Lai cīnītos pret roņu nodarīto skādi, varētu atļaut šo dzīvnieku “aizsargājošās medības” 37
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai cīnītos pret roņu nodarīto skādi, zvejniekiem 2023. gada nogalē, iespējams, varētu atļaut roņu letālo atbaidīšanu.
Tas gan būtu iespējams pēc tam, kad pilotprojekta veidā tiks veikta testēšana un paši zvejnieki būs izmēģinājuši roņu letālās atbaidīšanas metodes. Šādi ir secinājumi pēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotā semināra “Roņu iegūšanas atļauju saņemšanas iespējas”.
Pilotprojektu plānots realizēt līdz nākamajam gadam, taču tam nepieciešams finansējums – ap 30 tūkstošiem eiro. Piekrastes zvejnieki rīcību sagaida jau šogad, jo roņu nodarītā skāde aizvien pieaug. Šobrīd lielākās problēmas zvejniekiem rada tieši pelēkais ronis, kuru skaits Baltijas jūrā, pēc zinātnieku rēķiniem, tiek aplēsts vairāk nekā 40 tūkstoši, bet Igaunijas piekrastē – vairāk nekā pieci tūkstoši.
Pēc ilgstoša samazinājuma pēdējo trīsdesmit gadu laikā roņu skaits atkal sācis pieaugt.
Nevar šauri risināt
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode uzsver, ka ne tikai roņu, bet arī citu sugu problēmas nevar risināt šauri Latvijas mērogā, bet tas jādara ES līmenī. Savulaik, ieviešot vairāku sugu, tostarp roņu, aizsardzības pasākumus, pieaudzis dzīvnieku skaits, un tādēļ rodas dažādas konfliktsituācijas.
Patlaban gan ES līmenī nav plānota kādas sugas aizsardzības statusa pārskatīšana, viņa piebilda. Roņu populācija Baltijas jūrā skar vairākas valstis, līdz ar to visām valstīm pie šo dzīvnieku radītajām problēmām būtu jāstrādā kopīgi. Šobrīd ar ierobežojumiem ir pieļaujama roņu ieguve un tas ir pašas valsts ziņā, kā to darīt.
Taču ne Latvijā, ne kādā citā ES dalībvalstī nav atļauts laist tirdzniecībā ne pašus roņus, ne to izstrādājumus.
Tā nav tikai Latvijas, bet visas Eiropas problēma ilgtspējīgas saimniekošanas kontekstā, jo gadījumā, ja roni nomeda, to šobrīd var izmantot tikai privātām vajadzībām. Komerciāli nevar ražot, piemēram, roņu taukus vai kādu citu produktu.
ES valstis par šo problēmu jau cēlušas trauksmi gadiem, aicinot pārskatīt šo lēmumu, bet pagaidām tas nav noticis. Latvijā nav paredzēts veidot roņus aizsargājošu teritoriju jūrā, jo roņi Latvijas piekrastē tikai barojas, nevis vairojas. To viņi dara, piemēram, Igaunijas piekrastē, kur noteiktas teritorijas roņu aizsardzībai.
Roņus drīkst iegūt
Lai roņus varētu iegūt, jāizpilda vairāki nosacījumi, piemēram, jāveic monitorings un jāseko, vai populācijas stāvoklis nepasliktinās, uzsver G. Strode. Roņu ieguvi nedrīkst veikt, izmantojot tādus medību paņēmienus kā pusautomātisko un automātisko ieroču lietošanu, arbaletu, stopu vai citu aizliegtu metožu izmantošanu.
Ja roņu atbaidīšanas metode nestrādā, tad ir pieļaujama roņu medīšana, taču par to jābūt pieprasījumiem DAP, kas apliecina zvejniekiem nodarīto kaitējumu. Nepietiek ar runāšanu, nodarījumam jābūt fiksētam – ar skaitļiem, cipariem, lai aprēķinātu roņu nodarīto zaudējumu apjomu, uzsver DAP pārstāve. No seminārā dzirdētā noprotams, ka tieši pierādījumu trūkums ir tas, kas liedz aplēst zvejniekiem nodarīto skādi.
Biedrības “Mazjūras zvejnieki” vadītājs Andris Cīrulis ir sarūgtināts, ka nekāda atbalsta piekrastes zvejniekiem tik drīz nebūs. Proti, zvejnieki cerējuši, ka jau šogad beidzot varēs aizsargāt savus zvejas rīklus un lomus, taču tas nenotiks. “Bija solīts, ka šogad varēs eksperimentālā kārtā lietot ieroci.
Mēs to gaidījām ar cerībām, bet tas notiks labākajā gadījumā nākamā gada beigās. Taču roņi negaida, plēš tīklus un izēd lomus. Piemēram, loms ir divas kastes ar zivju atliekām un galvām un tikai divas saujas veselu zivju. Dažu dienu laikā zvejnieku tīkli ir beigti, virves vien paliek, un tas nozīmē, ka atkal jāpērk izejmateriāli un tīkli jātaisa no jauna.
Nodarītie zaudējumi ir ļoti lieli. Ir reizes, kad 90% zvejas rīku ir sabojāti,” stāsta pieredzējušais zvejnieks. Iepriekš tika runāts par speciālu roņu atbaidītāju, tā izgatavošanai tikusi iztērēta nauda, bet atdeves neesot. Ja nekas netikšot darīts, daļa zvejnieku būs spiesti pārtraukt savu rūpalu. Publiski minēto 140 piekrastes zvejnieku vairs neesot, to skaits ir daudz mazāks, apgalvo A. Cīrulis.
Jautāju zvejniekam, kāpēc netiek fiksēti nodarītie zaudējumi. Cīrulis skaidro, ka līdz šim elektroniskajā žurnālā pat nav bijusi speciāla aile, ko aizpildīt. Tāpat svarīgs faktors bija tas, ka daļa zvejnieku ir gados, ar datoru uz “jūs” un podziņtelefonā šādu žurnālu nav iespējams aizpildīt. Tagad atbildīgie dienesti sola veikt korekcijas, lai zvejnieki var rīkoties.
Izstrādāts plāns
Latvijā tapis Roņu apsaimniekošanas plāns ar mērķi veicināt roņu populācijas aizsardzību, vienlaikus ieviešot risinājumus un uzlabojumus dabas aizsardzības un zivsaimniecības sektoros. Tiesa, ar plāna izstrādi nevedās tik vienkārši. Sākotnēji plāna izstrādei 2016. gadā līgums tika noslēgts ar igauņu uzņēmumu “ProMare”, taču trīs gadus vēlāk tas tika lauzts, jo igauņi nepildīja saistības.
Plāna izstrādi pabeidza “Bior”, kas uzsver – roņu limitēta ieguve zvejas rīku tuvumā pieļaujama vien situācijā, ja roņi rada būtiskus zaudējumus zvejsaimniecībā, ja sugas aizsardzības vērtējums ir labvēlīgs un atsevišķi indivīdi tiek iegūti selektīvi, stingri kontrolētos apstākļos.
“Bior” rosina – pirms šādas prakses ieviešanas jāveic pilotpētījums par dažādu ieguves metožu efektivitāti, lai pārliecinātos, vai un kā tās samazina roņu radītos zaudējumus zvejas rīkiem.
“Bior” vadošais pētnieks Māris Plikšs uzsver, ka pētījums jāveic, jo vēl ir daudz neskaidru jautājumu. Pilotpētījumu varētu sākt šogad, jau esot apzināti trīs zvejnieki, kam roņi nodarījuši zaudējumus.
Plāna izstrādātāji saredz, ka kopējais iegūstamo roņu indivīdu skaits nosakāms ne lielāks kā 1% no novērtētā pelēko roņu skaita Latvijas teritoriālajos ūdeņos Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Tiesa, veicot izpēti par roņu ieguvi ar mērķi mazināt to radītos zaudējumus lomiem, citās valstīs nedaudzie zinātniskie novērtējumi neuzrāda vispār vai uzrāda nelielu šādu pasākumu efektivitāti.
“Aizsargājošo medību” ietekmei uz roņu radīto postījumu mazināšanu esot izteikti lokāls raksturs un ļoti dažādas sekmes dažādos rajonos.
Roņi ir dabas resurss, un, ja dzīvnieks nogalināts, tam jābūt pilnībā utilizētam.
DAP uzskata, ka roņu ķeršana ar selektīviem rīkiem varētu būt mazāk laiku prasoša, drošāka un alternatīva “medībām”. Visbeidzot G. Strode atgādina zvejniekiem, ka nepieciešams ziņot par zvejas rīkos bojāgājušajiem roņiem un roņu nodarītajiem postījumiem. Ja šādu ziņu nebūs, nebūs iespējams aprēķināt zaudējumus un kompensācijas.
