu izjāžu teātrī “Zingaro” Parīzē. Kopš pērnā gadsimta 80. gadiem ir tapuši vairāki Hulio Arosarenas horeogrāfijas darbi Lozannas Bežāra baletā, Nicas Operā, Kubas Nacionālajā baletā un citviet. Hulio Arosarenas veikumu horeogrāfijā raksturo dažādu māksliniecisko disciplīnu mijiedarbība, atstājot deju kā uzveduma centrālo kodolu.

Viesis atklāja, ka šis viņam būs pirmais pilnmetrāžas iestudējums: “Baletā ļoti nozīmīgs ir stāsts, tēlu izaugsme, raksturu attīstība. Manā darbā katrs dejotājs ir savas lomas interprets. Pamatā tas būs klasisks iestudējums, taču jāņem vērā, ka arī “Gulbju ezeru” vairs nedejo kā pirms divdesmit gadiem.”

Reklāma
Reklāma

Savukārt dona Žuana atveidotājs Raimonds Martinovs, jautāts par auditoriju, kurai iestudējums visvairāk tēmēts, sacīja, horeogrāfija ir estētiska un piemērota jebkura vecuma baleta cienītājam.

Kostīmu mākslinieks Alans Hraņiteļs sadarbojies ar zināmākajiem Slovēnijas teātra, kino un video režisoriem, veidojis kostīmus pasaulslavenā Kanādas teātra “Cirque du Soleil” uzvedumam “Zarkana”, kura pirmizrāde notika 2011. gadā Ņujorkā. Alans Hraņiteļs saņēmis 24 pašmāju un ārvalstu apbalvojumus, viņa darbi iekļauti četru Slovēnijas muzeju pastāvīgajās mākslas kolekcijās un ir bijuši aplūkojami vairāk nekā 50 solo un grupu izstādēs.

Titullomu jauniestudējumā interpretēs Arturs Sokolovs un Raimonds Martinovs. Donnas Elvīras lomā Elza Leimane un Viktorija Jansone, Leporello – Antons Freimans un Aleksandrs Osadčijs, Mazeto – Avetiks Karapetjans un Kārlis Cīrulis, Dons Otavio – Viktors Seiko un Zigmārs Kirilko, Donna Anna – Baiba Kokina un Annija Kopštāle, Viņa – Iļana Puhova un Alise Prudāne, Cerlīna – Sabīne Guravska un Laine Paiķe, Komandors – Ringolds Žigis.

Nākamās baleta “Dons Žuans” izrādes 11. un 23. novembrī un 21. decembrī.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.