Varētu izvērsties veselīga sacensība! EK plāno līdz 2050. gadam padarīt Eiropu klimatneitrālu 6
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc gadiem ilgiem diplomātiskiem strīdiem Eiropa uzņēmusi Zaļo kursu un starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm varētu izvērsties veselīga sacensība klimatneitrālas pasaules veidošanā.
Eiropas Komisija ir pieņēmusi pasākumu paketi, lai novirzītu naudas plūsmu uz ilgtspējīgām darbībām visā Eiropas Savienībā un līdz 2050. gadam padarītu Eiropu klimatneitrālu. Plānotie pasākumi ļautu ES kļūt par pasaules līderi standartu noteikšanā ilgtspējīga finansējuma jomā vides atveseļošanai.
EK uzsver, ka Zaļais kurss ir Eiropas izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir uzlabot iedzīvotāju labklājību un veselību, līdz 2050. gadam panākt Eiropas klimatneitralitāti un sargāt, saglabāt un pilnveidot ES dabas kapitālu un biodaudzveidību. Reformām jānotiek arī finanšu jomā, lai nepieļautu zaļmaldināšanu un uzlabotu informācijas salīdzināmību ilgtermiņā.
Aizvadīto gadu laikā ES ir strādājusi, lai izveidotu ilgtspējīgu finanšu sistēmu, kas palīdzēs pārkārtoties uz klimatneitrālu Eiropu. Uzņēmumiem paredzēti finanšu stimuli ilgtspējīgu ražošanas procesu veidošanā. ES amatpersonas izstrādā likumprojektu, kas paredz tarifu uzlikšanu valstīm, kas neievēro klimata neitralitātes noteikumus.
Šajos jautājumos Eiropas Komisija paredz sākt diskusijas ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi. Plānots, ka grozījumi atsevišķos ES aktos varētu būt piemērojami no 2022. gada oktobra.
Eiropas Komisijas izpildprezidents Franss Timermanss paziņojis, ka Eiropa aizstāvēs savas saimniecības nozares pret oglekļa dioksīda noplūdi un uzliks augstākus tarifus importa precēm no valstīm, kur ir mazāk stingri izmešu standarti.
ASV negrib atpalikt
ASV prezidents Džo Baidens apņēmies līdz 2030. gadam samazināt ASV siltumnīcefekta gāzu emisiju par 50 līdz 52% salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Solot padarīt ASV ekonomiku par videi draudzīgu tautsaimniecību, prezidents Baidens plāno līdz 2025. gadam ASV radīto izmešu daudzumu samazināt par 28%, nevis par 26%, kā to bija apņēmies bijušais prezidents Baraks Obama, parakstot Parīzes klimata vienošanos.
Par jaunajiem rūpniecisko izmešu samazināšanas mērķiem Baidens oficiāli paziņoja vakar, kad sākās viņa organizētā Zemes dienas videokonference, kurā piedalīties bija apsolījuši 40 valstu līderi. Klimata samitā piedalīsies arī pāvests Francisks, kurš savās runās vairākkārt uzsvēris šīs problēmas svarīgumu un īpaši pieminējis to savā 2015. gada enciklikā “Laudato Si”. Lai gan ASV un Ķīnai, divām lielākajām atmosfēras piesārņotājām pasaulē, ir nopietnas politiskas un ekonomiskas domstarpības, tās vienojušās sadarboties cīņā ar klimata pārmaiņām.
Par to pēc vizītes Šanhajā aprīļa vidū paziņoja ASV īpašais sūtnis klimata jautājumos Džons Kerijs. ASV ir jāuzņemas vadošā loma globālajā klimata krīzes politikā, prezidents Baidens paziņoja tūlīt pēc stāšanās amatā šā gada janvārī. “Tieši tāpat kā mums bija vajadzīga vienota nacionāla reakcija uz Covid-19, mums neatliekami ir vajadzīga vienota nacionāla reakcija uz klimata krīzi,” viņš teica.
Globālo sasilšanu ASV prezidents vairākkārt nodēvējis par “eksistenciālu draudu”, kā arī par iespēju tautsaimniecībai un jaunu darba vietu radīšanai. Klimata izmaiņas atzītas par Baidena administrācijas nozīmīgu nacionālās drošības un ārpolitikas jautājumu, kā arī pausta apņemšanās līdz 2030. gadam aizsargājamu statusu noteikt 30% federālo zemju.
ASV amatpersonas izteikušas cerību, ka Vašingtonas ambiciozais plāns pamudinās Ķīnu, Indiju un citas izmešu lielvalstis piekrist tālākiem oglekļa dioksīda izmešu samazinājumiem globālajā klimata konferencē Glāzgovā šā gada novembrī. Daži eksperti atzīmē, ka ASV nebūs viegli panākt savu jauno klimata saistību izpildi, jo valsts sabiedrība un politika ir sašķelta.
Japāna paceļ klimata latiņu
Japānas premjerministrs Jošihide Suga paziņojis, ka valsts izvirza divreiz augstāku mērķi oglekļa dioksīda izmešu samazinājumam līdz 2030. gadam. Tagad paredzēts samazināt izmešu apjomu par 46% salīdzinājumā ar 2013. gada līmeni. Iepriekšējais mērķis bija 26% samazinājums.
Klimata sargu pulkam pievienojies arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš paziņojis, ka alianses dalībvalstīm jāstrādā kopīgi, lai mazinātu izmešu apjomu un temperatūras kāpumu. Klimata izmaiņas ir mūsdienu pasaules izaicinājums, kas padara dzīvi nedrošāku no ekvatora līdz planētas poliem, vairojot dabas katastrofas un konfliktus, tāpēc NATO jāpiedalās šīs problēmas risināšanā, teica Stoltenbergs.
Līdz šim neitralitāti oglekļa emisijā apņēmušās panākt vairāk nekā 120 valstis, nosedzot 65% no globālās oglekļa emisijas. Taču zinātnieki uzskata, ka pasaule nevirzās uz priekšu pietiekami ātri, lai novērstu ļaunākās sekas, ko radīs klimata pārmaiņas. ANO Pasaules meteoroloģijas organizācija janvārī brīdināja, ka Zeme šajā gadsimtā ir ceļā uz katastrofālu temperatūras kāpumu par trim līdz pieciem grādiem, ja vien steidzīgi kas netiks darīts, lai to novērstu.
