Vari tikt galā ar matemātikas eksāmenu? Rēķina ministrs Šadurskis 5
Lai pierādītu, ka šā gada centralizētais matemātikas eksāmens bijis pat pārāk viegli nokārtojams, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pats mēģinājis atrisināt tā uzdevumus, tiesa, netipiskā veidā.
K. Šadurskis pārbaudījis, ka centralizēto eksāmenu matemātikā bijis iespējams nokārtot pat tādā gadījumā, ja sniedz atbildes tikai eksāmena pirmajā vieglākajā daļā. Turklāt ministrs nelasīja uzdevumus, bet “uz dullo” apvilka kādu no dotajiem atbilžu variantiem. Rezultātā – iegūti seši procenti no iespējamā augstākā vērtējuma, un ar to pietiek, lai eksāmens būtu nokārtots.
Taču tas ļāva ministram arī kārtējo reizi pārliecināties, ka Latvijā vidējās izglītības iegūšanai ir pārāk zemas prasības, un ārzemēs viņam pat kauns stāstīt, cik zemas tās ir. Piemēram, lai būtu nolikts eksāmens, pietiek, ja iegūti pieci procenti no iespējamā maksimālā vērtējuma.
“Daļa skolēnu pat nemaz nemēģina risināt uzdevumus no otrās un trešās eksāmena daļas, jo zina: lai noliktu eksāmenu, pietiek atrisināt pirmo daļu,” apgalvoja ministrs.
Par to, kādi bijuši šā gada eksāmeni matemātikā gan 9., gan arī 12. klasēs šodien sprieda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē. 9. klašu eksāmenā esot bijušas kļūdas, norādījuši daži matemātikas skolotāji.
Matemātikas skolotāju saskaitīto kļūdu skaits atšķiras: citi min vienu, citi divas vai pat trīs. Eksāmena veidotāji – Valsts izglītības un satura centra (VISC) pārstāvji atzīst, ka bijusi viena kļūda. Par šo uzdevumu visiem skolēniem nolemts piešķirt 1 punktu, lai kāda arī nebūtu bijusi atbilde.
Savukārt par 12. klases eksāmenu izskanējuši viedokļi, ka tas bijis pārāk grūts. To pauduši gan skolēni, gan skolotāji. Lielu satraukumu paudis arī Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš uzskata, ka eksāmena uzdevumi apzināti veidoti grūti, lai skolēniem būtu slikti rezultāti un tas kalpotu kā pierādījums izglītības reformu nepieciešamībai. Politiķu iesaiste eksāmenu apspriešanā ļāvusi K. Šadurskim secināt, ka pat eksāmeni kļuvuši par priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļu.
VISC pārstāvis Jānis Vilciņš apgalvoja, ka kopš 2011. gada eksāmens nav būtiski mainījies. Savukārt Limbažu vidusskolas direktore Gunta Lāce, kura komisijas sēdē pārstāvēja arī Matemātikas skolotāju asociāciju, pauda viedokli, ka eksāmens ne tikai nav grūtāks, bet pat gadu no gadu kļūst vieglāks.
Tomēr Saeimas komisija vienojās, ka, lai skolēni vieglāk “pārdzīvotu” eksāmenus matemātikā, būtu jāsamazina uzdevumu skaits tajos, kā arī nepieciešams starpbrīdis eksāmena norises laikā.
Šobrīd 12. klases absolventiem tiek piedāvāti 38 uzdevumi, ko jāmēģina atrisināt četru stundu laikā. Tāpat jāizveido nestandarta uzdevumu krājums ar iespējamiem risinājuma variantiem un metodiskiem padomiem, lai skolotāji spētu labāk sagatavotu skolēnus eksāmenam.
Nākotnē būtu nepieciešams divu līmeņu matemātikas eksāmens, lai nebūtu tā, ka vienādus uzdevumus jāmēģina atrisināt gan Valsts ģimnāziju, gan profesionālo vidusskolu absolventiem, kuri mācījušies pēc ļoti atšķirīgām programmām. Gan VISC pārstāvji, gan arī izglītības ministrs norādīja, ka tāds būs tuvākajos gados līdz ar jaunā izglītības satura ieviešanu. Ja to ieviesīs tā kā iecerēts, vidusskolā būs iespējams mācību priekšmetus, tostarp matemātiku, apgūt augstākā vai zemākā līmenī.
Daži uzdevumu piemēri no 12. klases centralizētā eksāmena matemātikā
Vasaras trīs mēnešos viesnīcas noslogojums ir 80%, bet pārējos deviņos gada mēnešos viesnīcas noslogojums ir 40%. Kāds ir vidējais viesnīcas noslogojums vienā gada mēnesī?
Atbilžu varianti: A 40% B 50% C 60% D 90% (no 1. daļas, kas ir visvieglākā)
Divriteņa (sk. att.) aizmugurējais ritenis 175 metru attālumā izdara par 20 pilniem apgriezieniem vairāk nekā priekšējais ritenis. Priekšējā riteņa apkārtmērs ir par 1 metru garāks nekā aizmugurējā riteņa apkārtmērs. Aprēķini katra riteņa apkārtmēru.
Piezīme: Pārvietojuma trajektorija ir taisnes nogrieznis. (no 2. daļas, kas ir nedaudz grūtāka)
IZMĒĢINI eksāmenuUzdevumus meklē ŠEIT
