Varētu, lūdzu, latviski? 12. klases skolnieci tracina, ka teikumu sāk latviski, bet pabeidz angliski 53
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Kāpēc latviešu jaunieši sarunājoties izmanto arī angļu valodu, būtu pētījuma vērts temats. Vai tā ir pārejoša mode, svešvalodas agresīvā daba vai kas cits, jautājām skolēniem, kuri augstu vērtē savu dzimto valodu. Saruna ar pagājušā gada Latviešu valodas valsts olimpiādes laureātiem Zandu Zaļakmeni, Sandi Bulduri un Mārtiņu Prokuratovu.
Valodu “putra”
“Mani ārkārtīgi tracina pat līdz iekšējai drebēšanai, ka teikumu sāk latviski, bet pabeidz angliski. Nopietni? Nu kāpēc? Latviešu valodā runājošu cilvēku jau tā ir tik maz, ap pusotra miljona! Tāpēc bija pat doma mācīties par latviešu valodas skolotāju, lai jaunieši iedegtos par savu dzimto valodu tāpat kā es, pateicoties skolotājām,” bez aplinkiem kritiska par dzimtās valodas jaukšanu ar svešu mēli ir Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Zanda Zaļakmene, kas pagājušajā mācību gadā Latviešu valodas valsts olimpiādē 28 dalībnieku konkurencē saņēma I pakāpes vērtējumu.
Viesītē, kur viņa mācījās līdz 9. klasei, valodu jaukšana vēl nebija izplatīta, taču tolaik nebija ienācis tagad pusaudžu vidū tik populārais sociālais medijs “TikTok”, kas, kā Zanda spriež, varētu ietekmēt angļu valodas plašāku lietojumu ikdienas sarunās.
Ģimnāzijā, kur viņa mācās klasē ar valodu un kultūras novirzienu, klasesbiedru un tuvāko draugu vidū valodas jaukšana neesot izplatīta, taču citās klasēs gan to varot dzirdēt.
“Tad es saku – varētu, lūdzu, latviski? Viņiem tas šķiet ironiski, tomēr ar mani turpina sarunu latviski.”
Par apkārtējās vides ietekmes upuri, lai arī nedaudz un tikai rakstu valodā, kļuvis arī Mārtiņš Prokuratovs no Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas 12. klases, kas tāpat kā Zanda pērn olimpiādē ieguva I pakāpes novērtējumu. Īsziņās iespraucoties pa kādam aizguvumam vai vārdam no angļu valodas, visbiežāk “actually”, kas tulkojumā nozīmē “patiesībā vai īstenībā” un arī latviešu valodā bieži vien tiek lietots bez vajadzības.
“Kopš sāku mācīties vidusskolā, 95% gadījumos izmantoju angļu valodu, lai atrastu vajadzīgo informācijas avotu, un latviešu valoda paliek literatūrai. Paziņu lokā daudziem ir līdzīga pieredze, kas atspoguļojas arī mūsu leksikā,” skaidro Mārtiņš.
Cita aina esot Rēzeknes 5. vidusskolā, kur 12. klasē mācās Sandis Bulduris – pagājušā gada olimpiādes III pakāpes laureāts.
“Mūsu pusē latviešu valodu vairāk jauc ar krievu valodu, angļu – daudz retāk. Es par to neaizrādu un nekomentēju, nesaku – draugi, runāsim latviski, bet izdaru secinājumus.”
Pamatu liek ģimene un skola
Jaunieši atzīst, ka stiprākos latviešu valodas pamatus ieliek ģimene un pēc tam skola, ja vien paveicies ar aizrautīgu skolotāju. Zanda sevi varot uzskatīt par veiksminieci gan Viesītes vidusskolā, gan Āgenskalna Valsts ģimnāzijā Rīgā.
“Pamatskolā latviešu valodas un literatūras skolotāja Rita Sirmoviča, viņa arī mana klases audzinātāja, šo priekšmetu spēja padarīt tik interesantu un loģisku, ka viss bija skaidrs un saprotams. Savukārt ģimnāzijā, ja skolotāja Iveta Ratinīka nebūtu tik progresīva, diez vai mani tā ieinteresētu literatūra un es sajustos stundās iederīga, jo tagad varu atzīt, ka kaut kas nepatīk, taču tas nenozīmē, ka tas ir nepareizi!” Viņas ģimenē pareiza latviešu valoda ir pašsaprotama vērtība.
“Mēs pamazām kāpinām līmeņus – savulaik labojām “ka” un “kad”, tagad vairāk pievēršam uzmanību pareizai vietniekvārdu lietošanai, lai nedzīvas būtnes nesauktu “viņš” vai “viņas”,” stāsta Zanda.
Tā sagadījies, ka gan Mārtiņam, gan Sandim mammas ir latviešu valodas skolotājas, tāpēc ģimenē sarunvalodas tīrībai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. “Mamma uzskata, ka valoda ir jākopj, un es viņai pievienojos. Viņa man ir devusi iedvesmu un atspēriena punktu par to vairāk domāt,” ar savu pieredzi dalās Mārtiņš.
Ģimenē, ja kāda teiktais duras ausīs, tiek izlabots, pagaidām visvairāk no tā “ciešot” tētis.
Skolā latviešu valodas priekšmetam vairāk pievērsies 7. klasē, kad sācis mācības Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, kur trāpījusies azartiska skolotāja, kas valodu mācījusi pamatīgi un mudinājusi arī viņu veltīt tai vairāk laika un enerģijas.
Sanda ģimenē skan latviešu un latgaliešu valoda. “Savā starpā vecāki runā latgaliski, es ar tēti un vecvecākiem runāju latgaliski, ar mammu – latviski, latgaliski runāt nav ērti, varbūt tāpēc, ka viņa ir latviešu valodas skolotāja.” Skolā pozitīvu lomu nospēlējusi latviešu valodas skolotāja un vienlaikus arī audzinātāja, ar kuru jau kopš 5. klases izveidojies labs kontakts un saprašanās.
Sociālie mediji pilni ar kļūdām
“Redzu kļūdas katrā “Apollo” rakstā – nepareizi salikti komati vai lietoti lielie burti, kļūdas vārdu locījumos u. c.,” ir sašutusi Zane, kas pievērš uzmanību latviešu valodas kvalitātei arī plašsaziņas līdzekļos. Retāk kļūdoties “lsm.lv”, lai gan Mārtiņš arī tur esot visādus brīnumus salasījies. “Korektoru trūkuma vai steigas dēļ, bet ir bijušas gan stila kļūdas, gan nesakarīgas teikuma daļas, kurās nav sajēgas par to, kas domāts, gan ortogrāfijas kļūdas. Pozitīvi, ka “lsm.lv” var ziņot par kļūdu, un es to daru.” Šo iespēju izmanto visi trīs jaunieši un vēl pārbauda, vai kļūda izlabota.
Par feisbuka tekstiem, īpaši komentāriem, Sandim neesot nekā laba ko teikt. “Kad palasu, gribas iziet un pateikt, nē, paldies, es šeit nepiedalos! Dažkārt gribētos par to uzrakstīt un izteikties skarbāk, bet padomāju – vai tas ko mainīs? Būšu vēl pats vainīgs.”
Arī daudzi influenceri jeb digitālā satura autori nerādot labāko latviešu valodas paraugu. “Nu ir tādi, kam katrā otrajā teikumā gadās kļūda, un cilvēki, kas viņiem seko, pamazām pie tā pierod,” spriež Zanda. Sandis uzskata, ka digitālā satura autori noteikti būtu pelnījuši aizrādījumu par sliktu latviešu valodu.
Uz jautājumu, kā pusaudžu un jauniešu vidē celt latviešu valodas prestižu, Mārtiņš rosina uz mērķtiecīgu un plašāku komunikāciju, izmantojot šai auditorijai iecienītākās platformas, kā arī interaktīvu formu. “Mans desmitgadīgais brālis uzskatītu, ka viņš jāuzrunā tiktokā, ar mani varētu runāt instagramā.” Kā pozitīvu piemēru viņš min Latviešu valodas aģentūras instagrama kontā publicētos izglītojošos materiālus par latviešu valodu, tostarp ik nedēļu – vienkāršu kļūdu labojumus. Vēl varot atzinīgi vērtēt ikgadējo Pasaules diktātu latviešu valodā, kurā piedalījies arī pats.
Nav ātra un vienkārša risinājuma, lai katram latvietim dzimtā valoda kļūtu par vērtību, kas pastāvīgi jākopj un jāpilnveido.
Sandis atzīst, ka izpratne par valodas nozīmi viņam visspilgtāk atklājusies, padzīvojot ārzemēs. “Lai cik labi draugi vai paziņas mēs būtu, cilvēkus nekas nespēj tā saistīt kā valoda. Kad no ceļojuma atgriežos mājās, saprotu, ka latviešu valodā varu tēmas apspriest daudz niansētāk – salīdzinot saziņu ar svešu cilvēku Londonā vai Liepājā, man būs daudz patīkamāk runāt ar liepājnieku, un tas neslēpjas nācijā, rasē, dzimumā, bet valodā, kas mūs saista, pat ja neesam radniecīgi saistīti. Latviešu valoda jau rada sajūtu – savs cilvēks. Tā ir kā ķīmiskās saites starp atomiem, kas saista un vieno mūs kā tautu.”
Viktorīna
Viktorīna “Pārbaudi skolā apgūto!”
Ar viktorīnu “Pārbaudi skolā apgūto!” Latviešu valodas aģentūra rosina atsvaidzināt latviešu valodas prasmes. Katra teikuma tukšajā laukumā jāieraksta viens no iekavās dotajiem vārdiem, t. i., A vai B variants. Pareizās atbildes publicēsim 21. oktobra “Mājas Viesī”.
1. Cikos rīt…. saule? (A lēks, B leks)
2. Kokiem…., tika sabojāti daži automobiļi. (A lūstot, B lūztot)
3. Tiksimies…. gadā! (A nākamā, B nākamajā)
4. Kristīne ir pabeigusi antropoloģijas studijas, un tagad viņa ir…. (A antropologs, B antropoloģe)
5. Mans draugs Ingus allaž pārlieku steidzas. Es viņam bieži saku: “…., neskrien tik ātri!” (A Ingu, B Ingus)
6. Noteikti apmeklēsim izstādi, jo…. ļoti interesē māksla! (A mums, B mūs)
7. Skatieties filmas latviešu un angļu…. (A valodā, B valodās)
8. Anna Baltā ir saņēmusi sūtījumu. Tātad sūtījums ir adresēts Annai…. (A Baltai, B Baltajai)
9. Vai jūs saprotat, ka jūs sevi….? (A mānat, B mānāt)
10. Koncerts notiks…. augustā. (A astoņpadsmitā, B astoņpadsmitajā)
11. No sirds novēlu, lai jums….! (A izdodas, B izdodās)
12. Astoņdesmit procentos…. operācija ir izdevusies. (A gadījumu, B gadījumos)
13. Laura, tuvodamās baznīcai, dzirdēja Pēteri…. (A dziedot, B dziedam)
14. Spēcīgo…. dēļ iespējami satiksmes traucējumi. (A lietusgāžu, B lietusgāzu)
15. Visu nakti gulēt traucēja vētrā…. zari. (A dauzamies, B dauzošies)
