Pasakas par Latvijas zivīm 9
Roberta Gobziņa radošais gars, par spīti likstām, nav apsīcis. Šobrīd top jauna grāmata, kurā būs apkopotas Roberta sacerētās pasakas par zivīm. Pirmās autorpasaku klausītājas esot abas Roberta mazās meitiņas – Maruta Agape un Anna Marija. Viņas šobrīd esot īstajā – bērnudārza – vecumā, un tēta stāstīto esot gatavas mīļu prātu klausīties jebkurā diennakts laikā. Pavasarī pasakas par zivīm iznākšot gan grāmatas, gan muzikālā formātā.
“Mūsu galvenais varonis ir asaris, kurš pierāda, ka nav nekāda skumjā asaru zivs. Tieši pretēji – viņš ir tas, kuram ir asi sariņi un kurš ir ļoti ziņkārīgs, dzīvespriecīgs un skraida apkārt kopā ar citām zivīm, interesējas par to, kāpēc dzīve ir tāda, kā ir. Piemēram, rauda mēdz paraudāt, tāpēc viņai vienmēr ir sarkanas acis. Esmu atklājis daudz brīnišķīgu zivju sugu, par kurām daudzi, iespējams, nekad nav dzirdējuši, kopā to ir vairāk nekā 44! Spidiļķis, bārdainais un parastais akmeņgrauzis, parastais sapals un baltais sapals, vīķe un pavīķe – tai raksturīgi visu laiku pa augšām vien dzīvot – dibenā tā nenolaižas nekad. Konsultējos ar Māri Olti, viņš ieteica vēl dažas no jauna – viņš arī gādās par attēliem.”
Protams, būšot arī dziesmas par zivīm. “Par pārīti zivju jau ir gatavas. Instrumentālie sastāvi dažādi. Ja ir simtiņš, nāk ģitārists un akordeonists, ja divi – bungas un bass arī klāt, ja tūkstoši – esmu gatavs arī simfoniskajam orķestrim,” smejas Roberts.
Mūzika došanai, ne ņemšanai
“Vārdu spēles un lingvistiskā filozofija ar romantisku un jautru pavadījumu cilvēkiem, dzīvniekiem un istabas augiem vecumā no trīs līdz 93 gadu vecumam.” Tā Roberts dēvē savu daiļradi, kas izskanēs arī pateicības koncertā “Paldies par kāju”. Skanēs savējiem – draugiem, klausītājiem, atbalstītājiem un dakteriem, kas palīdzējuši. Mūziķis sola gan jau labi zināmās kompozīcijas, gan gluži jaunas dziesmas, protams, arī par kāju! Un, protams, ka rodas jaunas dziesmas. “Būs arī mani draugi mūziķi, Ainars Virga un citi – visi, kuri tiks un paspēs. Otrajā daļā – draugu koris. Tikko nolēmu publicēt vairāk nekā 200 dziesmu internetā, lai visi var dabūt, ko grib, un paklausīties kaut ko pirms koncerta,” stāsta Roberts. Šobrīd mūziķis rada mūziku ilggadējam sadarbības partnerim, Vācijas dīdžejam un producentam Westbam. “Viņš ir tas, kurš atzina, ka viss, ko es daru, ir tik dažāds, ka to var saukt par turbofolku – nav starpības, vai dziedu romantisku dziesmu ģitāras pavadījumā ar Ojāra Vācieša vārdiem vai kaut ko kliedzu par meiteni no Slokas. Tajā visam ir liela nozīme tieši vārdam, un tas nebeidzas.”
“Laikam jau manī ir kaut kāds dumpīguma gars, kas parādījies, pateicoties diskomfortam, jau iznākot pasaulē no mammas vēdera,” savu radošo nemiera garu smejot raksturo pats mūziķis. “Uzmanīgi vērojot, kas notiek apkārt, var ieraudzīt daudz lietu. Arī spēlējot klusos telefonus, tu pēkšņi “I saw you dancing” vietā izdzirdi – “man saujā benzīns” un rodas dziesma! Autortiesības ir nokārtotas, ārzemju autoriem tas ir vienkārši – vajag tikai iegādāties licenci. Savukārt dziesmu “Trīs māsas” un “Lielo dzelzceļa simfoniju” izmantot atļāva pats to autors Boriss Grebenščikovs. Viņš saprata, ka tas, ko daru, nav komercpasākums, bet konceptuāla lieta un gara darbs, kurš taisīts došanai ne ņemšanai.”
