Varēs ziedot pārtiku 0
Pēc minimālā derīguma termiņa beigām turpmāk varēs ziedot pārtiku, kuras marķējumā norādīts “Ieteicams līdz…” derīguma termiņš.
Tas gan neattiecas uz pārtiku, kas paredzēta zīdaiņiem un maziem bērniem. No 1. jūlija pārtiku varēs nodot ziedošanai biedrībām un nodibinājumiem, kā arī reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kas nodarbojas ar labdarību. Paredzēts, ka ziedošanai var nodot tikai fasētu pārtiku, kas marķēta ar uzņēmuma izveidotu īpašu skaidri saskatāmu, skaidri salasāmu, neizdzēšamu marķējumu. Savukārt labdarības organizācijām būs jānodrošina ziedošanai paredzētās pārtikas izsekojamība un uzglabāšanas nosacījumi – to paredz valdībā apstiprināti noteikumi.
Ziedot varēs miltus un miltu izstrādājumus, medu, dažādas mērces, augu eļļas, sulas, nektārus.
Tāpat ziedošanai varēs nodot cepumus, čipsus, brokastu pārslas, žāvētus augļus un dārzeņus, sausās zupas, zefīrus, sāli, cukuru, etiķi un citus produktus, ko varēs izplatīt divu mēnešu laikā, kopš beidzies minimālais derīguma termiņš.
Savukārt maizi, smalkmaizītes, kliņģerus un kēksus varēs ziedot divu dienu laikā pēc minimālā derīguma termiņa beigām.
Minimālo derīguma termiņu, ko norāda kā “Ieteicams līdz…”, piemēro vairumam pārtikas produktu. Tas ir termiņš, līdz kuram ir pamats uzskatīt, ka pārtika, pienācīgi uzglabāta, saglabā ražotāja deklarēto kvalitāti. Par minimālā derīguma termiņa norādīšanu ir atbildīgs pārtikas ražotājs. Lai labdarības organizācijas varētu iesaistīties pārtikas apritē, PVD būs jāreģistrējas arī biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kas nodarbojas ar labdarību un līdz ar to iesaistās pārtikas apritē.
“LA” jau iepriekš vēstīja – tirgotāji un ražotāji atbalsta pārtikas ziedošanu. Pēc “Maxima Latvija” domām, lai sasniegtu sākotnējo mērķi – samazināt pārtikas atkritumus –, būtu jāļauj ziedot pārtiku ne tikai labdarības organizācijām, bet arī galapatērētājam. Tiesa, šādā gadījumā problēmas varētu rasties mazajos veikalos. Savukārt citi tirgotāji norādīja, ka maize ziedošanai paredzēta tikai divas dienas, līdz ar to jādod iespēja veikaliem ziedot tieši galapatērētājam veikalā. Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, aptuveni trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķērdēta.
Tādas pārtikas ražošanai, kura tiek novākta, bet galu galā iet zudumā vai tiek izšķērdēta, katru gadu tiek patērēta aptuveni ceturtā daļa no visa lauksaimniecībā izmantojamā ūdens, un tam ir vajadzīga aramzeme Ķīnas teritorijas lielumā.
Ik gadu pārtikas atkritumi rada aptuveni 8% no siltumnīcefekta gāzu emisijas pasaulē. ZM iepriekš uzsvērusi, ka pārtikas ziedošana ne tikai atbalsta cīņu pret pārtikas trūkumu, bet var būt arī efektīvs instruments to pārtikas pārpalikumu daudzuma mazināšanai, ko izmanto rūpnieciskām vajadzībām vai nosūta uz atkritumu pārstrādi. Tikmēr biedrība “Zaļā brīvība” izsludinājusi granta projekta konkursu “Ar cieņu par pārtiku”, aicinot iesniegt projektu pieteikumus sabiedrības izpratnes veicināšanai par pārtikas atkritumu mazināšanu mājsaimniecībās. Tas ir tikai viens no soļiem, kā veicināt atbildīgu dzīvesveidu.
