Varētu segt tūrisma operatoru izmaksas 0
Ekonomikas ministrija (EM) ir ierosinājusi no valsts budžeta segt tūrisma operatoru tiešās izmaksas 700 000 eiro apmērā.
Zināms, ka minētais priekšlikums veiksmīgi izturējis apspriešanu finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā uzņēmējdarbības un nodarbināto darba grupā, paredzams, ka šonedēļ to skatīs valdība.
Priekšlikuma būtība – no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” tiks segtas tūrisma operatoru tiešās izmaksas 788 335 eiro apmērā, kas radušās, organizējot ceļotājiem bezmaksas čartera reisus vai pērkot jaunas aviobiļetes ceļotāju repatriācijas nodrošināšanai.
Ministrija atzīst, ka visos tūrisma sektoros šogad marta beigās un aprīlī bija vērojams gandrīz 100% apgrozījuma kritums, radot nozarei zaudējumus aptuveni 110 miljonu eiro apmērā, tostarp tūrisma aģentiem un operatoriem vismaz 33 miljonu eiro apmērā.
Patlaban Latvijā strādā 935 tūrisma operatori un tūrisma aģenti jeb starpnieki, kas organizē gan ienākošā, gan izejošā tūrisma braucienus.
Šo uzņēmumu kopējais apgrozījums 2018. gadā bija vairāk nekā 398 miljoni eiro, un tajos kopā nodarbināti 2688 darbinieki. Šobrīd tūrisma operatoriem nav ieņēmumu, kā arī netiek veiktas jaunas ceļojumu rezervācijas.
Vienlaikus tūrisma operatoriem nav iespēju atmaksāt klientiem nenotikušo ceļojumu iemaksātos avansus. “Tūrisma operatoriem ir līdzekļu iztrūkums, jo no ceļotājiem avansā saņemtā nauda ir samaksāta par plānotajiem pakalpojumiem ārvalstīs, piemēram, viesnīcām, aviobiļešu rezervācijai u.c. pakalpojumu rezervēšanai,” atzīst Ekonomikas ministrija.
Gadījumā ja netiks rasts risinājums naudas atmaksai un repatriācijā iztērēto līdzekļu atgūšanai, sektoram draud maksātnespēja un pastāv augsts risks piedzīvot masveida operatoru bankrotus.
Pēc starptautisko pasažieru pārvadājumu pārtraukšanas no šā gada 17. marta seši tūrisma operatori bez maksas veikuši 2670 ceļotāju repatriāciju, godprātīgi izpildot saistības pret ārvalstīs esošajiem ceļotājiem.
Šīs izmaksas, organizējot ceļotājiem bezmaksas čartera reisus vai pērkot jaunas aviobiļetes, kopā veidoja nedaudz vairāk kā 700 000 eiro. “Šīs izmaksas radušās ārkārtējās situācijas, nevis tūrisma operatoru vainas dēļ, un šīs saistības tika izpildītas pirms valsts repatriācijas reisu organizēšanas,” atzīst EM.
ES komplekso pakalpojumu direktīva nosaka tūrisma operatoram pienākumu 14 dienu laikā atmaksāt ceļotājam visu naudu par atceltu vai nenotikušu ceļojumu. Lai pasargātu operatorus no maksātnespējas, virkne Eiropas valstu ieviesušas obligātu vaučeru sistēmu, savukārt Lietuvā un Igaunijā ieviesta izvēles vaučeru sistēma.
“Vaučeriem jābūt apdrošinātiem pret tūrisma operatoru maksātnespēju, tos sedz nodrošinājums.
Ja patērētājs neiztērēs vaučeru, viņš saņems pilnu naudas atmaksu pēc vaučera termiņa beigām. Nozares masveida bankrotu gadījumā esošā nodrošinājumu sistēma var sabrukt, radot valsts budžetam negatīvu fiskālo ietekmi vairāk nekā 18,7 miljonu eiro apmērā, kas ir šī brīža nozares saistības pret patērētājiem,” atzina EM.
Jau ziņots, ka EM aicinās Finanšu ministriju un valdību vērtēt vairākus atbalsta pasākumus tūrisma nozares komersantiem, tostarp ieviest samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā ēdināšanas un tūristu mītņu sektoriem. Starp iespējamajiem atbalsta pasākumiem paredzēts vērtēt un ieviest līdzsvarotu vaučeru sistēmu tūrisma operatoru un aģentūru komplekso tūrisma pakalpojumu situācijas risināšanai.
Plānots arī ieviest atbalsta pasākumus vietējā tūrisma attīstībai, lai tuvojošās sezonas ietvaros īpašu atbalstu saņemtu vietējā tūrisma uzņēmumi un stimulētu vietējo pieprasījumu, tostarp īstenojot informatīvu kampaņu vietējā tūrisma attīstībai.
Starp risinājumiem krīzes mazināšanā nozarē minēta arī ārvalstu tūristu piesaiste pēc Covid-19 krīzes, sniedzot atbalstu īpaši darījumu tūrisma attīstībai. Plānots arī atbalsts tiem komersantiem, kas godprātīgi veica komerciālos repatriācijas reisus, atgriežot izceļojošos tūristus pirms ārkārtas apstākļu iestāšanās.
Tūrisma nozares pārstāvji uzsvēruši, ka atbalsts nozarei būs nepieciešams vismaz līdz gada beigām, jo, arī beidzoties ārkārtas situācijai, atcelto ceļojumu dēļ daudzi nozares uzņēmumi vēl vairākus mēnešus būs dīkstāvē.
