Franks Gordons: Putinam nav ko lepoties ar saviem starptautiskajiem draugiem 5
Analizējot balsošanas rezultātus ANO Ģenerālajā Asamblejā, kuras rezolūcijā referendums Krimā par pievienošanos Krievijai tika atzīts par neleģitīmu un atbalstīta Ukrainas teritoriālā integritāte, metas acīs, cik vārgs bijis atbalsts Krievijas agresijai. Pret minēto rezolūciju balsoja, līdzās Putina Krievijai, šāds desmitnieks: Eiropas “pēdējā diktatora” Lukašenko vadītā Baltkrievija, no Maskavas daudzējādā ziņā atkarīgā Armēnija, komunistiskā Kuba un tai ideoloģiski radniecīgā “bolivariskā” Venecuēla, līdzīgas nokrāsas Nikaragva un Bolīvija, Sīrija (lasi – despota Asada kliķe), staļiniskā murgu valsts Ziemeļkoreja, Sudāna, kuras prezidents Omars al Baširs pasaulē atzīts par teroristu, un Zimbabve, kuras prezidents Mugabe ir līdzīgs plēsoņa. Putinam ar tādiem draugiem nav ko lepoties. Kā mēdz teikt krievi – kad zivju nav, arī vēzis ir zivs.
Iespaidīgs ir tas valstu simts, kas rezolūciju atbalstīja. Man prieks par to, ka līdzās Eiropas Savienības dalībvalstīm par to balsoja Gruzija un Azerbaidžāna. To, ka Ķīna piesardzīgi atturējās, var saprast. Un Kazahstāna, kura arī atturējās, nesekoja Baltkrievijai un Armēnijai, kaut gan tā arī pievienojas Muitas ūnijai, t.i., Eirāzijas Savienības iedīglim.
24 valstis, kā liecina sēdes protokols, balsojumā nepiedalījās, t.i., nebija klāt un, var teikt, aizbēga no atbildības. Man kā Izraēlas pilsonim un patriotam ir kauns par to, ka šī valsts ir šo gļēvuļu vidū, līdzās Irānai (!), Serbijai, Kirgizstānai, Turkmenistānai, Emirātiem, Marokai, Jemenai…
Ja ņem vērā, ko ASV dara Izraēlas labā, tās nostāja šai gadījumā ir nepateicīga.
