Māra Libeka
Māra Libeka
Foto – Timurs Subhankulovs

Māra Libeka: Ausij tīkamajām veselības iniciatīvām trūkst seguma 10

Pēdējā laikā Veselības ministrija nākusi klajā ar ausīm tīkamām iniciatīvām. Piemēram, no 1. jūlija stājušies spēkā ministrijas rosinātie labojumi Ministru kabineta noteikumos, kas ir ļoti labvēlīgi bērniem un jauniešiem līdz astoņpadsmit gadu vecumam. Proti, lai efektīvāk varētu cīnīties pret infekcijas slimībām, piemēram, vidusauss iekaisumu, akūtu faringītu, laringītu, traheītu, pneimoniju un citām kaitēm, kā arī mazinātu antimikrobiālo rezistenci, paš­ārstēšanās ceļā cīnoties ar infekcijas slimībām, valsts pilnībā apmaksās zāles. Līdz šim tik liela pretimnākšana bija tikai bērniem līdz trīs gadu vecumam.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Veselam
Kā tad ir pareizi ēst hurmas – ar vai bez mizas? Uztura speciālistiem ir kategoriska atbilde
Lasīt citas ziņas

Bet kur ir nauda, lai to varētu nodrošināt? Par cik ģimenes ārstiem tiks palielinātas kvotas uz kompensējamiem medikamentiem? Kaut noteikumi jau stājušies spēkā, ministrija abām ģimenes ārstu asociācijām atbildēšot līdz augusta beigām. Sak, dokuments, kas pieņemts varas augstākajos plauktos, ir jāizpilda arī tad, ja tas nav iespējams. Galvenais ir domāt gaišas domas, izvirzīt mērķi, kas iedvesmo, un klausīties labu mūziku, tad viss izdosies.

Valdības vadītāja Laimdota Straujuma ir skaidri un nepārprotami norādījusi, ka veselības aprūpei papildu nauda jāatrod uz strukturālo reformu rēķina šīs jomas iekšienē. Kuru ķēdes posmu salauzt? Kad ministrija iepriecināja ar paziņojumu par līdzmaksājuma samazinājumu pacientiem, kas nokļūst stacionārā, tā noklusēja, ka naudiņa paņemta uz valsts noteikto kvotu sarucināšanas rēķina, tādējādi rindas uz izmeklējumiem kļūst arvien garākas. Kā jau parasti, rudenī atkal šim nolūkam būs nepieciešama papildu nauda un droši vien lielāka nekā aizvadītajā gadā, jo, ar vienu roku dodot, bet ar otru – atņemot, valsts noteiktie ierobežojumi uz izmeklējumiem ir kļuvuši vēl apjomīgāki.

CITI ŠOBRĪD LASA

Veselības ministrijas labā griba izpaužas, arī gādājot par ārstiem reģionos. Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti ministrijas sagatavotie labojumi Ministru kabineta noteikumos par rezidentu sadali un finansēšanas kārtību. Ja tos pieņems valdība, tad priekšroka mācīties rezidentūrā tiks tiem jaunajiem ārstiem, kuri būs noslēguši līgumu ar pašvaldību vai ārstniecības iestādi ārpus Rīgas par darba attiecību uzsākšanu pēc rezidentūras pabeigšanas. Tikai viena maza nianse, kas tomēr liek šaubīties par ministrijas labo gribu. Pieminētais dokuments zaļo gaismu tālākizglītībai lauku reģionos dos tikai tad, ja ar citu jauno ārstu, kurš negrib braukt projām no Rīgas, būs vienāds punktu skaits. Taču vienāds punktu skaits, ņemot vērā vidējo augstskolas absolventa atzīmi, piedalīšanos zinātniskajā darbā un citus rādītājus, ir iespējams, lai neteiktu, ka nav iespējams, ļoti, ļoti retos gadījumos. Būtu tikai loģiski, ja topošais rezidents papildu punktus saņemtu neatkarīgi no visa, tikai un vienīgi tādēļ, ka viņš noslēdzis līgumu strādāt ārpus Rīgas vismaz trīs gadus. Tad nevarētu apgalvot, ka tas ir tāds kā ministrijas PR gājiens, kurš liek varēt arī tad, ja nevar.

No vienas puses, it kā uzplaiksnī pūliņi uzlabot situāciju veselības aprūpē. Nu kaut vai tas, ka rezidentiem, kas strādā ārpus Rīgas, ir par 30% lielāka darba samaksa nekā tiem, kas vēlas izglītoties lielajās galvaspilsētas klīnikās. Bet, no otras puses, šos labos darbus aizēno neizprotama rīcība un paziņojumi. Nesen, kad rakstīju par reģionu slimnīcās slēgtajām nodaļām atvaļinājumu laikā, jo trūkst medicīnas speciālistu, Veselības ministrija paziņoja, ka “nodrošināt visus profilus – tā ir katras slimnīcas pašas atbildība”. Turpmāk tikšot vēl stingrāk sekots līdzi, vai līgums pret valsti tiekot pildīts. Patiešām gudra doma! Kāpēc gan valstij jārūpējas par ārsta vidējās darba samaksas atbilstību vidējai darba samaksai valstī, piemērojot koeficientu divi, ja to var uzticēt ārstniecības iestāžu vadītājiem. Šobrīd šim koeficientam vēl tālu līdz valdības apstiprinātajam divniekam un nav arī risinājumu, kā līdz tam nokļūt. Pagaidām ministrijas jājamzirdziņš ir veselīga pārtika, bet slimnīcu vadītāji lai nosaka kadru politiku un mediķu darba samaksas jautājumus valstī. Vienkāršs risinājums, kā uzbūvēt tiltu tur, kur nav upes.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.