Varētu ietaupīt 1,35 miljardus 0
Ja OIK tiktu pilnībā atcelts ar 2019. gada 1. aprīli, tad ar valsts atbalstu elektroenerģijas ražotājiem saistītie sabiedrības izdevumi samazinātos par aptuveni 132 miljoniem eiro 2019. gadā. Savukārt nesamaksātais valsts atbalsts OIK saņēmējiem atlikušajā periodā līdz 2039. gadam pārsniegtu 1,35 miljardus eiro.
To aprēķinājusi Ekonomikas ministrija, kuras speciālisti piebilst, ka jāņem vērā arī tas, ka to iespaidotu arī atbalsta atcelšanas ietekme uz elektroenerģijas tirgus cenas izmaiņām. Aprēķini veikti, neņemot vērā iespējamās tiesvedības ar elektroenerģijas ražotājiem.
Uzrunātais elektroenerģijas ražotāja “Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers norādīja, ka “ir pozitīvi redzēt, ka jaunā Saeima spēj veidot daudz konkrētāku un dinamiskāku virzību uz aktīvu rīcību un pārmaiņu ieviešanu. Vienlaikus neatkarīgi no tā, kāds ir katra viedoklis par OIK, jāsaprot, ka izvirzītais mērķis īsā laikā atcelt atbalsta sistēmu raida skaidru signālu, kas liek apšaubīt iespējas ilgtermiņā paļauties uz valsts lēmumiem un politikas veidošanas procesu enerģētikas un arī citās nozarēs”.
Tāpat viņš norādīja, ka, visticamāk, vairākus mēnešus vēl var nākties risināt nesen “Latvenergo” izmaksāto OIK avansa maksājumu atgūšanu valstij.
“Neatgūstot šo summu, būtu radīta situācija, kurā valsts uzņēmums OIK maksājumus ir saņēmis. Savukārt privātie investori, paļaujoties uz līdzvērtīgām atbalsta sistēmām, atbalstu nesaņems.”
Tādā veidā rastos vēl viena pozīcija, kurā privātie OIK maksājumu saņēmēji varētu izrādīt neapmierinātību. Ar avansa maksājumu J. Bethers domā vienreizējo maksājumu “Latvenergo” TEC 1 un TEC 2 stacijai, ko sedza no “Latvenergo” pamatkapitāla, to samazinot par 454,4 miljoniem eiro.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanas veicināšanu Latvijai ir pienākums līdz 2020. gada beigām sasniegt 40% AER īpatsvaru enerģijas galapatēriņā. Līdz 2030. gadam – pat 45%.
EM ir pārliecināta, ka šis mērķis nebūs sasniedzams, ja OIK saņemošās AER stacijas pārtrauks darbību. Vai tiešām AER stacijas varētu nepārdzīvot subsīdiju neesamību? J. Bethers norāda, ka visu noteiks tas, kāda ir katras spēkstacijas pašizmaksa enerģijas ražošanai un cik lielas sākotnējās investīcijas ir jāsedz ar gūto peļņu.
“Vēja enerģijas stacijām un HES ir salīdzinoši zemas enerģijas ražošanas izmaksas, tomēr bez OIK atbalsta investīcijas var atpelnīties divas vai pat trīs reizes ilgāk. Savukārt pārējām atjaunojamo resursu spēkstacijām ir jāiepērk dažāda veida energoresursi, kas būtiski paaugstina enerģijas pašizmaksu. Daudzas no šīm tehnoloģijām spēj saražot lētāku enerģiju nekā tās cena atvērtajā tirgū, bet svarīgākais jautājums ir, vai ar šiem ieņēmumiem virs pašizmaksas ir pietiekami, lai nodrošinātu darbību un segtu arī sākotnējos ieguldījumus.
Par tālāko spēkstaciju darbību pēc OIK atcelšanas uzņēmējiem būs jāpieņem individuāli lēmumi. Piemēram, koģenerācijas stacijas var paaugstināt siltumenerģijas cenu, ja tās ir vienīgais siltuma piegādātājs kādā konkrētā reģionā.
Ekonomikas ministrija norāda, ka visi aprēķini veikti, neņemot vērā iespējamās tiesvedības ar elektroenerģijas ražotājiem.
Vēl cita iespējamo izdevumu pozīcija ir Eiropas Savienības sankcijas.
“Saskaņā ar ES tiesību kopumu, ES tiesai konstatējot to, ka dalībvalsts noteiktā laikā nav izpildījusi savu pienākumu, dalībvalstij būs jāveic pasākumi, kas nepieciešami tiesas sprieduma izpildei attiecībā uz attiecīgā pienākuma izpildi.
Gadījumā, ja tas netiks izdarīts, pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma ES tiesa lems par finanšu sankciju piemērošanu kavējuma un soda naudu veidā. Kavējuma naudas apmērs Latvijas gadījumā var pārsniegt 27 tūkstošus eiro dienā no otrā sprieduma pasludināšanas dienas līdz brīdim, kad tiks izpildīts dalībvalsts pienākums.
Vienreizējās soda naudas apmērs var pārsniegt trīs tūkstošus eiro dienā no ES tiesas pirmā sprieduma līdz otrā sprieduma pasludināšanai. Kavējuma naudas un soda naudas apmērus ietekmē dalībvalsts maksātspēja, neizpildes ilgums, kā arī smagums,” norāda EM, piebilstot, ka dalībvalsts pienākumu izpilde attiecībā uz 2020. gada mērķu sasniegšanu būs noteicošs faktors arī ES fondu finansējuma pieejamībai nākamajā plānošanas periodā.
Arī J. Bethers uzskata, ka līdz ar OIK atcelšanu noteikti samazināsies zaļās enerģijas apjoms Latvijā. “Turklāt, atceļot OIK maksājumus gala lietotājiem, būtiski samazināsies arī interese par mikroģenerāciju savos īpašumos. Piemēram, saules paneļu uzstādīšanas atmaksāšanās laiks manāmi pieaugs. Tāpēc, ja vēlamies izpildīt ES direktīvas noteiktos mērķus, ir jārada jauni mehānismi, kā transporta vai citās nozarēs veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu.”
