Ogulāji bez stresa. Aveņu audzēšanas gudrības Variņu “Kļavās” 0
Kamēr citi sūkstās, ka aveņu raža šovasar padevusies skopa vai tās nav vispār, Variņu pagasta zemnieku saimniecībā “Kļavas” gluži otrādi – priecājas par aveņu atdevi, neraugoties uz sliktajiem laika apstākļiem pavasarī. Saimnieki Inta un Armands Elstiņi šos ogulājus audzē 22 gadus, aprūpējot 3,8 ha platību.
Mēslojums augiem pēc stresa
Saimniecībā “Kļavas” pirmās avenes parasti ienākas jūlija sākumā, taču šogad ogu lasīšana pilnā sparā sākās tikai mēneša beigās. Kraso temperatūras svārstību ietekmē ziemā, kā arī vēlo pavasara salnu dēļ avenāji stipri cieta, izjuta stresu, tādēļ, lai glābtu ražu, Elstiņu ģimene stādījumus pavasarī apsmidzināja ar šķidro organisko minerālmēslojumu Aminocat (tā sastāvā ir paaugstināts aminoskābju saturs).
– Pamatprincipi aveņu audzēšanā mums ir skaidri, tomēr ik gadu nākas secināt, ka 80% ražas ietekmē laika apstākļi, – spriež Armands. – Aizvadītajā ziemā augi nevarēja laikus aiziet gulēt, jo temperatūra turējās ap +4 °C. Tad uznāca liels sals, augi apsala, bet pavasarī, plaukstot lapām, avenājiem bojājumus pastiprināja -7…-8 °C salnas.
Elstiņu ģimene audzē divas vasaras aveņu šķirnes. Pirmā sāk ražot ‘Malling Seedling’ – vidēji agra šķirne ar palielām, spilgti sarkanām, apaļīgām, viegli lasāmām ogām. Nogatavojušās birst vējā. Lieto svaigā veidā un arī saldē. Dzinumi šīm avenēm ir tievi, nav noturīgi, zem ražas nolīkst, tāpēc nepieciešama špalera. Šķirnei ‘Norna’ ogas ir vidēji lielas, tumši sarkanas, ar saldskābu garšu. Pārgatavojušās nebirst, bet paliek krūmā. Dzinumi ir spēcīgi, stingri, nenoliecas, tāpēc nevajag lietot balstu sistēmu. ‘Norna’ nav sevišķi izturīga šķirne, atkušņainās ziemās mēdz apsalt, tomēr saimniekiem tā patīk labās ražības un skaisto ogu dēļ.
Saimnieks stāsta, ka agrāk stabus ar novilktām stieplēm licis visām avenēm, bet vēlāk secinājis, ka atsevišķām šķirnēm dzinumus nemaz nevajag piestiprināt – tie saiet kopā, mitrā laikā neventilējas un sliktāk izgaismotie ražo skābākas ogas. Turpretī nepiesieti šķirnes ‘Norna’ dzinumi 70–80 cm platajā stādījumā nedaudz izgāžas, visi ir pietiekami izsauļoti, tiem vieglāk nolasīt ogas.
– Ogu biznesā galvenais kritērijs – lai avenes būtu labi pārvadājamas, jo mums visa raža jāpārdod vairumā Rīgā. Šķirnes ar saldskābām ogām transportējot ir izturīgākas. Jo saldākas avenes, jo tās ir mīkstākas, tāpēc grūti realizēt svaigā veidā, – stāsta Inta. – Ja cilvēki vēlas pamieloties ar svaigām ogām, aicinām piedalīties ražas vākšanā.
Kas ietekmē ogu saldumu
Dārzkopji secina, ka šovasar ogas ir gan saldas, gan aromātiskas, jo pavasarī bija pietiekami daudz mitruma, minerālmēsli labi izšķīda un ieskalojās augsnē. Aveņu garšu stipri iespaido laika apstākļi un barības elementi, arī mikroelementi. Komercaudzēšanā pamats visam ir augsnes analīzes, ko veic vismaz reizi 4–5 gados. Tās palīdz noteikt vajadzīgās mēslojuma devas, lai nodrošinātu augus ar nepieciešamajām barības vielām. Katru pavasari audzētāji augsnē iestrādā komplekso mēslojumu, bet vēlāk līdz ziedēšanai atkarībā no laika apstākļiem 2–3 reizes apsmidzina ar mēslojumiem, kas satur, piemēram, magniju, kāliju.
Pastāv uzskats, ka viengadīgos aveņu dzinumus pēc ražas novākšanas nepieciešams normēt, lai stādījums būtu labāk izgaismots, dzinumiem būtu vairāk augļzaru. Normējot vienā rindas metrā atstāj 16–17 dzinumu.
– Prakse rāda, ka krūmus ne vienmēr vajag retināt ļoti agri. Vienā gadā atstājām tikai pašus resnākos, taču sals izdarīja savas korekcijas, liela daļa dzinumu cieta. Tāpēc pēdējos gados dzinumus normējam pavasarī tikai tad, kad skaidri redzami ziemas sala bojājumi, – saka Armands.
Aveņu lauks nākamā gada ražai jāsakopj tūlīt pēc ražas novākšanas. Visi vecie dzinumi jāizgriež līdz zemei, neatstājot celmus, kas ir kaitēkļu un slimību perēkļi. Darbs jāizdara perfekti, pretējā gadījumā ražas nebūs. Pirms sala stādījumus ieteicams mulčēt, piemēram, ar salmiem, jo avenēm ir sekla sakņu sistēma.
Grāmatās rakstīts, ka avenes var ražot vidēji 12 gadu. Elstiņu ģimenes pieredze liecina, ka lielas, izskatīgas ogas var iegūt arī no divdesmitgadīga aveņu stādījuma.
Avenēm postošākā slimība ir mizas plaisāšana jeb didimelloze, no kaitēkļiem lielākos bojājumus izdara aveņu–zemeņu ziedu smecernieks, aveņu vabole, parastā tīklērce un aveņu dzinumu pangodiņš. Tāpēc stādījums regulāri jāapskata un nepieciešamības gadījumā augi jāsmidzina ar kādu no atļautajiem augu aizsardzības līdzekļiem. Laikus neveicot ķīmisko apstrādi, dzinumi novājinās, pārtrauc augt, tāpēc samazinās to ziemcietība, ogu raža un kvalitāte. Audzējot avenes komerciālos nolūkos, nav vērts eksperimentēt ar bioloģiskām metodēm.
– Aveņu kopšana ir ļoti darbietilpīga, jo augsne ap augiem apdobēs jāuztur tīra no nezālēm ravējot. Atšķirībā no graudaugiem aveņu stādījumiem reģistrēto herbicīdu piedāvājums ir niecīgs. Piemēram, augu aizsardzības līdzeklis Basta iznīcina tikai augu virszemes daļas, bet saknes paliek dzīvas. Tādējādi daudzgadīgās nezāles pēc apstrādes strauji ataug, – vērtē Armands.
