Varēsim veikalā atļauties vairāk! Ekonomisti atklāj sakarības starp mūsu algām un cenu pieaugumu 0
Nākamgad algu kāpums palēnināsies, bet mājsaimniecību pirktspēja turpinās nostiprināties, aģentūrai LETA pavēstīja banku ekonomisti.
Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs norāda, ka algu pieauguma temps saglabājas straujš, un gads kopumā sola kāpumu ievērojami virs vēsturiski vidējā līmeņa. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada trešajā ceturksnī bruto algu kāpums bijis 9,9% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
Pakāpeniska darbaspēka rezervju izsmelšana darba tirgū un zems bezdarbs saglabā darba ņēmēju priekšrocības, kas paliek viens no galvenajiem faktoriem salīdzinoši augstam algu kāpumam, skaidro Migunovs. Visaugstākās algas joprojām ir Rīgā un Pierīgā, kur brīvā darbaspēka resursu ir vismazāk, taču nozīmīgu lomu spēlē arī strukturālie faktori. Šajos reģionos ir vairāk darbavietu no dāsnāk apmaksātām nozarēm, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarēs vai finansēs.
Migunovs domā, ka spiedienu uz algām nākamgad varētu veicināt darbaspēka pieprasījuma pieaugums, ņemot vērā pazīmes par tuvākajā laikā iespējamo nodarbinātības atkopšanos privātajā sektorā. Taču ekonomikas normalizācija, mierīga inflācija un algu kāpuma ierobežojumi publiskajā sektorā drīzāk norāda uz to, ka nominālo algu kāpums turpmāk būs mērens.
Par spīti tam iedzīvotāju pirktspēja pastiprināsies, jo darba ienākumi pieaugs straujāk par cenām, uzskata Migunovs. Lai arī šis trends jau ir vērojams kādu laiku, tieši šajā ceturksnī vidējā pirktspēja ir pilnībā atguvusies līdz līmenim, kāds tas bija tieši pirms sarukuma 2022.gadā. Pēc vairākām diskusijām šā gada novembrī Ministru kabinetā tika apstiprināts lēmums par minimālo darba algu, kas tiks aprēķināta kā 46% no vidējās bruto darba algas pēdējos 12 mēnešos, un 2025.gadā sasniegs 742 eiro pēc provizoriskiem aprēķiniem.
Taču Migunovs norāda, ka gala lēmums tiks pieņemts budžeta izstrādes procesā, ņemot vērā budžeta izdevumu griestus. Minimālās algas piesaiste pie vidējās ekonomista ieskatā nodrošinās godīgāku ienākumu kāpumu starp mazāk turīgiem iedzīvotājiem, kā arī kopumā aizsargās sabiedrību no ienākumu nevienlīdzības pieauguma.
“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka algu kāpums turpina pārsniegt gaidas. Vidējā bruto alga jūlijā – septembrī sasniedza 1703 eiro, bet vidējā neto alga – 1231 eiro. Ekonomists norāda, ka vienmēr jāpieļauj iespēja, ka notiek ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanās, jo publicētie dati ietver legāli izmaksātās algas. Taču Strautiņš uzskata, ka šis efekts nevar būt tik liels, lai datos redzamais reālo algu kāpums būtu ilūzija apstākļos, kad inflācijas trešajā ceturksnī gandrīz nebija.
Statistiķu aprēķinātais reālo algu kāpums trešajā ceturksnī bija 8,3%, bet vidēji pēdējā gada laikā (no 2023.gada oktobra) tas bija 8,7%. Strautiņš skaidro, ka notiek gaidītā reālo algu kāpuma bremzēšanās, bet ļoti pakāpeniski. Ekonomists norāda, ka šobrīd diemžēl vairs nevar teikt, ka inflācijas “gandrīz” nav, tāpēc reālo algu kāpums bremzēsies, bet joprojām būs pozitīvs skaitlis arī turpmāk. Nākamgad reālo algu pieaugums varētu būt 3-5% robežās, prognozē Strautiņš.
Ekonomists atzīmē, ka algu mediāna pieauga nedaudz straujāk (par 10,8%), tātad algu nevienlīdzība samazinājās. Kontrastus mazināja tas, ka četrās nozarēs ar zemāko atalgojumu tās auga straujāk par vidējo. Paātrināts atalgojuma pieaugums bija arī divos reģionos ar zemākajiem ienākumiem – Latgalē un Vidzemē.
To Strautiņš skaidro ar sabiedriskā sektora lielo īpatsvaru šo reģionu ekonomikās. Alga, ko saņēma “visvidējākais” algotā darba veicējs, sasniedza 1385 eiro. Šī nianse nereti rada nesaprašanās starp uzņēmumiem un darbiniekiem. Tas, ka cilvēks saņem mazāk par vidējo algu, vēl nenozīmē, ka viņš pieder pie vājāk atalgotās darbaspēka puses, norāda ekonomists.
Strautiņš secina, ka algu kāpums sabiedriskajā sektorā joprojām ir straujāks, bet starpība samazinās. Trešajā ceturksnī atalgojuma pieauguma rādītāji bija attiecīgi 12,3% un 9%. Otrajā ceturksnī starpība bija 4,1 procentpunkts, bet gada sākumā pat 7,4 procentpunkti. Ekonomists atgādina, ka plaisa starp sabiedriskā un privātā sektoru atalgojuma līknēm pavērās pērn rudenī, pirms tam gadiem ilgi abās darba tirgus daļās algas auga ļoti līdzīgi, starpībai ar retiem izņēmumiem turoties divu procentpunktu robežās.
Īslaicīgs algu kāpuma tempa pārākums sabiedriskajā sektorā bija nepieciešams kā korekcija atalgojuma līmenim, kas nav konkurētspējīgs un šķiet neatbilstošs prasītajai kvalifikācijai, skaidro Strautiņš. Straujākais algu kāpums starp nozarēm trešajā ceturksnī bija izglītībā – par 19,2%.
Arī pieaugums par 9% privātajā sektorā ir daudz brīdī, kad cenas gandrīz nemainās, bet reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) mīņājas uz vietas, atzīst Strautiņš. Ekonomistam kļūst arvien grūtāk saprast, kā Latvijas uzņēmumi spēj turēt šādu finansiālu slodzi.
Nākamā gada valsts budžeta tapšanas laikā izskanējušie vēstījumi par atalgojuma dinamiku sabiedriskajā sektorā un ekonomikas perspektīvām kopumā ir skaidrs signāls, kas palīdzēs nākamgad uzņēmumiem pievērsties konkurētspējas stiprināšanai, uzskata Strautiņš. Viņaprāt, Latvijas Bankas nesen publicētie dati par Latvijas eksporta tirgus daļu samazināšanos pasaulē ir atgādinājums, ka braukšana ar pārkarsušu dzinēju var tam nodarīt paliekošu kaitējumu.
Taču pagaidām algota darba veicēji var justies labi, atzīst Strautiņš, norādot, ka dzīve kļūst labāka, reālie ienākumi aug, un tas sāk ietekmēt arī aptaujās izmērīto noskaņojumu. Novembra sākumā Latvijas iedzīvotāju vairākums domāja, ka pēdējos 12 mēnešos viņu labklājība uzlabojās, un tā ir pirmā reize kopš 2021.gada decembra. Patērētāju noskaņojuma kopējais indekss ir augstākais kopš 2021.gada oktobra. Savukārt indekss, kas mēra uzņēmumu plānus pieņemt jaunus darbiniekus, ir augstākais kopš 2022.gada februāra.
“Swedbank” ekonomists Oskars Niks Mālnieks norāda, ka algu izmaiņu atšķirība starp privāto un sabiedrisko sektoru turpināja sarukt (9% un 12,3% attiecīgi), taču šī starpība samazinājās nevis tāpēc, ka algu kāpums sabiedriskā sektorā turpināja palēnināties, bet gan tāpēc, ka privātā sektora algas auga mazliet straujāk nekā otrajā ceturksnī. Sabiedriskā sektora algu pieauguma ātrums saruka vien nedaudz.
Vidējā neto darba samaksa jeb alga pēc nodokļu nomaksas trešajā ceturksnī sasniedza 1231 eiro, kas ir par 9,4% vairāk pret pērno gadu. Koriģējot ar patēriņa cenām, reālā alga pieauga par 8,3%. Iepriekš redzētās augstās inflācijas dēļ zaudēto pirktspēju mājsaimniecības nu jau ir atguvušas, secina Mālnieks.
Neto algu datos ģeogrāfiskā dalījumā redzams, ka pamazām algu atšķirības starp reģioniem un Rīgu mazinās, secina Mālnieks. Trešajā ceturksnī Zemgalē algas auga straujāk kā citviet (plus 10,5% pret pērno gadu). Taču līmeņu ziņā ārpus Rīgas statistiskā reģiona algas joprojām ir būtiski zemākas. Salīdzinoši vismazāk saņēma Latgalē strādājošie (ap divām trešdaļām no Rīgas vidējās algas), kamēr vistuvāk Rīgas rezultātam bija Zemgale un Kurzeme (tuvojoties 80%).
“Swedbank” klientu dati norāda, ka algu kāpums gada izskaņā, visticamāk, palēnināsies, norāda Mālnieks. Banka prognozē, ka bruto alga šogad vidēji augs par 8,7%. Nākamgad algu kāpums būs īslaicīgi lēnāks (plus 6%), jo valdība lēmusi, ka sabiedriskā sektorā strādājošo algu fonda pieaugums nedrīkst pārsniegt 2,6%.
Tai pat laikā neto algās stāsts atšķiras, vērš uzmanību Mālnieks. Finanšu ministrija lēš, ka darbaspēka nodokļu reforma 95% strādājošo nozīmēs neto algas pieaugumu, uzsverot, ka lielākais ieguvums būs darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro mēnesī. Pirmšķietami lielākie ieguvēji gan būs ap 2000 eiro bruto algas saņemošie, norāda ekonomists.
Mālnieks skaidro, ka sarbaspēka nodokļu reforma paceļ “Swedbank” neto algas pieauguma prognozi līdz 8% atzīmei nākamgad. Augstāki rīcībā esošie ienākumi kombinācijā ar mērenu prognozēto inflāciju nozīmēs turpmāku pirktspējas nostiprināšanos un cerams – spēcīgāku mājsaimniecību patēriņu, prognozē Mālnieks.
Jau ziņots, ka Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad trešajā ceturksnī bija 1703 eiro, kas ir par 9,9% jeb 154 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada trešajā ceturksnī augusi par 9%, sasniedzot 1684 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,3%, sasniedzot 1758 eiro.
Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad trešajā ceturksni bija 1703 eiro, kas ir pieaugums par 12,3% salīdzinājumā ar 2023.gada trešo ceturksni.
Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – 2024.gada otro ceturksni – mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 1,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 2,4%, sabiedriskajā sektorā – par 0,9%, bet vispārējās valdības sektorā – par 1,1%.