Varēs apstrīdēt būvēšanas ieceres 0
No 1. oktobra būs jārīko publiska apspriešana plānotajai būvniecībai, kas rada smaku, troksni, vibrāciju.
Iedzīvotājiem, kuriem līdzās viņu mājvietām plānota vērienīga būvēšanās, turpmāk ļaus laikus iepazīties ar būvniecības ieceri, kā arī publiski paust savu viedokli par tās lietderību, izteikt savus priekšlikumus. Tāpat viņiem būs tiesības pieaicināt neatkarīgus ekspertus, kas novērtē jaunbūves projektu.
Rīkos un maksās būvētājs
Iecerētās būvniecības apspriešana būs jārīko būvētājam, viņam jāsedz arī izdevumi šī pasākuma sarīkošanai. To paredz jūlija sākumā Saeimā pieņemtie grozījumi Būvniecības likumā un pašlaik Ekonomikas ministrijā gatavotie Ministru kabineta noteikumi par būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtību.
Tajos noteikts, ka vietējās pašvaldības būvvaldei būs jāprasa publiskas apspriešanas sarīkošana vienmēr, ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir iecerēta tāda būvniecība, kas var radīt smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu. Publisku apspriešanu varēs nerīkot, ja pirms būvniecības uzsākšanas tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai ir izstrādāts detālplānojums.
Būvniecības ierosinātājam būs jāsagatavo paziņojumi iedzīvotājiem par būvniecības ieceres nodošanu publiskai apspriešanai un aptaujas lapas sabiedrības viedokļa paušanai. Turklāt viņam būs jāsagādā arī būvniecības ieceres vizuālais materiāls, kā arī rakstiski jāpaskaidro, vai un kā paredzētā būvniecība varētu ietekmēt vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus.
Būvvaldēs vērtēs un lems
Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas nodaļas vadītājs Renārs Špade saka, ka šāda kārtība būvniecības projektu īstenošanā būs spēkā no šā gada 1. oktobra. Agrāk par apspriešanu lēma pašvaldība, bet turpmāk to izlems būvvalde.
Būvniecības ieceres novērtēšanai un lēmumam par publiskas apspriešanas nepieciešamību būvvaldei tiks dotas piecas darbadienas. Trīs darbadienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas par to būs jāpaziņo vietējās pašvaldības mājas lapā, pievienojot būvniecības ierosinātāja sagatavotos paskaidrojumus.
Publisku apspriešanu beidzot, mēneša laikā būvvaldei jānovērtē iedzīvotāju iebildumi, ierosinājumi, ekspertu atzinumi un jālemj – atļaut vai neatļaut būvniecību, vai prasīt būvētājam novērst projektā atklātos trūkumus.
Kas nepatīk rīdziniekiem
Kopš 2013. gada rudens Rīgā pavisam notikušas astoņas projektu apspriešanas. Iedzīvotāji lielākoties bijuši noraidoši pret būvniecības iecerēm. Piemēram, šogad rīdzinieki iebilduši pret būvuzņēmuma “YIT celtniecība” ieceri uzcelt divus piecstāvu dzīvojamos namus Eiženijas ielā 17 – no 152 aptauju anketām 109 bija pret būvniecību, par iemesliem minot koku izciršanu un troksni, ko radītu dzīvāka autosatiksme šajā ielas posmā. Tomēr Rīgas dome nolēma atļaut būvniecību.
Līdzīga nepatika rīdziniekiem bijusi arī pret citiem projektiem, taču apturēt to īstenošanu izdevies reti. Pirms diviem gadiem, balstoties uz iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju iebildumiem, tika pārtraukta SIA “Trest Oil” iecerētā degvielas uzpildes stacijas celtniecība Rīgā, Brīvības gatvē 462.
99% emociju
Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka vēsta, ka 99% gadījumos iedzīvotāju iebildumi balstās tikai uz emocijām, tāpēc tos nevarot ņemt vērā. “Ja iedzīvotāji spēj pierādīt, ka iecerētā būve radīs, piemēram, pārāk lielu apkārtējo dzīvojamo ēku apēnojumu, tiks pazemināta apkārtējo nekustamo īpašumu vērtība, tad šādus iebildumus vienmēr ņemsim vērā, pieprasot būvniecības ierosinātājam labot projektu,” paskaidro Rīgas būvvaldes pārstāve.
Iedzīvotāju atsaucība gan bijusi ļoti dažāda. Piemēram, par viesnīcas jaunbūves projektu Dzirnavu ielā 25/27 izteicies tikai viens iedzīvotājs. Toties par daudzstāvu dzīvojamās ēkas projektu Biķernieku ielā 79a – vairāk nekā 360 iedzīvotāju. Tā kā pret projektu iedzīvotājiem bijuši pamatoti iebildumi – iecerētā dzīvojamā ēka varēja stipri aizēnot apkārtējo namu logus – būvniecības ierosinātāja pati to atsaukusi.
Viņasprāt, iedzīvotāju protesti visbiežāk atskan tad, kad plānota kādu daudzstāvu dzīvojamo ēku celtniecība. Tā kā gandrīz vienmēr celtniecība paredzēta vietās, kuru iedzīvotāji izmanto pastaigai, sportam, iekopuši apstādījumus, viņi nevēlas to visu zaudēt.
Viedoklis
Andris Božē, uzņēmuma “YIT celtniecība” valdes priekšsēdētājs: “Būvniecības projektu publiskās apspriešanas esam rīkojuši arī agrāk. Nekāds jaunums vai pārsteigums nav arī tas, ka šis pasākums jārīko būvētājam un ka viņam jāsedz arī izdevumi. Man gan nav saprotams, kāpēc būtu jāspriež par būvēšanos vietās, kurās saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu apbūve ir atļauta, turklāt norādot būvapjomus, stāvu skaitu un visu pārējo. Tagad iznāk, ka tai pašai vietai publiska apspriešana būs jārīko vēlreiz.”
