Varēs aizdot naudu savai valstij 0
Iespējams, jau nākamā gada pavasarī ikviens Latvijā dzīvojošais varēs uz noteiktu laiku aizdot savu naudu valstij, pērkot tās izlaistās krājobligācijas. Par šo aizdevumu valsts maksās procentus, tiesa, pagaidām ne visai lielus.
Iedzīvotājiem tas nozīmē vēl vienu alternatīvu, kā droši veidot uzkrājumus un papildus nopelnīt, bet bankām un citām iestādēm, kas jau tagad pārdod dažādus uzkrājumus veidojošos finanšu produktus, konkurence saasināsies.
“Valstij vajag naudu, un tā vēršas pie saviem iedzīvotājiem, kas šo naudu var aizdot. Tā ir ļoti laba ideja, un es brīnos, kāpēc tas nav darīts jau agrāk,” norādīja ekonomiste Raita Karnīte.
Patlaban Latvija, lai finansētu ikdienas tēriņus, kā arī daļēji pārfinansētu savus parādus, naudu jau aizņemas gan ārējā, gan arī iekšējā tirgū. Taču naudas aizdevēji šobrīd galvenokārt ir tā saucamie institucionālie investori, proti, bankas, apdrošināšanas kompānijas, pensiju fondi, kuri stabilu valstu parādzīmes uzskata par vienu no drošākajiem ieguldījumu veidiem, bet no privātpersonām pašlaik Latvijas valsts parādzīmes iegādājas tikai ļoti bagāti cilvēki. Taču patlaban Latvijas valsts šajā sistēmā grib iesaistīt ļoti plašu sabiedrības loku, ļaujot teju ikkatram aizdot valstij savu naudu tās tēriņu finansēšanai.
Valsts kase cer, ka šādā veidā vairāku gadu laikā no iedzīvotājiem varētu piesaistīt 100 – 150 miljonus latu, kas daļēji ļautu pārfinansēt vecos parādus. Tiesa, nauda, ko iecerēts piesaistīt no iedzīvotājiem, ir samērā neliela daļa no pašreizējā parāda apmēra, proti, no 5,6 miljardiem latu vairāku gadu garumā varētu tikt aizstāti vien 1,8 – 2,7% parāda.
Līdz ar to rodas virkne jautājumu – vai maz šī programma ir pašai valstij izdevīga un kādi ir tās patiesie motīvi, jo valsts šajā gadījumā ir gatava segt arī komisijas maksas tiem iedzīvotājiem, kas vēlēsies iegādāties krājobligācijas.
Uzkrājumus veido maz
“Latvijas iedzīvotājiem nauda ir. Par to liecina kaut vai dažādas ziedojumu akcijas vai pilnīgi bezjēdzīgas dažādas maksas telefonaptaujas. Cilvēki iesaistās, gatavi tam tērēt savus līdzekļus. Manuprāt, izvēloties iegādāties krājobligācijas, tā lielā mērā būs emocionāla, savā ziņā patriotiska izvēle,” uzsver R. Karnīte.
Tiesa, pagaidām Latvijas iedzīvotāji savus uzkrātos līdzekļus citiem uztic diezgan maz. Uz noteiktu termiņu banku depozītos Latvijas iedzīvotāji ir noguldījuši 1,2 miljardus latu, turklāt lielākā daļa no šīs naudas noguldīta termiņā tikai līdz vienam gadam. Arī citus finanšu instrumentus uzkrājumu veidošanai Latvijas iedzīvotāji izmanto samērā maz, piemēram, brīvprātīgi sev līdzekļus pensijai krāj vien 190 tūkstoši iedzīvotāju, kam novirzījuši kopumā 96,4 miljonus latu, apdrošinājušies ir vēl mazāk – parakstīto uzkrājošo dzīvības apdrošināšanas prēmiju apmērs ir nedaudz vairāk par 10 miljoniem latu.
Nenoliedzami, spēju uzkrāt līdzekļus būtiski ietekmē gan jau paņemto kredītu apmērs, kas Latvijas mājsaimniecībām ir teju četras reizes lielāks nekā uzkrājumi – 4,8 miljardi latu, gan arī salīdzinoši nelielais atalgojuma apmērs – oficiāli mēnesī viens cilvēks vidēji uz rokas saņem vien 347 latus, vidējā pensija valstī pērn bija ap 178 latiem, kamēr iztikas minimums – 174 latu.
Tāpat pēc vairākiem satricinājumiem finanšu sektorā ne viens vien iedzīvotājs labāk izvēlas turēt uzkrājumus mājās. To, ka skaidras naudas uzkrājumi ir visai populāri Latvijā, rāda arī daudzu amatpersonu deklarācijas.
Varēs nopirkt ikviens
Praktiski jau tagad jebkurš Latvijas iedzīvotājs, ja vien ir pietiekami daudz naudas, var iegādāties Latvijas valsts izlaistos parāda vērtspapīrus – parādzīmes (termiņš līdz vienam gadam) un obligācijas (termiņš ilgāks par vienu gadu). Viena šā vērtspapīra nominālvērtība ir 100 lati, taču šobrīd šie vērtspapīri praktiski ir jāpērk ar brokera palīdzību. Kā atzīst šajā tirgū strādājošie, patlaban izdevīgi iegādāties parādzīmes vai obligācijas ir tad, ja varat atvēlēt šiem mērķiem vismaz 50 tūkstošus latu. Turklāt šos vērtspapīrus var nopirkt arī otrreizējā tirgū.
Jaunā sistēma, ko plānots ieviest jau nākamgad, paredz, ka vienas krājobligācijas nominālvērtība būs viens lats, taču minimālais pirkuma apmērs būs 30 gabali jeb 30 lati un ne vairāk kā 50 tūkstoši latu vienas dienas laikā. Tas nozīmē, ka arī iedzīvotāji ar nelieliem ienākumiem varēs šos vērtspapīrus nopirkt. Turklāt, lai to būtu iespējams izdarīt maksimāli lēti (nebūtu jāmaksā komisijas maksas par darījumu), valsts ir iecerējusi gan izveidot speciālu interneta platformu, kur parādzīmes varēs nopirkt maksimāli vienkārši, bez vidutājiem. Tāpat ir doma krājobligāciju pārdošanā iesaistīt gan “Latvijas Pastu”, gan arī bankas, kurām valsts maksās par šo darījumu veikšanu. Patlaban sarunas ar pārdevējiem ir sākušās, tāpēc, tieši kurās bankās to varēs izdarīt, vēl nav zināms.
Ir iecerēts, ka vismaz iesākumā valsts pārdos parādzīmes, kuru termiņš būs pusgads un gads. Ja gadījumā kādam tomēr ievajadzēsies naudu agrāk, pirms to termiņš būs beidzies, krājobligācijas varēs pārdot atpakaļ valstij. Otrreizējā tirgū jeb citām privātpersonām šos vērtspapīrus pārdot nevarēs, tādējādi nebūs arī iespējami spekulatīvi darījumi ar tiem.
“Šis finanšu instruments nav plānots kā instruments, ar kuru varētu kādas privātpersonas spekulēt, veidot peļņu, piemēram, nopērkot vērtspapīrus vienā dienā un, ja likme nākamā dienā ir pieaugusi, tad tos ar peļņu pārdot. Šīs idejas mērķis nav radīt šādus peļņas avotus, bet gan kā alternatīvu uzkrājumu veidošanai, piemēram, kā alternatīvu banku depozītiem,” norādīja Valsts kases (VK) pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Turklāt speciāli izveidotais interneta portāls ļaus krājobligācijas pirkt un pārdod jebkurā dienā, tai skaitā arī brīvdienās (šobrīd valsts parādzīmes pārdod divas reizes mēnesī speciālā izsolē).
Papildu labums?
K. Āboliņš norāda arī uz vēl kādu papildu ieguvumu valsts tautsaimniecībai, proti, šobrīd valsts vērtspapīrus pērk investori no visdažādākajām valstīm, kā arī mūsu valstij naudu ir aizdevusi gan Eiropas Komisija, gan Starptautiskais valūtas fonds. Visām šīm institūcijām par aizdevumu ir jāmaksā procenti. Ja naudu valstij aizdos tās iedzīvotāji, viņi arī saņems procentu maksājumus. Līdz ar to vairosies arī iedzīvotāju labklājība.
Tiesa, ar mazām ieguldījumu summām šajā gadījumā viennozīmīgi saredzēt finansiālo labumu būs visai grūti. Proti, VK negatavojas Latvijas iedzīvotājiem maksāt augstākus procentus par tiem, kas konkrētā brīdī būs tirgū. Patlaban sešu mēnešu un gada parādzīmju procentu likmes ir salīdzinoši ļoti zemas – 0,3 – 0,64%.
Jau pievilcīgas likmes ir piecu un desmit gadu obligācijām – proti, virs 4 – 5,25%. Taču vismaz pagaidām šādu termiņu vērtspapīri parastam cilvēkam nebūs pieejami.
Pagaidām VK intereses lielumu par šo vērtspapīru prognozē piesardzīgi, tāpēc arī tiek piedāvātas iedzīvotājiem parādzīmes ar termiņu līdz vienam gadam. Eksperti gan norāda, ka nenoliedzami viens no iemesliem, kāpēc cilvēki labprāt pirktu krājobligācijas, ir tieša to saistība ar valsti – Latvijā valsts vārdam joprojām ir liela nozīme, daudzi cilvēki savu naudu grib turēt tieši valsts bankā, jo tai uzticas vairāk.
VIEDOKĻI:
Ieguldījumu sabiedrības “Finansta Asset Management” valdes loceklis Andrejs Martinovs: – Krājobligācijas varētu būt pieprasītas, ja tās iedzīvotāji varēs iegādāties ļoti vienkārši, bez lieku formalitāšu kārtošanas, par nelielām summām. Tā kā ieguldījumu tirgus ir piesātināts ar citiem uzkrājumu produktiem, tad ir svarīgs šo obligāciju kopējais “noformējums” un ieguldījumu ideja. Ir jābūt labam ieguldījumu saturam, labam “pārdošanas stāstam”, labiem pārdevējiem un ērtai infrastruktūrai. Ar šādiem nosacījumiem “tautas obligācijām” ir laba perspektīva, jo, manuprāt, Latvijā ir pietiekami daudz iedzīvotāju, kas uzticētu savus uzkrājumus valstij. Protams, ja krājobligācijas būs pieprasītas, tad tās veidos konkurenci citiem ieguldījumu un uzkrājumu produktiem tirgū, tai skaitā depozītiem. Tādēļ neesmu pārliecināts, ka bankas aktīvi piedāvās krājobligācijas, kas varētu samazināt viņu depozītu bāzi.
Bankas “M2M” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons: – Krājobligācijas, cik saprotu, izdomātas, lai cilvēki, kas nemāk izmantot banku pakalpojumus (galvenokārt pensionāri), varētu tomēr veikt savas naudas ieguldīšanu. Pēc Krājbankas bankrota šis jautājums kļuva aktuāls šai iedzīvotāju grupai. Domāju, ka šā pasākuma administrēšanas izmaksas būs augstas un tās būs jāsedz vai nu Valsts kasei, vai arī pašiem ieguldītājiem. Lielu iespaidu uz valsts parāda apkalpošanas izmaksām tas gan neatstās – emisijas apjoms būs samērā neliels un procentu likmes atšķirība lielu lomu nespēlēs. Manuprāt, valsts finansēm tas būs zaudējumus nesošs projekts salīdzinājumā ar citam aizņemšanās iespējam, bet, iespējams, ka šā projekta sociālā nozīme tos atsvērs.
