Varēs braukt daudz lētāk! Latvieši atklāj alternatīvo degvielu risinājumus 51
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas zinātnisko tehnoloģiju jaunuzņēmums “ABLabs” izstrādā un ievieš alternatīvo degvielu risinājumus zemu izmešu mobilitātei. Uzņēmuma izstrādātā tehnoloģija ļauj izmantot dīzeļdegvielas – alkāna gāzes un ūdens tvaiku maisījumu autotransportā, kas ir aprīkoti ar “common rail” dīzeļdzinējiem, un samazināt degvielas izmaksas vismaz par 50%, bet kaitīgos izmešus līdz pat 80%.
Tiek lēsts, ka atkarībā no automašīnas nobraukuma mēnesī komerctransportam tas atmaksāsies jau pusgada laikā. Paredzams, ka nākamā gada sākumā šī tehnoloģija tiks piedāvāta Latvijā un Baltijas valstu tirgū, šobrīd notiek tās patentēšana un intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšana 78 pasaules valstīs. Tehnoloģiskais risinājums ir universāls un var tikt izmantots visāda veida braucamajiem – vieglajam transportam, komerctransportam, pasažieru pārvadājumiem u. c. Uzstādot iekārtu uz transporta līdzekļa, nav nepieciešama iejaukšanās dzinēja konstrukcijā.
Tehnoloģijas izgudrotājs ir itāliešu izcelsmes inženieris Alberto Bonomi, kurš ilgus gadus ir strādājis starptautiskos auto nozares uzņēmumos, bet pirms četriem gadiem pārcēlies uz Latviju, jo šeit atradis sievu un saskata labas iespējas sava izgudrojuma komercializācijai. “Latvija ir lieliska vieta inovāciju attīstībai. Ja ir laba ideja, nepieciešamais finansējums un veiksmīga sadarbība ar zinātniekiem, panākumi ir garantēti,” ir pārliecināts A. Bonomi, kurš turpina sava vectēva un tēva iesākto darbu, radot jaunas tehnoloģijas automašīnām.
1932. gadā viņa vectēvs Pjetro Bonomi nodibināja pirmo mehānikas darbnīcu Kremā (Itālijā), kur papildus visu veidu kravas automašīnu un pirmo vieglo automobiļu remontam sāka eksperimentēt ar automobiļu pārveidošanu par lauksaimniecības traktoriem. Pirmais traktors ar nosaukumu “Bonomi & Cassani”, kas vēlāk kļuva par SAME, tika izgatavots 1940. gadā. A. Bonomi tēvs Frančesko Bonomi autobūves nozarē nostrādāja vairāk nekā 50 gadu, savu karjeru noslēdzot kā “Mercedes-Benz” lielas jaudas automašīnu darbnīcu vadītājs.
Idejas, finansējuma un zināšanu sinerģija
2019. gadā ar mērķi uzsākt tehnoloģijas komercializāciju tika izveidots jaunuzņēmums “ABLabs”. Tas ir attīstījies ar “Commercialization Reactor” akseleratora atbalstu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Jūrmalas biznesa inkubatorā, kā arī Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta EIT zināšanu un inovāciju kopienā “Climate – KIC”. Uzņēmuma laboratorijas atrodas Kauguros, kur tiek veikta tehnoloģijas testēšana. “ABLabs” sadarbībā ar Liepājas Universitātes (LiepU) pētniekiem ir izstrādājis trīs dažādus produktus – “Artusystem”, “ArtuPower” un “Artugas”.
“Artusystem” ir paredzēts vieglajam pasažieru transportam un vieglajam komerctransportam. Ir pabeigta tā izstrāde, un pašlaik notiek šā produkta testēšana reālā darbības vidē. “Arugas” un “ArtuPower” produkti ir paredzēti smagajam transportam, kas ir aprīkoti ar lieliem dzinējiem ar motora tilpumu līdz 18 L. Šobrīd tiek pabeigta produktu izstrāde un tiek veikta to testēšana. To radīšanā “ABLabs” sadarbojas ar zinātniskajām institūcijām. Lielu ieguldījumu sniedz LiepU, kā arī uzņēmums “Norsk Energi”, kas ir iesaistījies “ArtuPower” izstrādē.
Šā projekta realizēšanai ir piesaistīts Norvēģijas finanšu instruments “Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu attīstība”. 70% no kopējām šā projekta izmaksām, kas ir 132 tūkst. eiro, ir Norvēģijas granta līdzfinansējums. “ABLabs” ir izmantojis vairākus LIAA vaučerus, kas daļēji nosedz produktu attīstību.
“Divu sadarbības gadu laikā ar LiepU esam spējuši strauji virzīties uz priekšu produktu attīstībā. Unikālas tehnoloģijas idejas, kompetentu akadēmisko spēku un riska kapitāla investīciju sinerģijas rezultātā esam radījuši produktus ar lielu komercializācijas potenciālu globālā mērogā,” ir gandarīts uzņēmuma “ABLabs” līdzīpašnieks un biznesa eņģelis Armands Jurjevs, kurš automašīnas dzinēju pārveides risinājumos ir ieguldījis aptuveni pusmiljonu eiro. A. Jurjevs ar tehnoloģijām ir uz “tu”, jo ir studējis Rīgas Tehniskās universitātes automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē un ieguvis bakalaura grādu elektrozinātnē. Savulaik viņš bijis arī lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētājs.
Samazinās kaitīgos izmešus
No ikdienā intensīvi izmantotā komerctransporta 90% ir aprīkoti ar dīzeļdzinējiem. Puse no ES reģistrētajiem transporta līdzekļiem tiek darbināti ar dīzeļdegvielu, katru gadu to skaits palielinās aptuveni par pieciem miljoniem. Tiek lēsts, ka 2030. gadā vēl arvien 80% automašīnām būs iekšdedzes dzinēji un tās pārvietosies ar benzīnu vai dīzeļdegvielu. Uzņēmuma “ABLabs” izstrādātā tehnoloģija paver jaunas iespējas pielāgot dīzeļdzinējus alternatīvo degvielu izmantošanai, tādējādi par 50–80% samazinot kaitīgos izmešus. “Naftas gāzes un dabasgāzes izmantošana dīzeļdzinējos ievērojami samazina izmešu daudzumu, nesamazinot to darbības efektivitāti. Tas ir videi daudz draudzīgāks risinājums, turklāt ievērojami samazina izmaksas par degvielu,” teic A. Jurjevs.
“ABLaba” izstrādātie “Artusystem”, “Artugas” un “ArtuPower” produkti balstās uz dubultās degvielas (dual-fuel) tehnoloģisko risinājumu, kas ļauj darbināt dīzeļdzinēju, izmantojot dīzeļdegvielu un kādu no alkāna gāzēm, kuras ietver visas tās gāzes, kas tiek izmantotas kā degviela, respektīvi sašķidrināto naftas gāzi (LPG), saspiesto dabas gāzi (CNG) un to bioekvivalentus. Gāze tiek izmantota kā primārā degviela, piejaucot dīzeļdegvielu kā sekundāro, un šādi ievērojami samazinās dzinēja radītais izmešu daudzums. Precīzs dīzeļdegvielas un gāzes patēriņš ir atkarīgs no dzinēja jaudas un vadītāja braukšanas stila, taču emisiju samazinājums ir līdz pat 80%, teic A. Jurjevs.
Dīzeļdegvielas aizstāšanai ar LPG vai CNG ir īpaši liela ietekme CO2 uz slāpekļa oksīda (NO) kā arī cieto daļiņu samazināšanu, kas ir viena no galvenajām dīzeļdegvielas izmantošanas problēmām. Lielākajā daļā Eiropas valstu gan LPG, gan CNG ir ievērojami lētāka par dīzeļdegvielu, un tās cena svārstās aptuveni 50% robežās no dīzeļdegvielas cenas. Tas ir īpaši svarīgi komerciālajos pārvadājumos, kur uzņēmumiem ir jāseko līdzi sava autoparka ekspluatācijas izmaksām. Sistēma ir izstrādāta tā, lai tās uzstādīšana būtu viegla un vienkārša, un tā aizņem ne vairāk kā divas stundas.
Tehnoloģija veido universālu sistēmu, kuru iespējams izmantot ar visiem “common rail” dīzeļdzinējiem, ļaujot lietot lielu gāzes daudzumu kombinācijā ar dīzeļdegvielu. “Artusystem” iekārta ir paredzēta transporta līdzekļiem, kas aprīkoti ar “common rail” dīzeļdzinējiem ar maksimālo dzinēja darba tilpumu līdz trīs litriem, savukārt “Artugas” un “ArtuPower” ir augstas veiktspējas dubultās degvielas padeves iekārtas lielas jaudas transportlīdzekļiem, kravas automašīnām, traktoriem, smagajai un specializētajai tehnikai ar dzinēja darba tilpumu līdz 18 litriem, kas izmanto “common rail” tehnoloģiju. Tā ļauj izmantot ūdens tvaiku, lai veidotu degvielas maisījumu ar LPG vai CNG.
Ūdens tvaiki darbojas kā katalizators un ļauj veidot dīzeļdegvielas un gāzes maisījumu ar augstu gāzes piesātinājumu, tādējādi lielāko daļu dīzeļdegvielas aizstājot ar “zaļāku” degvielu. Turklāt ūdens tvaiki augstas kompresijas apstākļos palielina dzinēja efektivitāti un uzlabo degvielas sadegšanas procesu, kā rezultātā dīzeļdegviela pilnībā sadeg, uzlabojas dzinēja veiktspēja un samazinās SEG emisijas un citas kaitīgās emisijas.
“Artusystem”, “Artugas” un “ArtuPower” moduļi ir kompakta izmēra, un tos ir viegli uzstādīt, transportlīdzekļiem, papildus uzstādot standarta gāzes iekārtas (reduktoru, gāzes tvertni, savienojumus). Iekārta, kurā notiek degvielas maisīšana, ir pavisam neliela – 18 cm gara, 7 cm plata un 20 cm augsta. Tās izmaksas būs 500–700 eiro, atkarībā no automašīnas dzinēja tilpuma.
“Vienradža” potenciāls
Kopumā vieglā pasažieru transporta un vieglā komerctransporta aprīkošana ar gāzes iekārtu un dzinēja pārveides risinājumu izmaksās 1500–1700 eiro, lēš A. Jurjevs. Lietotāju ērtībām iekārtu varēs savietot ar mobilo aplikāciju, kura informēs par izejvielu (gāzes, ūdens u. c.) pietiekamību, kā arī citiem sistēmas tehnoloģiskiem parametriem.
“Kad pirmo reizi izdzirdēju par šo ideju, īsti nesapratu, kā to iespējams īstenot, taču, kad sāku strādāt pie šā projekta, kļuva interesanti. Esmu pārbaudījis, kā iekārta darbojas, varu salīdzināt braukšanas kvalitāti automašīnā ar un bez tās. Pozitīva atšķirība, izmantojot “Artusystem”, ir jūtama gan jaudas, gan reakcijas ātruma ziņā,” vērtē LiepU pētnieks Rodrigo Gruntmanis, kurš jau otro gadus strādā pie šā projekta.
Izgudrojums tiek patentēts Eiropā, Amerikā, Ķīnā, Indijā un daudzās citās pasaules valstīs. Intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšana 78 valstīs kopumā izmaksās aptuveni 100 tūkst. eiro. “Pieprasījums pēc šāda produkta pasaulē būs liels, tehnoloģija tiks plaši izmantota gan esošajām automašīnām, kuras tiek darbinātas ar dīzeļdegvielu – tādu visās transporta kategorijās ir simtiem miljonu, gan arī spēkratiem, kas tiek ražoti šobrīd un ir aprīkoti ar dīzeļdzinējiem.
Mūsu ražotās iekārtas palīdzēs risināt problēmas, kas ir saistītas ar klimata pārmaiņām, kā arī ļaus samazināt degvielas izmaksas,” ir pārliecināts A. Jurjevs. Viņš pieļauj, ka “ABLabs” būs viens no nākamajiem Latvijas “vienradžiem” (viena miljarda ASV dolāru vērtību sasniegušiem jaunuzņēmumiem).
PĀRKĀPUMA BŪTĪBA
Sēkla
Inženiera Alberto Bonomi izgudrojums.
Dīgsts
Riska kapitāla piesaiste, sadarbība ar LiepU un komandas izveidošana.
Augļi
Prototipa izstrāde un patentēšana. Veiksmīgas komercializācijas potenciāls starptautiskajos tirgos.
VĒRTĒJUMS: Liels komercializācijas potenciāls
LiepU Dabaszinātņu un inovatīvo tehnoloģiju institūta direktors Uldis Žaimis: “”ABLaba” izstrādātajai tehnoloģijai ir liels komercializācijas potenciāls starptautiskajos tirgos, jo risinājums ir videi draudzīgs, kas ļauj gan būtiski samazināt kaitīgos izmešus, gan automašīnu ekspluatācijas un transporta pārvadājumu izmaksas.
Lietišķajā pētniecībā LiepU ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar virkni dažādu jomu komersantiem. “ABLabs”, būdams LIAA paspārnē, izmantoja klasisko inovāciju vaučeri. Tā kā LiepU uzvarēja konkursā, lai varētu piedalīties tehnoloģijas attīstībā, perspektīvajā automašīnu dīzeļdzinēju pārveides risinājumu projektā iesaistījās vairāki institūta pētnieki, kuriem ir iespējas parādīt savas prasmes, zināšanas un varēšanu.”
